Atzinums

Papildus esošiem izstrādātajiem grozījumiem LLPA piedāvāja grozīt sekojošo normu:
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.pants:
(5) Ja līdz šā panta ceturtajā daļā minētā līguma noslēgšanai sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs, valdītājs vai šā panta otrajā daļā minētā persona rakstveidā vai citādā veidā ir darījusi zināmu atkritumu apsaimniekotājam par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību: 1) sadzīves atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu;
2) sadzīves atkritumu sākotnējam radītājam, valdītājam vai šā panta otrajā daļā minētajai personai ir pienākums segt visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Norādījām - Likuma norma tika iestrādāta Rīgas atkritumu apsaimniekošanas ārkārtas situācijas laikā. Atstājot šo likuma normu šādā redakcijā zūd jēga atkritumu apsaimniekošanas līguma slēgšanai un balstoties uz šo normu atkritumu radītājs var neuzņemties nekādas saistības. Šo likuma normu jau šobrīd izmanto atsevišķi indivīdi Rīgas pilsētā, lai neslēgtu atkritumu apsaimniekošanas līgumu un izvairītos no maksāšanas par atkritumu izvešanu, savukārt atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums izvest atkritumus pat bez līguma.
Piedāvājam trīs iespējamos variantus:
svītrot šo normu no AAL;
noteikt, ka šī norma attiecināma uz ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanā;
noteikt termiņu, cik ilgi šo normu var izmantot iestājoties AAL 16. panta piektās daļas situācijai (piemēram 3 mēneši)

VARAM norāda - Priekšlikums nav  ņemts vērā. VARAM paskaidro, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta 5.daļā ietvertais regulējums attiecas uz identificējamu un noteiktu laika posmu – uz 2 mēnešiem pēc tam, kad pašvaldība ir informējusi sadzīves atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru tā ir noslēgusi līgumu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.pantam. Nav nekāda tiesiska pamata piemērot šo normu citā termiņā.


Nepiekrītam VARAM norādītajam un turpinām uzturēt lūgumu grozīt šo normu.

VARAM norādītais komentārs un skaidrojums tieši norāda uz to, ka šī norma likumā nav vajadzīga. Attiecīgi, AAL 16. panta piektā daļa nosaka, ka līdz brīdim, kamēr 2 mēnešu laikā tiek noslēgts jauns līgums atkritumu radītājs var pieprasīt izvest atkritumus un viņam ir jāapmaksā rēķins. AAL 18. panta astotā daļa nosaka, ka (8) Pašvaldība informē atkritumu radītājus, arī šā panta devītajā daļā minētās personas, tās administratīvajā teritorijā par savas teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un par sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru šī pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, viena mēneša laikā no šā līguma noslēgšanas dienas. Līgumi par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu, kurus noslēdzis sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, kas nav noslēdzis līgumu ar pašvaldību, zaudē spēku triju mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu savā administratīvajā teritorijā.
Balstoties uz iepriekš minēto secināms, ka VARAM norādītais par 2 mēnešu termiņu jau ir atrunāts AAL 16. panta piektās daļas redakcijā un pēc būtības, atkritumu radītājam nav papildus jāpiesaka atkritumu izvešana, jo vecais līgums vēl ir spēkā.
Kā iepriekš esam norādījuši, tad šī brīža AAL 16. panta piektās daļas redakcija ir neskaidra un to izmanto namu apsaimniekotāji, lai neslēgtu līgumus.
Ievērojot iepriekš norādīto un VARAM norādīto, ka nav nekāda tiesiska pamata piemērot šo normu citā termiņā, aicinām šo AAL 16. panta piektās daļas normu svītrot (jo tā pēc būtības tā ir atrunāta jau AAL 18. panta astotajā daļā).
 

-

Iebildums! Atkritumu apsaimniekošanas likums neparedz tādu terminu kā izlietots terciārs (transporta) iepakojums.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 1. punktu atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 3. punktu sadzīves atkritumi ir nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi, tostarp matrači un mēbeles, kā arī nešķiroti atkritumi un no citiem avotiem dalīti savākti atkritumi, kuru īpašības un sastāvs ir līdzīgs atkritumiem no mājsaimniecībām. Par sadzīves atkritumiem neuzskata atkritumus no ražošanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, septiskajām tvertnēm un notekūdeņu kanalizācijas tīkla un attīrīšanas, tai skaitā notekūdeņu dūņas, nolietotus transportlīdzekļus vai būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā radušos atkritumus;
Saskaņā ar MK 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 3. pantu Pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, organizē dalītu sadzīves atkritumu savākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām: (…)
Balstoties uz iepriekš minēto, grozījumos paredzētais tericiārais materiāls ir dalīti vācami atkritumi, kuri ir kopējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sastāvdaļa un tos jāapsaimnieko atkritumu apsaimniekotājam, kuriem ir līgums ar pašvaldību. Minētā norma no grozījumiem ir jāsvītro.

-

par 56. punktu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 3. punktu Pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem līdz 2023. gada 31. decembrim izveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiskajiem atkritumiem, ja sadzīves atkritumu poligonā, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tai skaitā bioloģiski noārdāmie atkritumi, nav nodrošināta vai 2022. gadā netiks uzsākta bioloģiski noārdāmo atkritumu reģenerācija vai pārstrāde atbilstoši sadzīves atkritumu poligona darbībai izsniegtajai atļaujai piesārņojošās darbības veikšanai.
Līdz ar to nepamatota ir prasība līdz 2022.gada 30.decembrim veikt grozījumus noslēgtajos līgumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu. Paredzētā pārejas noteikumu norma būtu attiecināma tikai uz pašvaldībām, kuras sadzīves atkritumus nogādā uz poligoniem, kur BNA reģenerācija vai pārstrāde ir/tiks nodrošināta 2022.gadā. Pārējām pašvaldībām šādi grozījumi veicami līdz 2023.gada 30.decembrim
 

-

Priekšlikums likuma esošo nosaukumu “Atkritumu apsaimniekošanas likums” atstāt negrozītu, jo likuma jaunajā nosaukumā ietvertā būtība neatbilst tā saturam. Likuma grozījumi neregulē atkritumu rašanās novēršanu, bet gan nešķiroto sadzīves atkritumu samazināšanos.

-

Esošā redakcija 2) notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru darbībai ir izsniegta atļauja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu radīto notekūdeņu attīrīšanas dūņu apsaimniekošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
Precizēt atbilstoši spēkā esošajai likuma redakcijai

-

Spēkā esošajā likuma redakcijā jau ir septītā daļa
(7) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētā atļauja nav nepieciešama izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma pārvadāšanai līdz depozīta iepakojuma uzskaites centram.
Precizēt atbilstoši spēkā esošajai likuma redakcijai

-

Minētie grozījumi tiek virzīti atsevišķos likuma grozījumos. Līdz ar to jautājums – tie tiek iekļauti atpakaļ šajos grozījumos vai virzīti atsevišķi?
 

-

Priekšlikums pagarināt termiņu atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna izstrādei vismaz līdz 2023. gada 30. decembrim, jo pēc reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centra izveides, kas ir atrunāts pārejas noteikumu 55.punktā (līdz 2022.gada 30.decembrim), pašvaldībām ir nepieciešams laiks, lai izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu. Nav iespējams vienlaicīgi izveidot reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru un apstiprināt atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu.

-