Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas precizētais Ministru kabineta noteikumu projekts “Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.  
Projekta 3. punktā esošo regulējumu par operatora darbības mērķi projektā paredzētā regulējuma izpildē piedāvājam svītrot, jo šādai normai nav juridiskās slodzes, turklāt nav pietiekami saprotami šajā normā esošais neatļauto darbību uzskaitījums, ko nevar uzskatīt par izsmeļošu. Vēršam uzmanību, ka projektā, kas ir Ministru kabineta noteikumi (likumam pakārtots normatīvais akts), nebūtu pieļaujams izmantot un precīzi pārrakstīt tiesisko regulējumu, kas šobrīd ir iekļauts Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra noteikumus Nr.508 “Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības” (turpmāk – noteikumi), jo šajos 2002. gadā izdotajos noteikumos, kuros faktiski nav veikti nekādi grozījumi, esošais regulējums neatbilst šobrīd Latvijā izveidotajai tiesību sistēmai. Vienlaikus vēlamies norādīt, ka Tieslietu ministrijas ieskatā projektā regulējums jāveido par ikdienā izpildāmām jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasībām un to izpildes procedūrām, bet nav jāiekļauj normas par dažāda veida uzbrukumu (terorisms, diversijas, laupīšanas) draudiem un to novēršanas iespējamiem variantiem, jo šādu darbību izpildes procedūras būtu jāiekļauj dažādos dokumentos, piemēram, pretterorisma reaģēšanas plānos, kas nav publiski. Tādējādi arī ir apšaubāma projekta 2., 3., 4. un 5. nodaļā esošā regulējuma lietderība  

-

Likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (turpmāk – likums) 22. panta pirmā daļa paredz, ka jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību nodrošina operators normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, projektā par apsargājamo objektu (atbilstoši projekta 4.1.apakšpunktā noteiktajam saīsinājumam) fizisko aizsardzību nebūtu pieļaujams noteikt, ka atsevišķus pienākumus izpilda objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, jo šāds regulējums būs pretrunā ar tiesību normu hierarhiju. Ievērojot minēto, piedāvājam precizēt projekta 7., 8., 23., 24., 25., 26. punktu, aizstājot objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja norādi ar operatoru. 

-

Projekta 9. punktā esošo regulējumu par publisku sanāksmju, demonstrāciju un piketu aizliegumiem nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka šāda norma paredz Latvijas Republikas Satversmes 103. pantā noteikto pulcēšanās tiesību ierobežojumu un šādu ierobežojumu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 116. pantam var noteikt ar likumu. Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumos šāds regulējums nav pieļaujams. No tiesību sistēmas viedokļa ierobežojums būtu jāiekļauj likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.  

-

Projekta 11. punktā esošo regulējumu par informēšanas pienākumu piedāvājam izvērtēt un precizēt. Likuma 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka operators nozīmē darbu vadītāju. Tādējādi nav lietderīgi informēšanas pienākumu noteikt abām personām. Ņemot vērā, ka projektā visi pienākumi tiek noteikti operatoram, projekta 11. punktā nepieciešams svītrot vārdus “un darbu vadītājs”. 

-

Projekta 24. un 25. punktā paredzēto regulējumu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot, proti, normas nepieciešams saskaņot ar Operatīvās darbības likuma 2. panta pirmās daļas 8. punktā noteikto uzdevumu. Vienlaikus norādām, ka Operatīvās darbības likuma 3. panta pirmā daļa paredz, ka operatīvās darbības tiesiskais pamats tiek noteikts ar likumu. Tādējādi tiesisko regulējumu par jonizējošā starojuma avotu aizsardzībā iesaistīto darbinieku pārbaudēm primāri jānosaka ar likumu, bet projektā var paredzēt pakārtotu regulējumu par pārbaužu izpildes procedūru. Papildus norādām, ka šantāža kā personu ietekmēšanas veids normatīvajos aktos nav definēta, turklāt var būt arī citi ietekmēšanas veidi, piemēram, materiālu labumu piedāvāšana (uzpirkšana). Vēršam uzmanību, ja šāda veida normā ietekmēšanas veidu uzskaitījums ir izsmeļošs, tad cita veida pārbaudes būs uzskatāmas par prettiesiskām.  

-

Projekta 26.4. apakšpunktu nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka tiesības streikot paredz Latvijas Republikas Satversmes 108. pants un šo tiesību ierobežojumu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 116. pantam var noteikt ar likumu. Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumos šāds regulējums nav pieļaujams.  

-

Projekta 68. punktu par reaģēšanas sistēmas elementiem piedāvājam papildus izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz operatoram pienākumu līgumu slēgšanā par palīdzību uzbrukuma gadījumā, tādēļ šādus līgumus nevar uzskatīt par sistēmas elementiem. Vienlaikus ja operatoram šāds līgums būs noslēgts, pušu savstarpējās saistības atbalsta sniegšanā radīsies no līguma, bet projektā par šādu līgumu izpildi regulējums nav jāveido.  

-

Projekta 85. punkta otro teikumu par darbu vadītāja informēšanas pienākumu atbilstoši tiesību normu hierarhijai nepieciešams svītrot, jo tas dublē likuma 14. panta otrās daļas 3.punktā noteikto.  

-

Projekta 104. punktu piedāvājam papildus izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumi nevar paredzēt kādas cita likuma normas un kādos gadījumos ir vai nav jāpiemēro. Tas ir pretrunā ar tiesību normu hierarhiju, tādēļ šāds regulējums projektā nav pieļaujams,  bet ārējo atsauču veidošanai normatīvā akta tekstā ir precīzi nosacījumi. Vienlaikus piedāvājam izvērtēt visu projekta 7. nodaļā esošo regulējumu saistībā ar citos normatīvajos aktos paredzēto, jo līdzīgu regulējumu daļēji paredz Bīstamo kravu aprites likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, tāpat arī līdzīgu regulējumu paredz Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr.307 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus”. Vēršam uzmanību, ka izveidotajā tiesību normu sistēmā nav pietiekami saprotams apzīmējumu “fiziskā aizsardzība” un “aizsardzība pret jonizējošo starojumu” tvērums, jo, piemēram, konteineru vai transportēšanai paredzēto transportlīdzekļu uzbūvi vai aprīkojumu var interpretēt kā piederīgus abiem apzīmējumiem. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija piedāvā izvērtēt visu projekta 7. nodaļā esošo regulējumu un normas veidot tādējādi, lai dažādos normatīvajos aktos esošais regulējums nepārklātos. Turklāt piedāvājam veikt nepieciešamos grozījumus likumā, lai terminu un definīciju līmenī noteiktu apzīmējumu būtību.  

-