Atzinums

Ar likumprojekta 4. pantu paredzēts Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu papildināt ar 18. un 19. pantu šādās redakcijās: "18. pants. Administratīvā atbildība par Eiropas Savienības noteiktas sankcijas pārkāpšanu
Par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
19. pants. Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests.".

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 16. punktu (atkārtots tēzes apstiprinājums Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. apakšpunktā, skat. arī atsauci uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem) tiesību normai ir jābūt pietiekami skaidrai un saprotamai, lai persona, uz kuru tā attiecas, saprastu savus pienākumus.
Tiesību normas pietiekama skaidrība nodrošina ne vien personas spējas saprast tās saturu, bet arī iespējamās sekas par tiesību normā noteikto priekšrakstu pārkāpšanu un attiecīgi veicina priekšrakstu ievērošanu. 
Nenoliedzot blanketas tiesību normas nozīmīgumu tās piemērošanā un attiecīgo mērķu sasniegšanā, tomēr vēršama uzmanība, ka Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma jaunā 18. panta normas saturs personai, kuru varētu nonākt situācijā, kurā personai iestājas administratīvā atbildība, varētu būt pārāk nesaprotams un neko neizsakošs. Tā kā saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 13. pantu administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas, būtu lietderīgi, ka tiesību norma, kura nosaka administratīvo pārkāpumu, būtu iespējami skaidra un attiecīgi pietiekami kazuistiska - tas veicinātu aizliedzošā priekšrakstu (konkrētajā gadījumā - Eiropas Savienības regulās noteikto aizliegumu) ievērošanu.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam Starptautisko uz Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma jaunajā 18. pantā konkretizēt administratīvo pārkāpumu sastāvus un subjektus, uz kuriem norma attiecas, saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta kompetences jomu. Attiecīgi 18. pants būtu veidojams ar daļām, nosakot konkrētus pārkāpumus un subjektus.

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienesta funkcijās neietilpst uzraudzības veikšana attiecībā uz preču iegādāšanos, realizāciju, starpniecības pakalpojumu sniegšanu, tehniskās palīdzības vai citu ar minētajām precēm saistītu pakalpojumu sniegšanu ārpus Valsts ieņēmumu dienesta tiešās kompetences nodokļu un muitas jomā robežām un ārpus to funkciju robežām, kas Valsts ieņēmumu dienestam ir noteiktas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta 4.² daļā. Attiecīgi Valsts ieņēmumu dienests nevar būt kompetentā iestāde par visiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu jaunajā 18. pantā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem. 
Ja tiek noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par visiem dekriminalizētajiem Eiropas Savienības sankciju pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests, tad faktiski Valsts ieņēmumu dienestam tiks uzlikts jauns pienākums veikt Valsts ieņēmumu dienestam neraksturīgas funkcijas, kuru veikšanai Valsts ieņēmumu dienestam nav pietiekamu resursu.
Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas attiecībā uz tādu preču kontroli, uz kurām attiecas Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi (sankcijas), faktiski aprobežojas ar preču ievešanas Eiropas Savienībā (importa) un preču izvešanas no Eiropas Savienības (eksporta) kontroli, Valsts ieņēmumu dienests var konstatēt tādu Eiropas Savienības ierobežojošā pasākuma pārkāpumu, kas izpaužas kā preču ievešana Eiropas Savienībā (imports) un preču izvešana no Eiropas Savienības (eksports), kā arī atsevišķus pakalpojumus, kas sniegti saistībā ar minētajām precēm, piemēram, muitas deklarācijas sagatavošana un iesniegšana, deklarētāja pārstāvja funkciju veikšana. Valsts ieņēmumu dienests būtu kompetents veikt administratīvā pārkāpuma procesu tieši par šādiem pārkāpumiem.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu paredzēt tikai par pārkāpumiem, kas izpaužas kā tādu preču, uz kurām attiecas Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi (sankcijas), ievešana Eiropas Savienībā (imports) vai preču izvešana no Eiropas Savienības (eksports), kā arī attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti tieši saistībā ar minēto preču ievešanu Eiropas Savienībā (importu) un izvešanu no Eiropas Savienības (eksportu). Savukārt par kompetento institūciju administratīvo pārkāpumu procesos par citiem Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpumiem lūdzam noteikt to iestādi, kura ir kompetenta attiecīgajā uzraudzības joma un savu tiešo funkciju realizācijā var konstatēt attiecīgos pārkāpumus. 
Attiecīgi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma jaunais 19. pants būtu veidojams ar daļām, katrā no tām ietverot attiecīgās kompetentās institūcijas un administratīvos pārkāpumos, par kuriem attiecīgā iestāde veic administratīvā pārkāpuma procesu. 
Vienlaikus ir veicami atbilstoši labojumi likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā).


 

18. pants Administratīvā atbildība par Eiropas Savienības noteiktas sankcijas pārkāpšanu
(1) Par tādu preču, uz kurām attiecas Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi (sankcijas) ievešanai Eiropas Savienībā (imports) vai preču izvešanai no Eiropas Savienības (eksports) pārkāpšanu, šādas preces attiecīgi ievedot Eiropas Savienībā no trešās valsts vai izvedot no Eiropas Savienības uz trešo valsti, preču pārvadātājam - fiziskajai personai - piemēro brīdinājumu vai naudas sodu  līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
(2) (citi pārkāpumi, izņemot pirmajā daļā minētos).
19. pants Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, veic Valsts ieņēmumu dienests.
(2) (citi pārkāpumi, izņemot pirmajā daļa minētos, un attiecīgā kompetentā institūcija).

Sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts: "Atbilstoši Direktīvas 3. pantā noteiktajam dalībvalstīm ir pienākums paredzēt, ka konkrēti attiecīgajā pantā minētie Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu veidi ir noziedzīgi nodarījumi. Šajā sakarā, izvērtējot Latvijas normatīvā regulējuma atbilstību Direktīvas prasībām, tika secināts, ka kopumā Latvijas normatīvais regulējums jau šobrīd atbilst Direktīvā noteiktajam. Proti, KL 84. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Pantā ietvertā tiesību norma ir uzskatāma par blanketu normu, jo tajā nav norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet tās atrodamas citos tiesību aktos vai vispārinātā, aprobētā tiesu praksē, šajā gadījumā – Eiropas Savienības regulās, proti, Padomes 2014. gada 31. jūlija regulā (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā un Padomes 2014. gada 17. marta regulā (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Vēršam uzmanību ka šobrīd ir spēkā vairāk kā 30 Eiropas savienības regulas, kurās noteikti dažādi ierobežojumi preču piegādei, pakalpojumu sniegšanai, finansējuma nodrošināšanai (skat. Ārlietu ministrijas interneta vietnē sadaļā "Sankcijas" "Eiropas Savienības sankcijas").
Tā kā tiesību akta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) ir uzskatāms par tiesību normas interpretācijas palīglīdzekli, lai nerastos maldīgs priekšstats par Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma jaunā 18. panta tvērumu,.anotācijā tajā būtu vai nu iekļaujama izsmeļoša informācija par visiem šobrīd spēkā esošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuros noteiktas sankcijas, par kuru pārkāpšanu paredzēta atbildība Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma jaunajā 18. pantā, vai arī norāde, ka Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā un Padomes 2014. gada 17. marta Regulā (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība nebūt nav vienīgie Eiropas Savienības tiesību akti, par kuru pārkāpšanu paredzēta atbildība Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma jaunajā 18. pantā.

Anotācijā norādīts: "Tāpat likumprojektā paredzama arī kompetence administratīvā pārkāpuma procesā, tādējādi ar likumprojekta 4. pantu SL tiek papildināts ar jaunu 19. pantu, kas paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18. pantā minēto pārkāpumu veic VID. Vienlaikus nepieciešams norādīt, ka atkarībā no iestādes struktūrvienību tiešajām funkcijām, SL 18. pantā minētos pārkāpumus var izmeklēt gan VID MP, gan arī jebkura cita VID struktūrvienība, minēto kompetenci reglamentējot iestādes nolikumā atbilstoši likumprojekta “Valsts ieņēmumu dienesta likums” 4. pantam un 6. panta trešajai daļai. Proti, VID kompetences sadalījumu administratīvo aktu un citu lēmumu izdošanā var noteikt VID nolikumā."

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienesta funkcijās neietilpst uzraudzības veikšana attiecībā uz preču iegādāšanos, realizāciju, starpniecības pakalpojumu sniegšanu, tehniskās palīdzības vai citu ar minētajām precēm saistītu pakalpojumu sniegšanu ārpus Valsts ieņēmumu dienesta tiešās kompetences nodokļu un muitas jomā robežām un ārpus to funkci8ju robežām, kas Valsts ieņēmumu dienestam ir noteiktas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta 4.² daļā. Attiecīgi Valsts ieņēmumu dienests nevar būt kompetentā iestāde par visiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu jaunajā 18. pantā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem un attiecīgi nevienas Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības tiešās funkcijās nav izmeklēt visus šos pārkāpumus. Tātad nav arī pamata Valsts ieņēmumu dienesta nolikumā noteikt tādu funkciju sadalījumu, kas vispār neatbilst Valsts ieņēmumu dienesta kompetencei. 
Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas attiecībā uz tādu preču kontroli, uz kurām attiecas Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi (sankcijas), faktiski aprobežojas ar preču ievešanas Eiropas Savienībā (importa) un preču izvešanas no Eiropas Savienības (eksporta) kontroli, Valsts ieņēmumu dienests var konstatēt tādu Eiropas Savienības ierobežojošā pasākuma pārkāpumu, kas izpaužas kā preču ievešana Eiropas Savienībā (imports) un preču izvešana no Eiropas Savienības (eksports), kā arī atsevišķus pakalpojumus, kas sniegti saistībā ar minētajām precēm, piemēram, muitas deklarācijas sagatavošana un iesniegšana, deklarētāja pārstāvja funkciju veikšana. Valsts ieņēmumu dienests būtu kompetents veikt administratīvā pārkāpuma procesu tieši par šādiem pārkāpumiem.

Pamatojoties uz minēto, lūdzam Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu paredzēt tikai par pārkāpumiem, kas izpaužas kā tādu preču, uz kurām attiecas Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi (sankcijas), ievešana Eiropas Savienībā (imports) vai preču izvešana no Eiropas Savienības (eksports), kā arī attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti tieši saistībā ar minēto preču ievešanu Eiropas Savienībā (importu) un izvešanu no Eiropas Savienības (eksportu), attiecīgi precizējot anotāciju.  
 

-

Anotācijas 7.4. sadaļas 4.punktā ir norādīts, ka likumprojekts paredz jaunu administratīvo pārkāpumu, kā arī paplašina Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk - FID) kompetenci sankciju pārkāpumu jomā. Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ne vien paplašina FID funkcijas, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) funkcijas, uzliekot VID jaunu, turklāt neraksturīgu funkciju - veikt administratīvā pārkāpuma procesu par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, kuras veikšanai VID nav pietiekamu resursu. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotācijas 7.4.sadaļas 4.punktu ar informāciju, ka ar likumprojektu tiek paplašinātas arī VID funkcijas, vienlaikus anotācijas 3.sadaļā sniedzot informāciju par izdevumu finansēšanas avotu iesaistīto institūciju (FID un VID) paplašināto funkciju īstenošanai.
 

-