Projekta ID
21-TA-342Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju apvienība"
Atzinums iesniegts
24.08.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
27.1 Būvkomersanti, kuri noslēguši darba koplīgumu nozarē Darba likumā noteiktajā kārtībā, pēc koplīguma spēkā stāšanās maksā šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minēto valsts nodevu 50 procentu apmērā.
Priekšlikums
Biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” (turpmāk– Partnerība) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi"" (21-TA-342) (turpmāk - Grozījumi) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk - Anotāciju) un kopumā atbalsta to tālāku virzību, vienlaikus izsakot zemāk minēto priekšlikumu.
Sākot no 2015. gada būvniecības jomā ir ieviesta valsts nodeva par ikgadējās informācijas iekļaušanu reģistrā. Kopš nodevas ieviešanas mainījies ir tās maksātāju loks un apmērs, bet vienlaicīgi nemainīgi nozarē ir bijuši strīdi gan par tās apmēru, izmantošanu kā arī par to vai to maksā visi nozares dalībnieki. Līdz ar to Partnerība atbalsta Grozījumos ietvertos mehānismus, kas ļaus nodevas maksātāju loku un nodevas apmēru noteikt ņemot vērā dažādos valsts reģistros uzkrātos datus.
Vienlaicīgi Partnerības ieskatā būtu nepieciešams pārskatīt arī būvkomersantu nodevas izmantošanu, daļu no tās novirzot ne tikai valsts budžetā vai Būvniecības valsts kontroles biroja uzturēšanai, bet arī nozares attīstības priekšlikumu izstrādei, kuri lielā mērā tiek virzīti arī no nozares profesionālajām nevalstiskajām organizācijām. Kopš 2014. gada ir izveidota Latvijas būvniecības padome (Padome), kuras sastāvā ir vairāku ar būvniecības jomu saistītu ministriju kā arī plaši pārstāvētas būvniecības profesionālās organizācijas. Padome ir izveidota kā konsultatīva institūcija, kura jau nepilnus desmit gadus uz brīvprātības principa pamata izskata dažādus ar būvniecības jomu saistītus jautājumus, tomēr arvien acīmredzamāks ir apstāklis, ka izskatāmo jautājumu kvalitatīvākai diskusijai bieži ir nepieciešama jautājuma padziļinātāka izpēte. Tas savukārt ir saistīts tai skaitā arī ar izmaksām izpētes veikšanai. Ņemot vērā, ka Padomes locekļi savus pienākumus veic brīvprātīgi, kā ar to, ka Padomei nav sava budžeta, dažādu nozarei svarīgu jautājumu tālāka attīstība faktiski balstās uz atsevišķu jomas speciālistu un/vai organizāciju entuziasmu un to biedru finansējumu. Līdz ar to no Partnerības skatu punkta redzam, ka nozares regulējums vairākos svarīgos nozares jautājumos attīstās ļoti lēnām tieši sakarā ar padziļinātas ekspertīzes trūkumu konkrēta jautājuma izpētē un kvalitatīva izmaiņu piedāvājuma sagatavošanā. Bez nepieciešamā finansējuma Padome nav arī izveidojusies par nozari konsolidējošu forumu, kurā tiek izskatīti un pieņemti nozarei svarīgākie lēmumi, kas tālāk tiek implementēti normatīvajos aktos. No nozares uzņēmumu puses savukārt nereti izskan viedokļi, ka uzņēmums jau maksā būvkomersanta nodevu, tāpēc nesaskata nepieciešamību stāties profesionālajās organizācijās un finansēt to darbību. Tādējādi nozares sociālais dialogs ar valsts iestādēm no nozares uzņēmumu puses balstās uz tiem uzņēmumiem, kas maksā gan būvkomersanta nodevu, gan uztur nevalstiskās organizācijas.
Tā kā visas valsts nodevas ir jāieskaita valsts budžetā un tikai tā ietvaros ir iespējams finansēt tādas vai citādas aktivitātes, Partnerības ieskatā nozares attīstībai svarīgu jautājumu risināšanu efektīvi varētu atbalstīt ar būvkomersantu nodevas atlaidēm uzņēmumiem, kuri caur Padomē pārstāvētām nevaldības organizācijām piedalās nozares pilnveidošanā. Līdzīgi kā Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk- ĢV) parakstītājiem, nodevas atlaidi 50% varētu piešķirt arī Padomē pārstāvēto nevaldības organizāciju biedriem, vienlaikus paredzot, ka atlaides par ĢV noslēgšanu un par dalību Padomē pārstāvētā nevaldības organizācijā nesummējas.
Partnerības rīcībā nav aktuālākās informācijas par 2021. gadu, cik būvkomersanti un kādā apmērā ir maksājuši nodevu un cik no tiem ir kādas Padomē pārstāvētas profesionālās organizācijas biedri. Līdz ar to Padomē pārstāvētās organizācijas var sniegt informāciju par biedriem un priekšlikuma finansiālo ietekmi uz valsts budžetu var novērtēt Ekonomikas ministrija, kuras rīcībā ir dati par būvkomersantu nodevas maksātājiem. Vienlaikus no ĢV piemēra redzams, ka kopējais valstiskais ieguvums no ĢV parakstīšanas ievērojami pārsniedz valsts budžeta negatīvo fiskālo ietekmi no būvkomersantu ietaupījuma, maksājot mazāku nodevu.
Ievērojot augstāk minēto, šobrīd Partnerība lūdz papildināt Grozījumus un izteikt Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" 271. pantu sekojošā redakcijā:
“27.1 Būvkomersanti, kuri ir biedrs kādā no Latvijas būvniecības padomē pārstāvētajām biedrībām un/vai nodibinājumiem vai arī noslēguši darba koplīgumu nozarē Darba likumā noteiktajā kārtībā, pēc koplīguma spēkā stāšanās, maksā šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minēto valsts nodevu 50 procentu apmērā. Šajā punktā noteiktās nodevas atlaides nesummējas”.
Sākot no 2015. gada būvniecības jomā ir ieviesta valsts nodeva par ikgadējās informācijas iekļaušanu reģistrā. Kopš nodevas ieviešanas mainījies ir tās maksātāju loks un apmērs, bet vienlaicīgi nemainīgi nozarē ir bijuši strīdi gan par tās apmēru, izmantošanu kā arī par to vai to maksā visi nozares dalībnieki. Līdz ar to Partnerība atbalsta Grozījumos ietvertos mehānismus, kas ļaus nodevas maksātāju loku un nodevas apmēru noteikt ņemot vērā dažādos valsts reģistros uzkrātos datus.
Vienlaicīgi Partnerības ieskatā būtu nepieciešams pārskatīt arī būvkomersantu nodevas izmantošanu, daļu no tās novirzot ne tikai valsts budžetā vai Būvniecības valsts kontroles biroja uzturēšanai, bet arī nozares attīstības priekšlikumu izstrādei, kuri lielā mērā tiek virzīti arī no nozares profesionālajām nevalstiskajām organizācijām. Kopš 2014. gada ir izveidota Latvijas būvniecības padome (Padome), kuras sastāvā ir vairāku ar būvniecības jomu saistītu ministriju kā arī plaši pārstāvētas būvniecības profesionālās organizācijas. Padome ir izveidota kā konsultatīva institūcija, kura jau nepilnus desmit gadus uz brīvprātības principa pamata izskata dažādus ar būvniecības jomu saistītus jautājumus, tomēr arvien acīmredzamāks ir apstāklis, ka izskatāmo jautājumu kvalitatīvākai diskusijai bieži ir nepieciešama jautājuma padziļinātāka izpēte. Tas savukārt ir saistīts tai skaitā arī ar izmaksām izpētes veikšanai. Ņemot vērā, ka Padomes locekļi savus pienākumus veic brīvprātīgi, kā ar to, ka Padomei nav sava budžeta, dažādu nozarei svarīgu jautājumu tālāka attīstība faktiski balstās uz atsevišķu jomas speciālistu un/vai organizāciju entuziasmu un to biedru finansējumu. Līdz ar to no Partnerības skatu punkta redzam, ka nozares regulējums vairākos svarīgos nozares jautājumos attīstās ļoti lēnām tieši sakarā ar padziļinātas ekspertīzes trūkumu konkrēta jautājuma izpētē un kvalitatīva izmaiņu piedāvājuma sagatavošanā. Bez nepieciešamā finansējuma Padome nav arī izveidojusies par nozari konsolidējošu forumu, kurā tiek izskatīti un pieņemti nozarei svarīgākie lēmumi, kas tālāk tiek implementēti normatīvajos aktos. No nozares uzņēmumu puses savukārt nereti izskan viedokļi, ka uzņēmums jau maksā būvkomersanta nodevu, tāpēc nesaskata nepieciešamību stāties profesionālajās organizācijās un finansēt to darbību. Tādējādi nozares sociālais dialogs ar valsts iestādēm no nozares uzņēmumu puses balstās uz tiem uzņēmumiem, kas maksā gan būvkomersanta nodevu, gan uztur nevalstiskās organizācijas.
Tā kā visas valsts nodevas ir jāieskaita valsts budžetā un tikai tā ietvaros ir iespējams finansēt tādas vai citādas aktivitātes, Partnerības ieskatā nozares attīstībai svarīgu jautājumu risināšanu efektīvi varētu atbalstīt ar būvkomersantu nodevas atlaidēm uzņēmumiem, kuri caur Padomē pārstāvētām nevaldības organizācijām piedalās nozares pilnveidošanā. Līdzīgi kā Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk- ĢV) parakstītājiem, nodevas atlaidi 50% varētu piešķirt arī Padomē pārstāvēto nevaldības organizāciju biedriem, vienlaikus paredzot, ka atlaides par ĢV noslēgšanu un par dalību Padomē pārstāvētā nevaldības organizācijā nesummējas.
Partnerības rīcībā nav aktuālākās informācijas par 2021. gadu, cik būvkomersanti un kādā apmērā ir maksājuši nodevu un cik no tiem ir kādas Padomē pārstāvētas profesionālās organizācijas biedri. Līdz ar to Padomē pārstāvētās organizācijas var sniegt informāciju par biedriem un priekšlikuma finansiālo ietekmi uz valsts budžetu var novērtēt Ekonomikas ministrija, kuras rīcībā ir dati par būvkomersantu nodevas maksātājiem. Vienlaikus no ĢV piemēra redzams, ka kopējais valstiskais ieguvums no ĢV parakstīšanas ievērojami pārsniedz valsts budžeta negatīvo fiskālo ietekmi no būvkomersantu ietaupījuma, maksājot mazāku nodevu.
Ievērojot augstāk minēto, šobrīd Partnerība lūdz papildināt Grozījumus un izteikt Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" 271. pantu sekojošā redakcijā:
“27.1 Būvkomersanti, kuri ir biedrs kādā no Latvijas būvniecības padomē pārstāvētajām biedrībām un/vai nodibinājumiem vai arī noslēguši darba koplīgumu nozarē Darba likumā noteiktajā kārtībā, pēc koplīguma spēkā stāšanās, maksā šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minēto valsts nodevu 50 procentu apmērā. Šajā punktā noteiktās nodevas atlaides nesummējas”.
Piedāvātā redakcija
-