Atzinums

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojektu papildināt ar norādi par programmas plānošanas periodu. Attiecīgo regulējumu lūdzam ietvert pie likuma darbības jomas. Vēršam uzmanību, ka parasti likuma darbības jomu norāda, lai noteiktu konkrētā likuma ierobežotu piemērojamību vai izņēmumus, t.i., identificētu konkrētu (šaurāku) likuma piemērojamību, piemēram, attiecībā uz noteiktām personām vai noteiktiem tiesisko attiecību veidiem.

-

Lūdzam likumprojekta 4. panta otrajā daļā izslēgt norādi par programmas vadībā iesaistīto institūciju sadarbību ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā, jo šādai norādei nav juridiskas slodzes un atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 3.1. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas.
Tāpat līdzīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 4. panta trešo daļu.

"(2) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, programmas vadībā iesaistītās institūcijas izstrādā metodiskos materiālus."

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - regula Nr. 2021/1060) vairākos gadījumos, piemēram,42. panta 5. punktā paredzēts, ka noteiktus pienākumus veic dalībvalsts vai vadošā iestāde. Attiecīgi lūdzam šādos gadījumos atbilstoši papildināt likumprojektā programmas vadībā iesaistīto institūciju kompetenci vai alternatīvi skaidrot likumprojekta anotācijā, kā attiecīgās regulas Nr. 2021/1060 prasības paredzēts ieviest.

-

Nepieciešams likumprojekta 5. panta otrās daļas 2. punktā vai likumprojekta anotācijā skaidrot (nepieciešamības gadījumā izdarot atbilstošas atsauces), vai partnerības princips konkretizēts kādos dokumentos (normatīvos aktos) un kā paredzēts izpildīt minētā principa prasības , tādējādi nodrošinot korektu minētajā punktā ietvertās prasības nepārprotamu izpratni un korektu izpildi.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 5. panta otrās daļas 3. punktā ietvertā atsauce uz regulas Nr. 2021/1060 69. panta 1. punktu ir neprecīza, jo minētais regulas punkts nereglamentē jautājumu par vadības un kontroles sistēmas apraksta sagatavošanu un iesniegšanu, bet gan paredz, ka dalībvalstīm ir savu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī paredz nosacījumus to darbībai. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt minēto atsauci uz regulu Nr. 2021/1060.
Kā arī lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 5. panta otrās daļas 3. punktu ar konkrētu termiņu vadības un kontroles sistēmas apraksta iesniegšanai, tādējādi nodrošinot attiecīgās likumprojekta normas nepārprotamu izteiksmi.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 5. panta otrās daļas 4. punktu. Norādām, ka šobrīd nav skaidri saprotams, vai ar minēto likumprojekta vienību Sabiedrības integrācijas fonds tiek nodots vadošās iestādes (Labklājības ministrijas) funkcionālā padotībā, kā arī attiecīgā gadījumā  atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta septītajai daļai nav skaidrs  minētās funkcionālās padotības forma un saturs. Vienlaikus norādām, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 72. panta 1. punkta “d” apakšpunktam starpniekstruktūras tiek pārraudzītas, nevis uzraudzītas.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 5. panta otrās daļas 6. punktā un 6. panta trešās daļas 11. punktā paredzētos attiecīgi vadošās iestādes un sadarbības iestādes pienākumus, tos konkretizējot un tādējādi izslēdzot attiecīgo pienākumu pārklāšanās iespējas.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 5. panta otrās daļas 9. punktā ietvertais vadošās iestādes pienākums pārklājas ar 6. panta trešās daļas 10. punktā ietverto sadarbības iestādes pienākumu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu, paredzot skaidru un nepārprotamu vadošās iestādes un sadarbības iestādes kompetenču sadalījumu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nav skaidri saprotams, kā paredzēts izstrādāt regulas Nr. 2021/1060 69. panta 6. punktā minētās sistēmas. Attiecīgi lūdzam skaidrot, kā attiecīgā regulas prasība tiks izpildīta likumprojekta anotācijas 5. sadaļā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktam.

-

Lūdzam likumprojekta 5. panta otrās daļas 10. punktā precizēt atsauci uz regulu Nr. 2021/1060, nedublējot tā tekstu. Saistībā ar minēto norādām, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 "Komisija pret Itāliju", kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Ievērojot, ka vienīgais regulu ieviešanas veids nacionālajos normatīvajos aktos ir atsauču veidošana uz tām, lūdzam precizēt likumprojektā ietverto regulējumu, nodrošinot, ka likumprojektā netiek dublētas regulas Nr. 2021/1060 prasības.

"10) atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "c" apakšpunktam ieviest krāpšanas apkarošanas pasākumus"

Lūdzam izvērtēt un izslēgt likumprojekta 5. panta trešās daļas 6. punktu. Norādām, ka fizisko personu datu apstrāde struktūrfondu un kohēzijas fonda gadījumā tiek veikta cita starpā saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 4. pantu, kas noteic, ka dalībvalstis un Komisija drīkst apstrādāt personas datus tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu, paziņošanu, publicēšanu, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, verifikācijām un revīzijām un – attiecīgā gadījumā – lai noteiktu dalībnieku atbilstību. Personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (40), atkarībā no tā, kura ir piemērojama. Attiecīgi minētās likumprojektā paredzētās vadošās iestādes tiesības dublē minēto regulas normu un var radīt maldīgu priekšstatu par personas datu apstrādes pieļaujamības apmēru likumprojektā (tai skaitā arī sadarbības iestādei u.c. institūcijām).

-

Lūdzam izvērtēt un neveidot saīsinājumu partnerorganizācijas pretendentam, ņemot vērā, ka šāds saīsinājums apdraud likumprojekta 27. panta ceturtās daļas nepārprotamu izpratni un korektu piemērošanu, kur termins "pretendents" lietots atšķirīgā nozīmē.

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 6. panta trešās daļas 7. punktu ar tālāku apakšpunktu, paredzot sadarbības iestādes pienākumu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 74. panta 1. punkta "b" apakšpunktam nodrošināt finansējuma summas saņemšanu, tādējādi nodrošinot pilnīgu minētās regulas prasību ieviešanu. Alternatīvi lūdzam skaidrot, kā paredzēts ieviest minēto regulas Nr. 2021/1060 prasību. Uzsveram, ka ir būtiski nodrošināt, ka tiek pienācīgi ieviestas visas nepieciešamās prasības minētās regulas piemērošanai. Norādām, ka gadījumos, kad regulas normas paredz dalībvalstij veikt papildu pasākumus, bet tas netiek izdarīts noteiktajā laikā un apjomā, uzskatāms, ka attiecīgā dalībvalsts ir pārkāpusi no Eiropas Savienības tiesībām izrietošās saistības, jo šādos gadījumos bez papildu pasākumu veikšanas nav iespējams pilnībā nodrošināt attiecīgo regulas prasību piemērošanu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1979. gada 7. februāra spriedumu lietā Nr. 128/78 Commission v United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland).

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 3. pantā vai 6. panta trešās daļas 7. punkta "b" apakšpunktā vai likumprojekta anotācijā skaidrot, kas saprotams ar Eiropas Komisijai iesniedzamajiem pārskatiem un vai ar šo terminu saprotami kontu slēgumi, ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojektam paredzēta vienīgi kontu slēgumu iesniegšana Eiropas Komisijai. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām viena jēdziena izteikšanai normatīvajos tiesību aktos jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.
 

-

Likumprojekta 6. panta trešās daļas 9. punkts paredz, ka sadarbības iestāde publiskā iepirkuma dokumentācijas un norises pirmspārbaudes veic saskaņā ar Iepirkuma uzraudzības biroja izstrādāto metodiku par publiskā iepirkuma pirmspārbaudēm. Vēršam uzmanību, ka no noteikumu Nr. 108 59. punkta izriet, ka likumprojekta tekstā, ja nepieciešams, raksta atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces) un atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem. Attiecīgi, ņemot vērā minēto un to, ka Iepirkumu uzraudzības biroja izstrādātā metodika ir iekšējais normatīvais akts, lūdzam likumprojektā izslēgt atsauces uz minēto metodiku.
 

-

Lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 6. panta ceturtās daļas 1. punktu ar informācijas sniegšanas pamatojumu, lai noslēgtu līgumu vai vienošanos arī par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanu, vai alternatīvi sniegt pamatotu skaidrojumu likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Vēršam uzmanību, ka arī regulas Nr. 2021/1060 77. panta 6. punktā ietverts revīzijas iestādes pienākums. Attiecīgi lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta 7. panta otro daļu. Alternatīvi lūdzam, nosakot likumprojektā paredzēto kompetenci katram tiesību subjektam, paredzēt, ka tie veic arī citus regulā Nr. 2021/1060 u.c (ja attiecināms) noteiktos pienākumus (tas ir ne tikai citus likumprojektā noteiktos pienākumus), tādējādi nepārprotami atspoguļojot, ka likumprojektā nav ietverti visi attiecīgo subjektu pienākumi.

-

Lūdzam izvērtēt un skaidrot likumprojekta 9. panta 1. punktā ietverto Ministru kabineta deleģējumu (pilnvarojumu) likumprojekta anotācijā, nepieciešamības gadījumā precizējot minēto likumprojekta punktu, kā arī salāgojot šo pilnvarojumu arī ar šobrīd likumprojekta anotācijā norādīto. Paužam bažas, ka nav pamatoti Ministru kabinetam paredzēt pilnvarojumu noteikt konkrētas mājsaimniecības (šādā gadījumā regulējums būtībā paredzētu individuāla tiesību akta - administratīvā akta, nevis ārēja normatīvā akta izdošanu), bet gan varētu būt pamatoti paredzēt prasības atbalsta gala saņēmējiem.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 9. panta 5. punktā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam, izdalot atsevišķi pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt izmaksu attiecināmības nosacījumus. Proti, vēršam uzmanību, ka nav skaidra nepieciešamība Ministru kabinetam noteikt arī izmaksu attiecināmības kārtību, kā arī tas, kādus jautājumus minētā kārtība sevī ietvers. Alternatīvi lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[1]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 9. panta 9. un 11. punktā paredzētā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[2] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[3]
Tai skaitā vēršam uzmanību, ka likumprojekta 9. panta 11. punktā minētais pilnvarojums paredz Ministru kabinetam noteikt programmas informācijas sistēmas, tai skaitā elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, izstrādāšanas un uzturēšanas kārtību (tai skaitā nav saprotams, vai šis pilnvarojums ietver sevī arī noteiktas prasības programmas informācijas sistēmām). Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[4] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[5] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Vienlaikus norādām, ka, pamatojoties uz Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmē nolemto (sk. protokolu Nr. 2, 1.§[6]), likumprojekta anotācijā ir jāizskaidro likumdevēja dotā pilnvarojuma apjoms, lai novērstu iespējamās šaubas par to, un anotācija varētu kalpot kā palīglīdzeklis pilnvarojuma interpretācijā (savlaicīgi jāplāno regulējuma saturs). Pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Saeimas sēžu stenogrammas, Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas. Gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, nepieciešams izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]"), lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

_{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.
[6] file:///C:/Users/Viesturs/AppData/Local/Temp/Prot_Nr_2_221020-2.pdf}
 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 10. panta 2. punktā ietverto norādi uz pastarpināto pārvaldes iestādi, ņemot vērā, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, turklāt minētā likumprojekta punkta kontekstā nav nepieciešams skaidrot Sabiedrības integrācijas fonda juridisko formu.

"2) šajā likumā noteiktais finansējuma saņēmējs."

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 13. pantu, piemēram, izslēdzot vārdus "vai Labklājības ministrijas", kā arī sniegt skaidrojumu par vērtēšanas komisijas sastāvu likumprojekta anotācijā. Vēršam uzmanību, ka norāde "vadošās iestādes vai Labklājības ministrijas pārstāvis" nav skaidra, ņemot vērā, ka Labklājības ministrija ir arī vadošā iestāde, turklāt paužam bažas, ka šāda norāde varētu būt pretrunā ar likumprojekta 5. panta ceturtajā daļā ietverto principu, ka Labklājības ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām funkcijām, ņemot vērā, ka attiecīgās funkcijas izpildītājs šajā gadījumā netiek viennozīmīgi definēts. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par minētajiem apsvērumiem likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam izvērtēt un likumprojekta 14. panta 3. punktā nodrošināt, ka tajā ietvertais regulējums ir aktuāls un pamatots. Norādām, ka:
pirmkārt, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, nav patstāvīgs procesa veids, bet gan tiesiskās aizsardzības procesa paveids, un līdz ar to tas, ka tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process aptver arī gadījumus, kad tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tādēļ norāde par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu ir izslēdzama;
otrkārt, nepieciešams izslēgt, precizēt vai arī skaidrot atsauci uz sanāciju un izlīgumu, jo šādi maksātnespējas risinājumi nav paredzēti spēkā esošajā Maksātnespējas likumā. Norādām, ka maksātnespējas risinājums - sanācija bija paredzēts Maksātnespējas likumā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim un likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju";
treškārt, nepieciešams izvērtēt un precizēt norādi par uzsāktu tiesvedību par pretendenta bankrotu, kura ir neskaidra, ņemot vērā, ka bankrots kā maksātnespējas risinājums attiecināms uz fizisko personu maksātnespējas procesu, savukārt pretendents atbilstoši likumprojektam nevar būt fiziska persona.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 16. panta ceturtajā daļā minētie vārdi "tiesības būt par partnerorganizāciju uzskatāms par noraidītu" ir neskaidri, proti, nav saprotams, kādēļ netiek pieņemts attiecīgs lēmums. Turklāt nav skaidrs, ko varēs apstrīdēt un pārsūdzēt šādā gadījumā. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 16. panta ceturtajā daļā paredzēto regulējumu un precizēt to vai papildināt likumprojekta anotāciju ar attiecīgu izvērstu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Savukārt administratīvā procesa likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu.
Līdz ar to, ja likumprojektā ir nepieciešams paredzēt regulējumu, kas neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, nepieciešams attiecīgs skaidrojums.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojekta 16. panta piektajā daļā paredzētais regulējums par iesnieguma izskatīšanu, lēmuma pieņemšanu un paziņošanu, kā arī lēmuma apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, lūdzam to precizēt vai papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.
Vienlaikus norādām uz to, ka nav saprotams, ko persona varēs apstrīdēt vai pārsūdzēt, ja attiecīgs lēmums netiek pieņemts.

-

Ņemot vērā, ka ar partnerorganizācijām - pašvaldībām un pašvaldību iestādēm - atbilstoši likumprojekta 21. panta pirmās daļas 2. punktam tiek slēgtas vienošanās, bet likumprojekta 17. panta 2. punkts nav attiecināms uz partnerogranizācijām - pašvaldībām un pašvaldību iestādēm -, lūdzam izvērtēt un likumprojekta 17. panta 2. punktā  izslēgt norādi par vienpusēju atkāpšanos no vienošanās. 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 17. panta 3. punktā vārdu "būtiski". Norādām, ka tiesību normu izteiksmēm ir jābūt skaidrām un nepārprotamām, bet šajā gadījumā nav skaidrs, kādā apjomā informācijai jābūt neatbilstošai. Tāpat līdzīgi, ievērojot, ka nav skaidrs, kas ir projekta 17. panta 1. punktā minētā informācija, kas ir būtiska, lūdzam precizēt likumprojektu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

"3) radījusi mākslīgus apstākļus vai sniegusi faktiskiem apstākļiem neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pretendentiem, lai sadarbības iestāde attiecībā pret to pieņemtu labvēlīgu lēmumu."

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 18. pantā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība ir neskaidra. Turklāt likumprojekta 16. panta piektajā daļā arī ir paredzēta lēmuma pārsūdzēšanas kārtība. Tāpat nav saprotams, kādēļ likumprojekta 18. pants paredz atzinumu, nevis lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Ievērojot minēto, kā arī to, ka likumprojekta 18. pantā paredzētais regulējums neatbilst Administratīvā procesa likumā paredzētajam regulējumam, lūdzam to precizēt vai papildināt likumprojekta anotāciju ar attiecīgu izvērstu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 19. pantā paredzētais regulējums neatbilst Administratīvā procesa likumam. Turklāt, piemēram, no Administratīvā procesa likuma 64. panta otrās daļas izriet, ka lēmumu par termiņa pagarināšanu var ne tikai apstrīdēt, bet arī pārsūdzēt. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 19. pantā paredzēto regulējumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Ievērojot, ka, piemēram, no Administratīvā procesa likuma 56. panta 1.¹ un piektās daļas izriet, ka iesniegums var tikt precizēts, lūdzam precizēt likumprojekta 20. pantā paredzēto regulējumu vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 21. panta pirmās daļas 1. punktu, paredzot atsauci uz konkrētu normatīvo aktu jomu saskaņā ar noteikumu Nr. 108 63. punktu. Tāpat līdzīgi lūdzam arī cituviet precizēt likumprojektu, piemēram, 27. panta otrajā daļā.

-

Lūdzam likumprojekta 22. panta otrās daļas 1. punktā izslēgt vārdu "nosacījumos", jo tā ir liekvārdība.

"atbilstoši regulas Nr. 2021/1057 22. panta 1. punkta “c” un "e" apakšpunktam saņemt programmas finansējumu, ja tā ir veikusi normatīvajos aktos, līgumā vai vienošanās ar sadarbības iestādi noteiktos pienākumus;"

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 22. panta trešās daļas 1. punktā ietvertā atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulu (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 22. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunktu ir neskaidra, jo minētie regulas apakšpunkti nereglamentē priekšnosacījumus programmas finansējuma saņemšanai, bet gan noteic, kādas izmaksas ir attiecināmas. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt vai izslēgt minēto atsauci uz regulu Nr. 2021/1060.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 22. panta trešās daļas 1. punktā skaidrot, par kādu vienošanos šajā punktā ir runa.

-

Vēršam uzmanību, ka nav atbalstāms risinājums likumprojekta 26. pantā paredzēt īpašu gadījumu, kad netiks iekasēta valsts nodeva, jo atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas ir noteikti Civilprocesa likumā. Uzsveram, ka jebkādi atbrīvojumi no tiesas izdevumiem ir Civilprocesa likuma, nevis materiālo tiesību kompetences jautājums, un nav pamata paredzēt sadrumstalotu regulējumu attiecībā uz izņēmumiem no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem, ietverot šādus izņēmumus nozaru tiesību aktos. Turklāt likumprojekta 26. pants nav pieļaujams arī pēc būtības. Norādām, ka civiltiesiskos strīdos abas puses ir vienlīdzīgas un piedalās procesā ar līdzvērtīgām tiesībām un pienākumiem. Līdz ar to arī gadījumā, kad civiltiesiskā strīdā viena puse ir publisko tiesību persona, viņa procesā piedalās ar līdzvērtīgiem nosacījumiem kā privāto tiesību subjekts. Civilprocesa likumā ir noteikti izņēmumi, kad publisko tiesību subjekts ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas, tomēr tie ir atsevišķi, šauri gadījumi, kuriem ir leģitīms mērķis. Visos pārējos gadījumos publisko tiesību persona civilprocesā maksā tiesas izdevumus tieši tāpat kā privāto tiesību persona. Savukārt konkrētajā likumprojektā ir paredzēts plašs un vispārīgs atbrīvojums sadarbības iestādei uz jebkādiem līgumstrīdiem. Tātad, ja fiziskā vai juridiskā persona, pamatojoties uz šo likumprojekta regulējumu, vērstos tiesā pret sadarbības iestādi, tad tai būtu jāmaksā valsts nodeva, bet, ja sadarbības iestāde vēršas tiesā pret fizisko vai juridisko personu uz tā paša panta pamata un par to pašu strīda priekšmetu, tad tai nav jāmaksā valsts nodeva. Attiecīgs risinājums nav pareizs un nebūtu pieļaujams, ka tiesa valsts iestādei ir pieejama uz vieniem nosacījumiem, bet privātpersonai par to pašu strīda priekšmetu pret valsts iestādi darbojas citi noteikumi. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un izslēgt likumprojekta 26. pantu.

 

-

Lūdzam likumprojekta 29. pantu papildināt ar atsauci uz regulas Nr. 2021/1060 63. pantu, ievērojot noteikumu Nr. 108 170-172. punktu. Norādām, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas praksei "nav pieļaujama procedūra, kuru izmantojot, tiesību normas subjektiem netiek atklāts, ka attiecīgā norma ir Eiropas Kopienas norma"[¹], kā arī vienīgais regulu ieviešanas veids nacionālajos normatīvajos aktos ir atsauču veidošana uz tām.

_{[1] Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā 34/73 Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze,11.§.}

-

Atbilstoši likumprojekta pārejas noteikumam Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 9. pantā minētos noteikumus. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nav pamatota nepieciešamība paredzēt papildu termiņu deleģēto normatīvo aktu izdošanai pēc likumprojekta (likuma) spēkā stāšanās datuma, turklāt anotācijā paredzēts no likumprojekta atšķirīgs datums Ministru kabineta noteikumu izdošanai - 2022. gada 1. augusts. Jāņem vērā, ka likumprojekts var pilnvērtīgi darboties tikai vienlaikus ar tiesību aktiem, kuri tajā paredzēti, un pārejas noteikumos izdošanas termiņu, kas ir vēlāks nekā likuma spēkā stāšanās diena, pieļaujams paredzēt vienīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Attiecīgi lūdzam likumprojekta anotāciju salāgot ar likumprojektu, vienlaikus anotācijā skaidrojot vēlāka Ministru kabineta noteikumu izdošanas datuma nepieciešamību, vai alternatīvi atbilstoši precizēt likumprojektu, šādu datumu neparedzot.
 

-

No likumprojekta pretēji tā anotācijai neizriet likumprojekta spēkā stāšanās 2022. gada 1. janvārī. Attiecīgi nepieciešams salāgot likumprojekta anotāciju ar likumprojektu, nepieciešamības gadījumā skaidrojot pamatojumu konkrēta likumprojekta spēkā stāšanās datuma noteikšanai likumprojekta anotācijā. Vienlaikus uzsveram, ka pantu par likuma spēkā stāšanos likumā iekļauj tikai tādos gadījumos, ja likumam tiek noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks (saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 69. pantā noteikto likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš). Attiecīgi nav pieļaujams likumprojektā šobrīd ietvertais regulējums, kas paredz likumprojekta spēkā stāšanos nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekts paredz tikai vispārēju regulējumu saistībā ar Programmas (Eiropas Sociālā fonda Plus programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai) vadību un īstenošanu un tajā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam (9. pants) noteikt īpašus detalizētākus noteikumus par programmas atbalsta gala saņēmējiem, pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču satura, kvalitātes, piegādes, uzglabāšanas un izdalīšanas prasības un citus nosacījumus, lai programmas vadībā iesaistītās institūcijas nodrošinātu Programmas īstenošanu un īstenošanas uzraudzību. Saistībā ar minēto lūdzam salāgot likumprojekta anotāciju ar likumprojektu, ņemot vērā, ka likumprojekta 9. pantā ietvertais pilnvarojums neparedz izdot Ministru kabineta noteikumus par programmas atbalstu gala saņēmējiem (tai skaitā pilnvarojums nav arī formulēts tādējādi, ka Ministru kabinets izdod Ministru kabineta noteikumus, secīgi atrunājot minētajos noteikumos regulētos jautājumus).

-

Ņemot vērā, ka regula Nr. 2021/1060 vairākos gadījumos (regulas Nr. 2021/1060 48. panta 1. punkts, 71. panta 3. un 6. punkts, 72. panta 2. punkts) paredz rīcības brīvību, lūdzam atbilstoši aizpildīt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās regulas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota regulā Nr. 2021/1060 paredzētā rīcības brīvība.

-

Nepieciešams precizēt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu atbilstoši noteikumu Nr. 617 9.19. apakšpunktam, ņemot vērā, ka informācija attiecībā uz regulas Nr. 2021/1060 ieviešanu vairākos gadījumos atspoguļota acīmredzami neprecīzi vai nepilnīgi. Proti:
pirmkārt, attiecībā uz minētās regulas 69. panta 6. punkta ieviešanu likumprojekta 6. panta trešās daļas 9. punktā un 49. panta ieviešanu likumprojekta 6. panta trešās daļas 10. punktā;
otrkārt, ar likumprojektu ieviestas Regulas 72. panta 1. punkta "b" apakšpunkta prasības, kas nav atspoguļots likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļā.

-

Lūdzam nodrošināt korektu likumprojekta sākuma pantu secību, ievērojot noteikumu Nr. 108 18. punktu, likuma darbības jomu likumprojektā paredzot pēc likumprojekta mērķa.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam likumprojekta 17. panta ievaddaļā konsekventi ievērot likumprojektā atrunāto saīsinājumu - pretendents.

"Sadarbības iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka aizliegumu personai piedalīties partnerorganizāciju atlasē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja uz pretendentu, kas ir biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem — pretendents vai persona, kura ir attiecīgā pretendenta valdes loceklis, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli:"

Lūdzam likumprojekta 28. panta pirmajā daļā nodrošināt korektu gramatikas prasību ievērošanu attiecībā uz, ka informācija ir pieejama noteiktā apjomā, nevis apmērā.

"Biedrības, nodibinājuma un reliģiskās organizācijas iesniegums partnerorganizācijas atlasei un vērtēšanas dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums piešķirt tiesības būt par partnerorganizāciju vai šīs tiesības noraidīt vai atzinums par lēmumā iekļauto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās informācija ir pieejama Informācijas atklātības likumā un regulas Nr. 2021/1060 49. pantā noteiktajā apjomā un kārtībā."

Ņemot vērā, ka likumprojektā ietverts tikai viens pārejas noteikums, nepieciešams precizēt attiecīgās nodaļas nosaukumu, norādot uz pārejas noteikumu vienskaitlī.

"Pārejas noteikums"