Atzinums

Noteikumu projekta 1. punktā veiktie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumu Nr. 776 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai"" (turpmāk – noteikumi ) 2.2. apakšpunktā paredz, ka atbalsts tiek sniegts lauku saimniecībām, kas ražojusi primāros lauksaimniecības produktus. Attiecīgi tiek paplašināts personu loks, kurām netiks piešķirts atbalst, jo saimniecība neražo primāros lauksaimniecības produktus.
Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nerodas pārliecība, ka iepriekš minētais grozījums sader ar tiesiskās paļāvības principu un kā tas ietekmēs jau izsniegto atbalstu lauku saimniecībām, kas nav ražojusi primāros lauksaimniecības produktus.
Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, tai skaitā persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības. Satversmes tiesa ir norādījusi (2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01[1]), ka gadījumā, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās, tiesiskās paļāvības princips nodrošina šo personu tiesību aizsardzību, proti, persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības.
Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 1. punkta redakcijas izriet regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta anotācijā izvērsti skaidrot, kā minētais noteikumu projektā paredzētais grozījums par atbalsta piešķiršanas ierobežojumiem, nosakot, ka noteikumu izpratnē atbalstu saņem lauku saimniecība, kas ir juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi primāros lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā ietekmēs personas, kuras jau ir saņēmušas atbalstu (vai minētajām personām pasliktināsies tiesiski iegūtais stāvoklis), tai skaitā, vai atbalstu saņēmušās personas ir informētas par iespējamo grozījumu un tās brīvprātīgi piekritušas šādam grozījumam. Ja minētais grozījums negatīvi un bez būtiska pamatojuma ietekmēs personu jau iegūtās tiesības, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt noteikumu projekta tālāku virzību.
Kā arī lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijas Nr. 19 ''Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība'' (turpmāk – Instrukcija) 14. punktam, sniedzot izvērstu pamatojumu noteikumu projekta 1. punktā izteiktā noteikumu 2.2. apakšpunkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.
Papildus norādām, ka noteikumos nav skaidrots termins “primārie lauksaimniecības produkti”. Attiecīgu lūdzam papildināt noteikumus ar šī jēdziena skaidrojumu.


[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01; Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2009-08-01_Spriedums.pdf
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot izvērstu pamatojumu noteikumu projekta 2. punktā izteiktā noteikumu 2.10. apakšpunkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot pamatojumu noteikumu projekta 3. punktā izteiktā noteikumu 33.1. apakšpunkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.
Papildus norādām, ka noteikumos nav skaidrots termins “maza saimniecība”. Attiecīgu lūdzam papildināt noteikumus ar šī jēdziena skaidrojumu.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot pamatojumu noteikumu projekta 4. punktā izteiktā noteikumu 33.2. apakšpunkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.
Papildus norādām, ka noteikumos nav skaidrots termins “vidēja saimniecība”. Attiecīgu lūdzam papildināt noteikumus ar šī jēdziena skaidrojumu.
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot pamatojumu noteikumu projekta 5. punktā izteiktā noteikumu 33.3. apakšpunkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.
Papildus norādām, ka noteikumos nav skaidrots termins “liela saimniecība”. Attiecīgu lūdzam papildināt noteikumus ar šī jēdziena skaidrojumu.
 

-

Noteikumu projekta 6. punktā veiktie grozījumi noteikumu 34.1. apakšpunktā paredz, ka Lauku saimniecībām no šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētā finansējuma piešķir atbalstu ieguldījumiem atbilstoši saimniecību grupu sadalījumam pēc to kopējā apgrozījuma.
Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nerodas pārliecība, ka iepriekš minētais grozījums sader ar tiesiskās paļāvības principu un kā tas ietekmēs jau izsniegto atbalstu lauku saimniecībām, kas nav vērtēts atbilstoši saimniecību grupu sadalījumam pēc to kopējā apgrozījuma.
Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, tai skaitā persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības. Satversmes tiesa ir norādījusi (2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01[1]), ka gadījumā, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās, tiesiskās paļāvības princips nodrošina šo personu tiesību aizsardzību, proti, persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības.
Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 6. punkta redakcijas izriet regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta anotācijā izvērsti skaidrot, kā minētais noteikumu projektā paredzētais grozījums par atbalsta piešķiršanas ierobežojumiem, nosakot, ka atbalsta apmēru vērtēs atbilstoši saimniecību grupu sadalījumam pēc to kopējā apgrozījuma ietekmēs personas, kuras jau ir saņēmušas atbalstu (vai minētajām personām pasliktināsies tiesiski iegūtais stāvoklis), tai skaitā, vai atbalstu saņēmušās personas ir informētas par iespējamo grozījumu un tās brīvprātīgi piekritušas šādam grozījumam. Ja minētais grozījums negatīvi un bez būtiska pamatojuma ietekmēs personu jau iegūtās tiesības, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt noteikumu projekta tālāku virzību.
Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot pamatojumu noteikumu projekta 6. punktā izteiktā noteikumu 34.1 punkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.


[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01; Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2009-08-01_Spriedums.pdf
 

-

Norādām, ka noteikumu projekta 9. punktā izteiktajā noteikumu 39.²16. apakšpunktā minētais jēdziens “būtisks” ir ļoti subjektīvs un šī jēdziena interpretācijai ir tieša ietekme uz finansējuma saņēmēju. Lai nodrošinātu minētā apakšpunkta nepārprotamu izpratni un vienveidīgu piemērošanu praksē, lūdzam precizēt minēto punktu, precīzāk norādot, kādas pārmaiņas ražošanas procesā ir uzskatāms par būtiskām, vai alternatīvi lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu, kā paredzēts vērtēt attiecīgo pārmaiņu ražošanas procesā būtiskumu, jo minētais jēdziens ir subjektīvs un neskaidrs.
 

-

Noteikumu projekta 16. punktā veiktie grozījumi noteikumu 52.2. apakšpunktā paredz noteikt papildu nosacījumus atbalsta piešķiršanai siltumnīcu būvniecībai un pārbūvei.
Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nerodas pārliecība, ka iepriekš minētais grozījums sader ar tiesiskās paļāvības principu un kā tas ietekmēs jau izsniegto atbalstu siltumnīcu būvniecībai un pārbūvei.
Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, tai skaitā persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības. Satversmes tiesa ir norādījusi (2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01[1]), ka gadījumā, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās, tiesiskās paļāvības princips nodrošina šo personu tiesību aizsardzību, proti, persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības.
Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 16. punkta redakcijas izriet regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta anotācijā izvērsti skaidrot, kā minētais noteikumu projektā paredzētais grozījums par papildu nosacījumu ieviešanu atbalstam siltumnīcu būvniecībai un pārbūvi ietekmēs personas, kuras jau ir saņēmušas atbalstu (vai minētajām personām pasliktināsies tiesiski iegūtais stāvoklis), tai skaitā, vai atbalstu saņēmušās personas ir informētas par iespējamo grozījumu un tās brīvprātīgi piekritušas šādam grozījumam. Ja minētais grozījums negatīvi un bez būtiska pamatojuma ietekmēs personu jau iegūtās tiesības, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt noteikumu projekta tālāku virzību.
Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot pamatojumu noteikumu projekta 16. punktā izteiktā noteikumu 52.2. punkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.


[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01; Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2009-08-01_Spriedums.pdf
 

-

Noteikumu projekta 19. punktā veiktie grozījumi noteikumu 75. punktā paredz noteikt papildu nosacījumus atbalsta piešķiršanai.
Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nerodas pārliecība, ka iepriekš minētais grozījums sader ar tiesiskās paļāvības principu un kā tas ietekmēs jau izsniegto atbalstu.
Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, tai skaitā persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības. Satversmes tiesa ir norādījusi (2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01[1]), ka gadījumā, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās, tiesiskās paļāvības princips nodrošina šo personu tiesību aizsardzību, proti, persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības.
Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 19. punkta redakcijas izriet regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta anotācijā izvērsti skaidrot, kā iepriekš minētais noteikumu projektā paredzētais grozījums par papildu nosacījumu ieviešanu atbalstam ietekmēs personas, kuras jau ir saņēmušas atbalstu (vai minētajām personām pasliktināsies tiesiski iegūtais stāvoklis), tai skaitā, vai atbalstu saņēmušās personas ir informētas par iespējamo grozījumu un tās brīvprātīgi piekritušas šādam grozījumam. Ja minētais grozījums negatīvi un bez būtiska pamatojuma ietekmēs personu jau iegūtās tiesības, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt noteikumu projekta tālāku virzību.
Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot pamatojumu noteikumu projekta 19. punktā izteiktā noteikumu 75. punkta grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.


[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01; Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2009-08-01_Spriedums.pdf
 

-

Noteikumu projekta 21. punktā veiktie grozījumi noteikumu 3.pielikumā paredz noteikt jaunus projektu atlases kritērijus pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās".
Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nerodas pārliecība, ka iepriekš minētais grozījums sader ar tiesiskās paļāvības principu un kā tas ietekmēs jau izsniegto atbalstu.
Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, tai skaitā persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības. Satversmes tiesa ir norādījusi (2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01[1]), ka gadījumā, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās, tiesiskās paļāvības princips nodrošina šo personu tiesību aizsardzību, proti, persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības.
Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 21. punkta redakcijas izriet regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta anotācijā izvērsti skaidrot, kā minētais noteikumu projektā paredzētais grozījums par jaunu kritēriju ieviešanu atbalstam ietekmēs personas, kuras jau ir saņēmušas atbalstu (vai minētajām personām pasliktināsies tiesiski iegūtais stāvoklis), tai skaitā, vai atbalstu saņēmušās personas ir informētas par iespējamo grozījumu un tās brīvprātīgi piekritušas šādam grozījumam. Ja minētais grozījums negatīvi un bez būtiska pamatojuma ietekmēs personu jau iegūtās tiesības, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt noteikumu projekta tālāku virzību.
Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot pamatojumu noteikumu projekta 21. punktā izteiktā noteikumu 3. pielikuma grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.


[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01; Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2009-08-01_Spriedums.pdf
 

-

Noteikumu projekta 22. punktā veiktie grozījumi noteikumu 11.pielikumā paredz noteikt jaunu atbalsta intensitāte (procentos no projekta attiecināmajiem izdevumiem) 6. sadaļā noteiktajam attiecināmo izmaksu veidam.
Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta anotācijā sniegtā skaidrojuma nerodas pārliecība, ka iepriekš minētais grozījums sader ar tiesiskās paļāvības principu un kā tas ietekmēs jau izsniegto atbalstu.
Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, tai skaitā persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības. Satversmes tiesa ir norādījusi (2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01[1]), ka gadījumā, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās, tiesiskās paļāvības princips nodrošina šo personu tiesību aizsardzību, proti, persona var paļauties, ka tā noteiktajā laikā varēs īstenot tai iegūtās tiesības.
Papildus norādām, ka no noteikumu projekta 22. punkta redakcijas izriet regulējuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pants noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta anotācijā izvērsti skaidrot, kā minētais noteikumu projektā paredzētais grozījums par jaunu kritēriju ieviešanu atbalstam ietekmēs personas, kuras jau ir saņēmušas atbalstu (vai minētajām personām pasliktināsies tiesiski iegūtais stāvoklis), tai skaitā, vai atbalstu saņēmušās personas ir informētas par iespējamo grozījumu un tās brīvprātīgi piekritušas šādam grozījumam. Ja minētais grozījums negatīvi un bez būtiska pamatojuma ietekmēs personu jau iegūtās tiesības, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt noteikumu projekta tālāku virzību.
Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot pamatojumu noteikumu projekta 22. punktā izteiktā noteikumu 11. pielikuma grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.


[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra spriedums lietā Nr. 2009-08-01; Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2009-08-01_Spriedums.pdf
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot izvērstu pamatojumu noteikumu projekta 23. punktā izteiktā noteikumu 12. pielikuma grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas I sadaļas 2. punktu, sniedzot izvērstu pamatojumu noteikumu projekta 24. punktā izteiktā noteikumu 15. pielikuma grozījumu nepieciešamībai un lietderībai.

-