Atzinums

Informatīvajā ziņojumā iekļauti dati (24. lp.), kas liecina, ka finansiālu resursu trūkums ir būtisks šķērslis, lai izstrādātu uz mērķi orientētus, uz lietotāju vērstus un inovatīvus risinājumus valsts pārvaldē. Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa inovācijas aktivitāšu tiek finansētas no projektos balstīta ārējā finansējuma, nevis kā apzināti vadīts aktivitāšu kopums (portfelis), kura pamatā ir valsts iekšējās prioritātes un vajadzības. Līdz ar to inovācijas stratēģiskā virzība ir ierobežota.
Ņemot vērā, ka šobrīd vienīgais valsts noteiktais vidējā termiņa budžeta prioritārais attīstības virziens ir valsts drošība, bet vienlaikus, kā informatīvajā ziņojumā izklāstīts, arī inovācijas valsts pārvaldē ir nepieciešamas, KNAB ierosina izskatīt iespēju inovāciju iniciatīvas analizēt un inovāciju stratēģijas sasniedzamos rezultātus un ietekmi modelēt tieši kontekstā ar valsts drošības interesēm un secīgiem sabiedrības ieguvumiem. Tas ļautu apzināt un prognozēt, kādu ietekmi, atbalstu un pievienoto vērtību inovāciju ieviešana varētu sniegt tieši valsts drošības stiprināšanā. Tā, piemēram, klientorientēti, operatīvi publiskie pakalpojumi rada pievilcīgu vidi investīcijām Latvijā, kas attiecīgi veicina un uzlabo valsts ekonomisko sniegumu. Palielinoties valsts rīcībā esošajiem resursiem, palielinās valsts pašaizsardzības spēja.
 

-

Informatīvā ziņojuma tekstā ir izmantoti dažādi termini un profesionālismi (noteiktas jomas speciālistu ikdienā lietotā leksika), kas daļai sabiedrības varētu būt grūti uztverami un, iespējams, neizprotami. Tādēļ ierosinām informatīvajā ziņojumā ietvert terminu skaidrojumus. Piemēram, fasilitēšana, prototipēšana, spekulatīvais dizains, sprinti, mentorēšana, holistisks.
 

-

KNAB ierosina informatīvā ziņojuma trešās nodaļas sadaļā Rīcības virzieni (16. lp.) 1. rīcības virziena apraksta sadaļu Vēlamā nākotnes situācija papildināt ar Valsts administrācijas skolas rīcībā esošajiem datiem par īstenotajiem mācību pasākumiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kā arī to apmeklējuma statistiku. Tas sniegtu pamatojumu informatīvajā ziņojumā iekļautajam apgalvojumam, ka “valsts pārvaldē nodarbinātie jūt, ka valsts pārvalde ir ieguldījusi resursus viņu profesionālajā attīstībā, kā arī labprāt izmanto kapacitātes celšanas iespējas, tā nodrošinot prasmju atbilstību mūsdienu vajadzībām”.  Attiecīgi aicinām precizēt minēto teksta daļu.
 

-

Aicinām izvērtēt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas lomu Latvijas valsts pārvaldes inovācijas stratēģijas 2024.–2028. gadam īstenošanā, ņemot vērā, ka tā šobrīd ir vadošā valsts pārvaldes iestāde digitālās transformācijas jautājumos. Ja attiecināms, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu.
 

-