Atzinums

VARAM konceptuāli neatbalsta ZM virzītos Meža likuma grozījumus, kamēr nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2025.–2032. gadam, veikts šo pamatnostādņu stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN), kā arī sniegts vispusīgs izvērtējums par grozījumu ietekmi uz Latvijas klimata mērķu sasniegšanu.
Grozījumi paredz, ne tikai samazināt administratīvo slogu, bet arī būtiski samazināt atļauto koku ciršanas vecumu, kas var atstāt negatīvas sekas uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ilgtermiņā. 
Turklāt pirmšķietami pastāv arī tiesiskie riski - līdzīgi kā Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumā (lieta Nr. 2023-01-03) atcelto grozījumu gadījumā, tiek apdraudēta atbilstība ilgtspējības un piesardzības principiem – pienākums veikt stratēģisko izvērtējumu pirms normatīvā akta pieņemšanas, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi.
Kā arī anotācijā aprēķinātie prognozējamie papildu budžeta ieņēmumi ir ļoti optimistiski, jo atļaujot cirst pat 40 gadus jaunākus kokus, tirgus tiks pārpludināts ar kokmateriāliem un to cenas ievērojami kritīsies. 

-

VARAM konceptuāli neatbalsta ZM virzītos likuma grozījumus, kamēr nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2025.–2032. gadam un veikts šo pamatnostādņu stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN),kā arī nav sniegts vispusīgs izvērtējums par grozījumu ietekmi uz Latvijas klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu, kā arī ES saistību izpilde saistības attiecībā uz sugu un biotopu aizsardzību un Dabas atjaunošanas regulas prasību izpildi.
Būtiskā ciršanas vecuma samazināšana - priedei pat 40 gadi, eglei - 30 gadi, ir pretrunā ar līdzšinējo mežsaimniecības praksi, jo ļaus cirst mežaudzes, kad tās vēl ir briestaudzes posmā (skujkokiem vecumklase ir 20 gadi un pieaugusi audze sākas ar VI vecumklasi, jeb no 101gada vecumam (https://www.mvzf.lbtu.lv/sites/mvzf/files/files/lapas/Mezsaimniec%C4%ABbas%20pamati_apskates.pdf). 
Turklāt, ņemot vērā, ka paralēli tiek virzīti grozījumi noteikumos “Noteikumi par koku ciršanu mežā” (24-TA-2384; šobrīd nesaskaņoti ar VARAM, TM un NVO), kuri paredz palielināt kailciršu platības, paplašināt atvērumus izlases cirtēs un samazināt atstājamo ekoloģisko koku skaitu, kā arī neattiecināt uz rekonstruktīvajām cirtēm kailcirtes platības nosacījumus) tas neliecina par ilgtspējīgu un sabalansētu mežsaimniecību, bet gan tikai ciršanas intensificēšanu. 
Ciršanas vecuma samazinājuma nepieciešamība eglei anotācijā ir argumentēta ar astoņzobu mizgrauža invāziju kopš 2022.gada. Taču pārskatāmā vēsturē nav novērota cikliska vai regulāra mizgraužu savairošanās, bet gan vairāk dažādu apstākļu sakritību dēļ - esošais (mantotais) egļu audžu vecums, to vitalitāte, meliorācijas grāvju stāvoklis, kā arī klimatiskie apstākļu ekstrēmi - stipras vētras vai ilgstošas lietavas. Turklāt, anotācijā ir atsauce uz Latvijā vadošā astoņzobu mizgrauža pētnieka Agņa Šmita pētījumu: "Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi Latvijā", kura secinājumu daļā, kā priekšlikums tiek izteikts samazināt egles cirtmetu susinātajos un slapjajos meža tipos līdz 61 gadam, nevis 51 gadam, kā tas tiek virzīts grozījumu projektā.
Papildus, kā pamatojums šiem grozījumiem anotācijā ir minēts Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra, sēdes protokola Nr. 34, 31. §, 4. punkts par informatīvo ziņojumu "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem", attiecīgi šobrīd virzītie grozījumi ir ar plašāku tvērumu nekā noteikts MK protokollēmuma 4.punktā, jo virzītie grozījumi attiecas uz visiem mežiem, tai skaitā privātpersonu apsaimniekotiem, nevis tikai uz valsts kapitālsabiedrību apsaimniekotajiem mežiem


 

-

Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03. Tiek virzīti būtiski grozījumi, kas nav paredzēti Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs. Grozījumiem prognozējama būtiska negatīva ietekme uz vidi, kas nav vērtēta. Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā to, ka spēkā stājusies EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869, kas paredz atjaunot meža ekosistēmas. Ar šiem likuma grozījumiem tiks panākts pretējs efekts un paātrināta meža ekosistēmu noplicināšanās. Tāpat Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) 291.punkts paredz pasākumu "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību". Minētie likuma grozījumi ir pretrunā šim plānošanas dokumentam un veicinās meža putnu indeksa samazināšanos vēl vairāk.

-

VARAM neatbalsta priekšlikumu turpmāk neveikt reizi 20 gados atkārtotu meža inventarizāciju, jo patiesi un ticami dati nevar balstīties tikai un tālizpētes datiem un noteiktiem algoritmiem. Mežs ir nemitīgi mainīga ekosistēma, kuru ietekmē daudz un dažādi faktori, kas nepakļaujas noteiktiem algoritmiem, tādējādi ir nepieciešams mežaudzes pārbaudīt dabā, jo, lai arī šī brīža tehnoloģijas ir attīstītas, tās nevar aizstāt dabā, meža inventarizācijas veicēja ievāktos datus.

-

Ar minētajiem grozījumiem tiek atcelta nepieciešamība atjaunot meža inventrizāciju katrus 20 gadus. Ar šādu lēmumu tiek pasliktināta meža inventarizācijas datu kvalitāte, kas savukārt ietekmē aprēķinu veikšanu un modelēšanu, jo meža inventarizācijas dati tiek izmantoti gan SEG emisiju aprēķinos, gan cirsmu apjomu aprēķinos, gan dažādos dabas datu modeļos. Ar šādu lēmumu nākotnē tiek radīti riski neprecīziem datiem un lēmumiem, kas tiek pieņemti, balstoties uz neprecīzu informāciju.

-

Grozījumos ietvertā 36.panta otrā daļa – “Mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvo aktu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā” – nav juridiski skaidri pamatota un tās būtība nav izskaidrota anotācijā. Šāda norma var radīt tiesiskas neskaidrības un apdraudēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzības principu ievērošanu, jo šāds vispārējs apgalvojums ir pretrunā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu (SBL), kurš paredz, ka sugu un biotopu aizsardzībai var veidot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, un kuru aizsardzības un izmantošanas noteikumos var būt citas prasības mežu apsaimniekošanai. Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” vai SBL ir speciālie likumi, kuri ir vienlīdz svarīgi Meža likumam, līdz ar to nevar noteikt, ka Meža likuma normas ir augstākas par abiem minētajiem likumiem.

-

Sugu un biotopu aizsardzības jomu regulē Sugu un biotopu aizsardzības likums, kas vienlaikus arī ievieš prasības, kas izriet no Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK ( 2009. gada 30. novembris ) par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva). Minētie grozījumi ir klajā pretrunā gan Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām, gan abās direktīvās minētajiem principiem dabas aizsardzības jomā, jo paredz to, ka jebkur, kur mežaudze sasniegusi ciršanas vecumu, iespējama mežsaimnieciskā darbība, tai skaitā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, un ja atbilstoši Meža likumam Valsts meža dienests ir izsniedzis apliecinājumu koku ciršanai. Arī no anotācijas skaidrojuma izriet, ka faktiski šo grozījumu mērķis ir pieļaut mežsaimnieciskās darbības veikšanu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un Eiropas Savienības nozīmes biotopos, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols", ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, neveicot nekādu izvērtējumu. Šādu izmaiņu ietekme uz vidi un dabas aizsardzību nav izvērtēta un ir pretrunā dabas aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Turklāt jānorāda, ka Meža likumā nav noteiktas prasības, kas izrietētu no Biotopu direktīvas un Putnu direktīvas, līdz ar to likumprojekta 36. panta otrās daļas redakcija ir klajā pretrunā tam.

-

Anotācijā ir minēts, ka "Ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību – tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām (saplāksnis, mēbeles, būvniecības konstrukcijas), bet malka un šķelda kā enerģētiskā koksne. Enerģētiskā koksne, sadedzinot, izdala CO₂ acumirklī – tā vietā lai koksne glabātu oglekli nākamajām paaudzēm, savukārt augstas pievienotās vērtības produkti saglabā CO₂ desmitiem un pat simtiem gadu, tādējādi tieši veicinot emisiju samazināšanu. Pāraugušās audzes kļūst par vājo posmu........." Lūdzam, skaidrot, kādi tieši materiāli  tiks ražoti ar augstu pievienoto vērtību, kā arī to - vai kokrūpniecības nozarei ir attiecīgā kapacitāte uzņemt tik daudz kokmateriālu un pārstrādāt to materiālā ar augstu pievienoto vērtību, pretējā gadījumā nozāģētā koksne zāģmateriālu veidā var tikt eksportēta no valsts.

-

Anotācijā norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34, 31. §, 4. punktam protokollēmuma projektā par informatīvo ziņojumu "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem" Zemkopības ministrijai doti uzdevumi, kuros ietverts uzdevums sagatavot priekšlikumus grozījumu veikšanai un iesniegt tos tālākai virzīšanai Meža likumā. Norādāms, ka minētā protokollēmuma 4.punkts neparedz veikt izmaiņas Meža likumā, bet gan uzliek Zemkopības ministrijai izvērtēt grozījumu veikšanu Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra rīkojumā Nr. 42 "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam" un zemkopības ministram līdz 2025. gada 31. oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par grozījumiem saistītajos normatīvajos aktos: Sugu un biotopu aizsardzības likumā, likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", Meža likumā, Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā", Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 744 "Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība", Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi", Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumos Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai un akceptē paredzēto darbību", Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 891 "Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru".  Tātad - visas šīs būtiskās izmaiņas būtu izskatāmas vienlaicīgi un vienlaicīgi izvērtējama iespējamā to ietekme uz vidi.

-

Lūdzam sniegt normatīvā regulējuma salīdzinājumu ar tuvākajām kaimiņvalstīm, nevis ar citām ES valstīm, kurās būtiski atšķiras klimatiskie apstākļi, koku sugas, mežu platības un to apsaimniekošana, kā arī valsts ekonomiskā izaugsme salīdzinājumā ar Latviju. 

-

Nav pamatota iespējamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Likumprojekts vērsts uz ciršanas apjomu palielināšanu un attiecīgi šādām izmaiņām ir jāvērtē konkrēta ietekme uz sugu un biotopu aizsardzības mērķu sasniegšanu.

-