Atzinums

Publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēji tiek attēlotas:
- gan tās fiziskās personas, kuras ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas,
- gan tās personas, kuras ir paziņojušas VID, ka izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, lai piemēroti 10% nodokļu režīmu, bet šīs fiziskās personas publiskajā datu bāzē netiek attēlotas kā tādas, kurām tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, bet gan kā "paziņotās saimnieciskās darbības veicējas", respektīvi izmantojot terminu, kurš neeksistē šobrīd nevienā normatīvajā aktā. 
Savukārt likuma 17.panta desmitās daļas 7.punkts nosaka, ka ienākuma izmaksātājam ir jāietur nodoklis no visiem fiziskajām personām izmaksātajiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, ja vien fiziskā persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.  Atlasot personu, par kuru tiek attēlots, ka tā ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā ar "saimniecisko darbību" "Paziņotās saimnieciskās darbības veicējs", nav iespējams noprast, ka šīs saimnieciskā darbības veicējs tomēr nav tas par kuru kā izņēmumu runā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punkts. jo nav iespējams uzzināt, ka vienlaikus fiziskām personām kā "saimnieciskā darbība" tiek lietots arī cits saimnieciskās darbības veids, kurš tad ir tas, kurš kā izņēmums ir noteikts minētajā likuma normā.
FM piedāvātā redakcija pretēji likumam attiecina šo izņēmumu arī uz "paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem", kas arī tiek attēloti zem nosaukuma "saimnieciskā darbība".  Tādejādi pretēji likumam paredzot, ka  no komersantu, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību), kooperatīvo sabiedrību, nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību, iestāžu, organizāciju, biedrību, nodibinājumu un fizisko personu, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, izmaksātajiem ienākumiem fiziskajai personai, kas ir izmantojusi 11.panta 12.daļā noteiktās tiesības, netiks izmaksas vietā ieturēts 10% nodoklis kā to paredz likums. 

Lūdzam vai nu precizēt 105.punktu, piemēram, zemāk piedāvātajā redakcijā, vai arī noteikt, ka publiski pieejamajā nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēji netiek attēloti "paziņotās saimnieciskās darbības veicēji"

Piemērojot likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir ieraksts publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā sadaļā par reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem, bet tas neattiecas uz šajā pat sadaļā esošiem "paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem". respektīvi tiem, kuri ir izmantojuši likuma 11.panta 12.daļā noteiktās tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēji tiek attēlotas:
- gan tās fiziskās personas, kuras ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas,
- gan tās personas, kuras ir paziņojušas VID, ka izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, lai piemēroti 10% nodokļu režīmu, bet šīs fiziskās personas publiskajā datu bāzē netiek attēlotas kā tādas, kurām tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, bet gan kā "paziņotās saimnieciskās darbības veicējas", respektīvi izmantojot terminu, kurš neeksistē šobrīd nevienā normatīvajā aktā. 
Savukārt likuma 17.panta desmitās daļas 7.punkts nosaka, ka ienākuma izmaksātājam ir jāietur nodoklis no visiem fiziskajām personām izmaksātajiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, ja vien fiziskā persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.  Atlasot personu, par kuru tiek attēlots, ka tā ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā ar "saimniecisko darbību" "Paziņotās saimnieciskās darbības veicējs", nav iespējams noprast, ka šis saimnieciskā darbības veicējs tomēr nav tas par kuru kā izņēmumu runā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punkts. jo nav iespējams uzzināt, ka vienlaikus fiziskām personām kā "saimnieciskā darbība" tiek lietots arī cits saimnieciskās darbības veids, kurš tad ir tas, kurš kā izņēmums ir noteikts minētajā likuma normā.
FM piedāvātā redakcija pretēji likumam attiecina šo izņēmumu arī uz "paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem", kas arī tiek attēloti zem nosaukuma "saimnieciskā darbība".  Tādejādi pretēji likumam paredzot, ka  no komersantu, individuālo uzņēmumu (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību), kooperatīvo sabiedrību, nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību, iestāžu, organizāciju, biedrību, nodibinājumu un fizisko personu, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, izmaksātajiem ienākumiem fiziskajai personai, kas ir izmantojusi 11.panta 12.daļā noteiktās tiesības, netiks izmaksas vietā ieturēts 10% nodoklis kā to paredz likums. 

 

Ja fiziskā persona nav reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja statusā  publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā nav attēlota kā "reģistrētās saimnieciskās darbības veicēja" vai ir attēlota kā "paziņotās saimnieciskās darbības veicēja", bet ienākums netiek izmaksāts par likuma 11.panta 12.daļā noteiktajiem ienākumiem,  ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15.panta otrā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17.panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā. 

Ar šo jauno 107.¹ punktu Finanšu ministrija rada pēc būtības jaunu regulējumu, paredzot, ka  ne tikai juridiskās personas vai fiziskās personas, kuras ir reģistrējušas savu saimniecisko darbību, izmaksājot fiziskai personai likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minēto ienākumu, ietur nodokli, bet paredzot, ka arī fiziskās personas, kuras nav ne 'reģistrētās saimnieciskās darbības veicējas', ne 'paziņotās saimnieciskās darbības veicējas', no  fiziskajai personai "paziņotās saimnieciskās darbības veicējam" maksājamās īres vai nomas ieturēs nodokli. 
Līdz šim regulējums paredzēja, ja fiziskā persona izīrē vai iznomā nekustamo īpašumu otrai fiziskajai personai, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, tad nodokļa samaksas pienākums gūlās uz iznomātāju/izīrētāju, nevis īrnieku/ nomnieku. Ar jauno regulējumu Finanšu ministrija ir lēmusi šo pienākumu pārlikt uz īrnieku/nomnieku. LPS ieskatā diez vai tāds ir bijis patiesais FM nolūks, bet drīzāk kļūda. Lūdzam to labot, piemēram, zemāk norādītajā veidā.

Vienlaikus norādām, ka fiziskajai personai, kas ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību, piemēram, friziera pakalpojumu sniegšanu, likums neaizliedz izmantot likuma 11. panta divpadsmitajā daļā noteiktās tiesības un kādu no saviem nekustamajiem īpašumiem izīrēt/iznomāt, piemērojot 10% likmi un neiekļaujot šos ienākumus un izdevumus savā cita veida saimnieciskās darbības ienākumos un izdevumos. tāpēc lūdzam precizēt arī attiecībā uz šīm personām.

Komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībām), kooperatīvām sabiedrībām, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, iestādēm, organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem, izmaksājot likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minēto ienākumu fiziskai personai, par kuru Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē ir informācija, ka tā izmanto tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, respektīvi  publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā par šo personu ir ieraksts, ka tā  ir "paziņotās saimnieciskās darbības veicēja", ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta sestajā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā. Ja ienākums ir jāizmaksā fiziskajai personai, par kuru Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē ir informācija, ka tā vienlaikus ir gan "paziņotās saimnieciskās darbības veicēja" , gan "reģistrētās saimnieciskās darbības veicēja", ienākuma izmaksātājs  no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta sestajā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā, ja fiziskā persona īres vai nomas līgumā ir noteikusi, ka konkrētais nekustamais īpašums netiek iznomāts/izīrēts reģistrētās saimnieciskās darbības ietvaros, bet gan tiek izīrēts/iznomāts izmantojot likuma 11. panta divpadsmitajā daļā noteiktās tiesības.

Ja šo pašu ienākumu izmaksā  fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, respektīvi publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā par šo personu ir ieraksts, ka tā  ir "reģistrētās saimnieciskās darbības veicēja" , tad  gadījumā, ja šī persona īrē vai nomā konkrēto nekustamo īpašumu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tad tā no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta sestajā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā. Gadījumā, ja tā konkrēto nekustamo īpašumu neīrē vai nenomā savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tā par šo faktu informē izīrētāju/ iznomātāju.

 

Publiski pieejamā datu bāzē nav informācijas par personām, kuras ir izmantojušas tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu!

Tā vietā Publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēji tiek attēlotas:
- gan tās fiziskās personas, kuras ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas,
- gan tās personas, kuras ir paziņojušas VID, ka izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, lai piemēroti 10% nodokļu režīmu, bet šīs fiziskās personas publiskajā datu bāzē netiek attēlotas kā tādas, kurām tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, bet gan kā "paziņotās saimnieciskās darbības veicējas", respektīvi izmantojot terminu, kurš neeksistē šobrīd nevienā normatīvajā aktā. 
Lūdzam precizēt

Izmaksājot likuma 11. panta divpadsmitajā daļā minēto ienākumu fiziskai personai, par kuru Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē ir informācija, ka tā izmanto tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, respektīvi publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā par šo personu ir ieraksts, ka tā  ir "paziņotās saimnieciskās darbības veicēja",  ienākuma izmaksātājs no izmaksājamās summas ietur nodokli, piemērojot likuma 15. panta sestajā daļā noteikto likmi, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā likuma 17. panta desmitajā daļā noteiktajā termiņā.

Ministru kabineta 07.09.2010. noteikumi Nr 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem" paredz pienākumu  katru mēnesi sniegt ziņas par visiem ienākumiem, kas saistīti ar darba attiecībām jeb darba ņēmējiem izmaksātajiem ienākumiem.  Savukārt 108.punkts šajos noteikumos paredz pēc būtības tieši to pašu informāciju par darba ienākumiem iesniegt vēlreiz- kopā par visu taksācijas gadu.
Lūdzam samazināt administratīvo slogu un nelikt atkārtoti iesniegt visiem darba devējiem to pašu informāciju, kas pēc būtības jau tiek sniegta katru mēnesi atbilstoši MK 827 noteikumiem, nepieciešamības gadījumā precizējot 827 noteikumus. 

Lūdzam attiecīgi papildināt punktu ar palīgteikumu šādā redakcijā: "bet kas nav darba ņēmēja darba ieņēmumi par kuriem paziņojumi tiek iesniegt atbilstoši Ministru kabineta 07.09.2010. noteikumi Nr 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem" katru mēnesi "

Vai kā alternatīvu- pievienot Ministru kabineta protokoluzdevumu zemāk piedāvātajā redakcijā
 

"108. Piemērojot likuma 17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, ienākuma izmaksātājs – komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicēja, kas izmaksā fiziskajai personai ienākumus, kuri ir saistīti ar tās saimniecisko darbību, bet kas nav darba ņēmēja darba ieņēmumi par kuriem paziņojumi tiek iesniegt atbilstoši Ministru kabineta 07.09.2010. noteikumi Nr 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem" katru mēnesi , vai citus ienākumus, kuri nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, bet no kuriem saskaņā ar likuma 17.pantu nodoklis izmaksas vietā nav jāietur, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" par taksācijas gadā fiziskajai personai izmaksātajām ar nodokli apliekamajām ienākuma summām, kas nav saistītas ar tās darba attiecībām."

Vai alternatīvi pievienot šādu jaunu Ministru kabineta protokollēmuma projekta punktu: 
"3. Finanšu ministrijai līdz 2026.gada 1.jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumus, kas samazinās administratīvo slogu, novēršot esošo situāciju, kurā visiem darba devējiem pēc būtības viena un tā pati informācija ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam dubultā - gan katru mēnesi, gan pēc tam par gadu kopā un kas šobrīd ir noteikti 2  normatīvajos aktos: Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 610 “Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju” un Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”. "

Atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumiem Nr.809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” ir jāiesniedz papīra formā darba devēja izziņa par darba samaksu par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā (Izziņa). Savukārt atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5. panta otrajai daļai "Izvērtējot mājsaimniecības materiālos resursus, ņem vērā ienākumus, kas veidojas pēc nodokļu samaksas." Tā kā gan visi ienākumi, kas apliekas ar nodokļiem, gan ieturēto nodokļu apmērs ir zināms Valsts ieņēmumu dienestam, jo to nosaka šie noteikumi, lūdzam samazināt birokrātisko slogu, kā arī samazināt manuālo darbību veikšanas nepieciešamību pašvaldību sociālajiem dienestiem, nodrošinot tos ar datiem par VID rīcībā esošiem personu ienākumiem pēc nodokļu ieturēšanas, neto ienākumus. 
Diemžēl Valsts ieņēmumu dienests līdz šim ir atteicies esošajos  sadarbības līgumos, balstoties uz kuriem pašvaldības šobrīd var saņemt personu bruto ienākumus, ir atteicies nodot neto ienākumus vai bruto ienākumus un no bruto ienākumiem  ieturētos nodokļus.

Lūdzam pievienot jaunu punktu šādā redakcijā:
"Valsts ieņēmumu dienests tiešsaistes datu režīmā, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāju, nodrošina datu pieejamību par fizisko personu ienākumiem (kas ir zināmi Valsts ieņēmumu dienestam)  katrā mēnesī pēc nodokļu ieturēšanas vai arī datu komplektu par katru ienākumu un no tā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ja tās par konkrēto ienākuma veidu ir jāmaksā."

Vai alternatīvi šādu Ministru kabineta protokollēmuma projekta jaunu punktu: 

4.Finanšu ministrijai līdz 2026,gada 1.jūnijam veikt nepieciešamās darbības, lai pašvaldību sociālajiem dienestiem tiešsaistes datu režīmā tiktu nodrošināta datu pieejamību par fizisko personu ienākumiem (kas ir zināmi Valsts ieņēmumu dienestam)  katrā mēnesī pēc nodokļu ieturēšanas vai arī datu komplektu par katru ienākumu un no tā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un no ienākuma ieturētajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ja tās par konkrēto ienākuma veidu ir jāmaksā.  

Jauns punkts noteikumos: 
"Valsts ieņēmumu dienests tiešsaistes datu režīmā, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāju, nodrošina datu pieejamību par fizisko personu ienākumiem (kas ir zināmi Valsts ieņēmumu dienestam)  katrā mēnesī pēc nodokļu ieturēšanas vai arī datu komplektu par katru ienākumu un no tā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un no ienākuma ieturētajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ja tās par konkrēto ienākuma veidu ir jāmaksā."

Vai jauns punkts  Ministru kabineta protokollēmuma projektā: 

"4.Finanšu ministrijai līdz 2026,gada 1.jūnijam veikt nepieciešamās darbības, lai pašvaldību sociālajiem dienestiem tiešsaistes datu režīmā tiktu nodrošināta datu pieejamību par fizisko personu ienākumiem (kas ir zināmi Valsts ieņēmumu dienestam)  katrā mēnesī pēc nodokļu ieturēšanas vai arī datu komplektu par katru ienākumu un no tā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un no ienākuma ieturētajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ja tās par konkrēto ienākuma veidu ir jāmaksā."