Atzinums

Vairākās programmās plānots izsludināt uz pieteikšanos 2024.gada 1.ceturksnī, tomēr būtiski ir jautājums, cik daudz laiks tiks dots pieteikuma sagatavošanai - pašlaik tas variē starp 3 un 6 mēnešiem, un nav skaidrs, kas ir kritērijs termiņa atšķirībai.

-

FM aicina iestādes identificēt konkrētus reālistiski īstenojamus pasākumus, t. sk., piemēram, vienkāršojot procesus, uzsākt ātrāk īstenojamus projektus, un sniegt konkrētus priekšlikumus FM, ja nepieciešama FM iesaiste.

Prioritāri jāvirza nevis ātrāk īstenojamus projektus, bet gan projektus, kuru realizācija ir laikietilpīgākā, t.i. projektus, kuros paredzami būvdarbi. Ņemot vērā būvdarbu sezonalitāti, lai panāktu kavalitatīvu rezultātu, nepieciešams ievērot tehnoloģiskos procesus. Jāņem vērā arī to, ka veicot būvdarbus var atklāties neparedzami darbi, kas ietekmē darbu veikšanas termiņus.

-

Ņemot vērā FM kā ES fondu vadošās iestādes vēlmi intensificēt ES fondu 2021 – 2027. gada plānošanas perioda SAM un to SAMP ieviešanu vienlaikus ar ANM investīcijām un ekonomiskos apstākļus, kad preču un pakalpojumu piegāžu pārrāvumu dēļ un augstā inflācijas līmeņa dēļ strauji pieaug preču un pakalpojumu (t.sk., darba spēka) izmaksas, tad lai nodrošinātu abu iepriekšminēto investīciju fondu pozitīvu naudas plūsmu un nepārtrauktu finansējumu, tad nosacījums pašvaldību īstenotajos projektiem par avansa un starpposma maksājumu apmēru 90% apmērā no ES fondu finansējuma mazinātu negatīvo ietekmi uz valdības sektora kopējo parāda apjomu, kā arī mazinātu ietekmi uz valsts kopējos finanšu stabilitātes rādītājiem. Papildus minētajam un ņemot vērā straujo % likmju kāpumu, maksimālais avansa un starpposma maksājumu apmērs mazinātu finanšu slogu pašvaldību budžetiem un palēninātu likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 36.pantā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma sliekšņa 178 138 258 euro sasniegšanu.
Vēršam uzmanību, ka līdzšinējā pieredze ANM investīciju un ES fondu 2021. – 2027. gada SAM un SAMP normatīvā regulējuma izstrādē, nozaru ministrijas ne visos pasākumos paredzavansa un starpposma maksājumus 90%. Līdz ar to pašvaldībām nāksies  aizņemties papildus līdzekļus projektu īstenošanai, kas radīs finanšu slogu pašvaldību budžetiem, sakarā ar augstajām aizdevumu procentu likmēm, kā arī ietekmēs aizņemšanās iespējas citiem projektiem, ņemot vērā kopējo ierobežoto aizņēmumu limitu pašvaldībām.

“Nozaru ministrijām un atbildīgajām iestādēm, izstrādājot Atveseļošanas un noturībasmehānisma investīciju un ES fondu 2021 – 2027. gada plānošanas perioda specifiskos atbalstamērķu un to pasākumu, paredzēt avansa un starpposma maksājumus 90% apmērā pašvaldībuīstenotajiem projektiem.”

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un ANM ieviešanas specifiku pašvaldību projektu sekmīgai un pilnīgai ieviešanai, kā arī pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšanai pašvaldību īstenotajos projektos būtu nepieciešams paredzēt pašvaldībām tiesības saņemt aizņēmumu Valsts kasē projekta sadārdzinājuma izdevumu segšanai. Minētais nodrošinātu ne tikai projektu sekmīgu un savlaicīgu ieviešanu, bet arī veicinātu ANM investīciju rādītāju savlaicīgu sasniegšanu un mazinātu risku Latvijai nesaņemt pilnā apmērā kārtējo EK maksājumu. Papildus minētajam likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 36.panta 1.daļas 2).apakšpunkts nosaka, ka ANM finansēto projektu īstenošanai var aizņemties, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta ANM finansējuma kopsummu, un PVN izmaksām. Taču ne vienmēr maksimāli iespējamais aizņēmuma apjoms (ANM finansējuma apmērs + PVN) un ANM finansējums 90% (avansa un starpposma maksājumi) nodrošina visu projekta izmaksu segšanu, lai sasniegtu projektu rezultatīvos rādītājus. Tas nozīmē, ka pašvaldībām ir nepieciešams paredzēt budžeta dotācijas, kas nav atbalstāms, tādejādi apdraudot projektu īstenošanu. Pēc pieredzes ir konstatēts, ka Projektu aprēķinātās izmaksas pie šī brīža būvniecības cenām un noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem ir krietni virs ANM noteiktās finanšu kvotas, jo finanšu kvotas ir aprēķinātas, balstoties uz iepriekšējo gadu izmaksām, un tajās nav ņemta vērā inflācija un cenu sadārdzinājums sakarā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju.
Lai atrisinātu jautājumu, ir jāpalielina (jāpārrēķina) ANM finanšu kvotas projektiem, ņemot vērā pašreizējās darba un materiālu izmaksas, vai arī jādod iespēja aizņemties, visām izmaksām kuras ir saistītas ar projektu tiešo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, bez kurām nav iespējams sasniegt mērķi.

“Pašvaldībām ir tiesības aizņemties līdzekļus Valsts kasē tām ES fondu un ANM projektuizmaksām, kas pārsniedz ES fondu finansējumu, kā arī Atveseļošanas fonda finansējumu, PVNizmaksām un citām izmaksām, kuras ir nepieciešamas konkrētā sasniedzamā rezultātanodrošināšanai un ir saistītas ar projektu tiešo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, un bezkurām nav iespējams sasniegt mērķi”.

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma sadaļu “3. ES fondu 2021 – 2027. gada plānošanas periods” ar izvērtējumu par ES fondu 2021 . -2027.gada plānošanas perioda SAMP ātrākas ieviešanas riskiem, t.i., :
a) kā vienlaikus ieviešot divus apjomīgus Eiropas Savienības investīciju fondus kā Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) investīcijas un ES fondu 2021 – 2027. gada plānošanas perioda (turpmāk – ES fondi 2021 – 2027.gadam) specifiskos atbalsta
mērķus (turpmāk – SAM) un to pasākumus (turpmāk – SAMP) ietekmēs IKT un būvniecības nozaru preču un pakalpojumu cenas un pieejamību (vērtējot iepriekšējo plānošanas periodu ES fondu pieredzi), t.i., vai ir vērtēta ANM investīciju, ES fondu 2021. – 2027. gadam SAM un SAMP potenciālais izmaksu sadārdzinājumu, Finansējuma saņēmēju projektu īstenošanas līdzfinansēšanas un sekmīgas ieviešanas iespējas. Ņemot vērā jau esošo ekonomisko situāciju, kad būvniecības nozarē piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ būvniecības pakalpojumu un preču cenas ir būtiski palielinājušās, piemēram, 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 19,6 %; būvmateriālu cenas palielinājās par 24,7 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 18,4%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 10,4 %.;
b) pašvaldību iespējām aizņemties līdzekļus Valsts kasē ANM investīciju un ES fondu 2021 – 2027. gada SAM un to SAMP projektu ieviešanai (t.sk., projektu sadārdzinājumu segšanai).
Atbilstoši likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 36.pantu pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums ir paredzēts 178 138 258 euro, t.sk., Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju un ES fondu 2021 – 2027. gada plānošanas perioda projektu īstenošanai, tādēļ ziņojumā ir būtiski iekļaut FM riska, kad Valsts kasē pašvaldības ir sasniegušas aizņēmuma iespēju slieksni, izvērtējumu un tālāko rīcību par pašvaldību aizņēmuma “sliekšņa” pārskatīšanu jeb palielināšanu. Iepriekš saskaņota pieeja šādā situācijā veicinātu pašvaldību iespēju īstenot Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju un ES fondu 2021 – 2027. gada plānošanas perioda līdzfinansētos projektus.
 

-