Atzinums

OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 14.punktā, kas definē, kas ir "transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs",  jāizslēdz vārdi "ceļu satiksmē", jo transportlīdzekli var lietot jebkurā vietā atbilstoši transporta funkcijai (t.i., arī ārpus ceļu satiksmes) un šāda transportlīdzekļa lietošana ir pakļauta OCTA apdrošināšanas nepieciešamībai. 
 

-

OCTA likuma 3.panta otrajā daļā jāizslēdz vārdi "ceļu satiksmē", jo transportlīdzekli var lietot jebkurā vietā atbilstoši transporta funkcijai (t.i., arī ārpus ceļu satiksmes/publiskajiem ceļiem) un šāda transportlīdzekļa lietošana ir pakļauta OCTA apdrošināšanas nepieciešamībai. Līdz ar to OCTA likumā ir jābūt skaidri atrunātam, kāda veida transportlīdzekļu lietošana ir pakļauta OCTA apdrošināšanas nepieciešamībai. Tā kā šī likumprojekta ietvaros tiek precizēta "apdrošināšanas gadījuma"  definīcija, OCTA likuma 3.panta otrajā daļā jāizslēdz vārdi "ceļu satiksmē", lai OCTA likuma 3.panta otrā daļa neveidotu pretrunu ar OCTA likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktu, kas definē, kas ir apdrošināšanas gadījums.
OCTA ietvaros tiek segti zaudējumi arī ārpus ceļu satiksmes, t.i., vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana. Ja zaudējumi nodarīti ar transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav veikta OCTA, atlīdzības izmaksa negadījumā cietušajām personām tiek nodrošināta no OCTA Garantijas fonda, un pēc tam LTAB vērš regresa prasību pret transportlīdzekļa īpašnieku/tiesīgo lietotāju par to, ka zaudējumi nodarīti ar transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav veikta OCTA.

-

Ņemot vērā to, ka ar plānotajiem grozījumiem OCTA likuma 4.¹ pantā nākotnē būs iespēja Zaļo karti un robežapdrošināšanas līgumu slēgt attālināti, OCTA likuma 6.panta pirmajā daļā nepieciešams skaidri un nepārprotami atrunāt, ka robežapdrošināšanas līgumu slēdz OCTA likuma  6.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītājs, atrodoties Latvijas Republikā, nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu.  Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju. Šādi grozījumi nepieciešami, lai nepieļautu robežapdrošināšanas līguma noslēgšanu pie  apdrošinātājiem, kas sniedz OCTA pakalpojumus Latvijas Republikā, bet transportlīdzeklis fiziski neatrodas Latvijā, bet atrodas kādā citā valstī. 

Izteikt OCTA likuma 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā (LTAB piedāvātās izmaiņas pasvītrotas): 
"(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācija, ja, atrodoties Latvijas Republikā, tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu." 

OCTA direktīvas 2009/103/EK 16.pantā, kas grozīts ar direktīvu (ES) 2021/2118, noteikts, ka:
"Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrības nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus un nenosaka tiem prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz viņu iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti, gadījumos, kad tās ņem vērā citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu iestāžu izdotus ziņojumus par prasījumu vēsturi.
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad apdrošināšanas sabiedrība, nosakot prēmijas, ņem vērā ziņojumus par prasījumu vēsturi, tostarp gadījumos, kad tā piemēro atlaides, tā minētos ziņojumus, kas ir izdoti citās dalībvalstīs, uzskata par līdzvērtīgiem tiem, kurus tajā pašā dalībvalstī ir izdevusi apdrošināšanas sabiedrība vai iestādes, kā minēts otrajā daļā."

Līdz ar to secināms, ka OCTA direktīvas 2009/103/EK 16.pants, kas grozīts ar direktīvu (ES) 2021/2118 pieļauj, ka apdrošinātājs var ņemt un neņemt vērā apdrošināšanas vēstures izziņas, savukārt, ja šīs izziņas tiek ņemtas vērā, tad tās tiek ņemtas vērā bez diskriminācijas. Līdz ar to nepieciešams precizēt OCTA likuma 13.panta trešās daļas redakciju, lietojot tādu pašu terminoloģiju, kā minēts OCTA direktīvas 2009/103/EK 16.pantā (direktīvas  (ES) 2021/2118 1.panta 15.punktā). Lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju.
 

Papildināt  OCTA likuma 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Gadījumos, kad apdrošinātājs ņem vērā izziņu par apdrošināšanas vēsturi, apdrošinātājs nediskriminē apdrošinājuma ņēmējus un nenosaka tiem prēmiju piemaksas to valstspiederības dēļ vai pamatojoties tikai uz viņu iepriekšējo dzīvesvietas dalībvalsti.”

1) OCTA likuma 14.panta otrajā daļā nepieciešams noteikt, ka apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40 procentiem, bet ne vairāk kā par 40 euro kalendāra gadā, tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir OCTA likuma 14.panta otrajā daļā minētās personas (likumprojektā pievādātos vārdus "12 mēnešu laikā" aizstājot ar "kalendāra gadā").  Grozījumu būtība noteikt vienādu apdrošināšanas prēmijas maksājumu samazinājumu visām personām, kurām pienākas šis samazinājums,  vienlaikus nodrošinot no OCTA Garantijas fonda kompensējamo apdrošināšanas prēmijas maksājumu maksimālos griestus. 

2) OCTA likuma 14.pantu nepieciešams papildināt ar jaunu daļu (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju), paredzot, ka, nosakot OCTA likuma 14. panta otrajā daļā noteikto apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu, apdrošinātājs reizi gadā indeksē apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma maksimālo summu, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (inflācijas koeficientu), lai prēmijas maksājuma samazinājuma lielums būtu sasaistīts ar inflācijas koeficentu.

Piedāvātās izmaiņas konceptuāli pārrunātas ar Labklājības ministriju (LM) š.g. februārī.  LM neiebilst pret šādu grozījumu tālāko virzību, bet vienlaikus norāda, ka grozījumi skaņojami Invaliditātes lietu nacionālajā padomē š.g. martā. 

14.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “40 procentiem” ar vārdiem “bet ne vairāk kā 40 euro kalendāra gadā". 

papildināt pantu ar 2.² daļu

“(2²) Nosakot šā panta otrajā daļā noteikto apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu, apdrošinātājs reizi gadā indeksē apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājuma maksimālo summu, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli noteikto iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (inflācijas koeficientu).”
 

Gadījumos, kad zaudējumi nodarīti ar transportlīdzekļu sastāvu (vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli savienojumā ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli) un  nav iespējams identificēt vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, bet ir iespējams identificēt piekabi (puspiekabi) zaudējumi būtu jāsedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) īpašnieka civiltiesisko atbildību, neatkarīgi no tā, vai negadījumā kādai personai ir vai nav nodarīts veselības kaitējums, un bez regresa tiesībām pret OCTA Garantijas fondu, tādā veidā nodrošinot, ka negadījumā cietušās personas nepaliek bez atlīdzības par mantai nodarītajiem zaudējumiem, ja negadījumā nevienai personai nav nodarīts veselības kaitējums  (vidēji smagi vai smagi miesas bojājumi). 

Papildināt  OCTA likuma 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Ja zaudējumi nodarīti ar transportlīdzekļu sastāvu (vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli savienojumā ar piekabi (puspiekabi) vai ar citu cietajā sakabē vilktu transportlīdzekli) un  nav iespējams identificēt vilcēju vai citu velkošo transportlīdzekli, bet ir iespējams identificēt piekabi (puspiekabi), apdrošināšanas atlīdzību trešajai personai izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) īpašnieka civiltiesisko atbildību.”


 

OCTA likuma 51.panta pirmās daļas 12. punkts, kur likumprojektā šobrīd noteikts, ka no Garantijas fonda veic izmaksu, ja zaudējumus nodarījis "transportlīdzeklis, kura reģistrācija valsts vai pašvaldību transportlīdzekļu reģistrā uz laiku ir pārtraukta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā, nododot numura zīmes", izslēdzams, jo zaudējumu atlīdzība šādā gadījumā tiek nodrošināta atbilstoši OCTA likuma 51.panta pirmās daļas 1.punktam, kad zaudējumus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis,  vai arī atbilstoši OCTA likuma 51.panta otrajai daļai, kurā noteikts, ka no Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts pārrobežu elements.

Savukārt, ja OCTA likuma 51.panta pirmās daļas 12. punkts netiek izslēgts, tad attiecīgi tas ir precizējams, OCTA likumā atrunājot, ka šāda kārtība uz OCTA Garantijas fondu gulstas 3 mēnešus no transportlīdzekļa izslēgšanas brīža no reģistra vai reģistrācijas pārtraukšanas uz laiku, jo no 01.01.2021.  Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs atbilstoši Zaļās kartes Biroju padomes lēmumam transportlīdzekļa reģistrācijas valsts Garantijas fonds  iesaistās 3 mēnešus no dienas, kad  «transportlīdzeklim ir neatbilstoša numura zīme». Tie gadījumi, kad transportlīdzeklis ir izslēgts no reģistra/pārtraukta reģistrācija  uz laiku, arī ir pielīdzināmi tiem gadījumiem, kad «transportlīdzeklim ir neatbilstoša numura zīme» atbilstoši OCTA direktīvas 2009/103/EK prasībām.
 

-

Jaunajiem apdrošinātāja atbildības  limitiem, kuriem bija jābūt spēkā ar 2023.gada 23.decembri, OCTA likumā jāparedz  pārejas noteikumi, ka grozījumi OCTA likuma 15. pantā piemērojami ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši sākot  ar 2023.gada 23.decembri (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju).
 

Papildināt pārejas noteikumus ar  30. punktu šādā redakcijā:
"30. Grozījumi likuma 15. panta pirmās daļas 1. un 2.punktā piemērojami ceļu satiksmes negadījumiem, kas notikuši sākot  ar 2023.gada 23.decembri.".