Projekta ID
23-TA-161Atzinuma sniedzējs
Konkurences padome
Atzinums iesniegts
28.04.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
33.1 Ja šo noteikumu 5. punktā minētajā iekārtā tiek izmantots šo noteikumu 5. pielikumā minētajā biomasas biržā iegādātais cietais biomasas kurināmais, kas ražots no meža biomasas izejvielām, un cietā biomasas kurināmā atbilstība šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā noteiktajām prasībām ir ar attiecīgo marķējumu un biržas ziņojumu apliecināta minētajā biomasas biržā, tad šāds biomasas kurināmais ir atzīstams par atbilstošu šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā noteiktajām prasībām, ja minētā biomasas birža ir reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā ir spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai nodrošināt atbilstības apliecināšanu.
Iebildums
Konkurences padome (turpmāk – KP) ir saņēmusi Ekonomikas ministrijas un SIA “BioEX” iesniegumu, kura ietvaros izvērtēja grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumos Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem” (turpmāk – Noteikumi) un sniedz turpmāk norādīto viedokli.
KP vērš uzmanību uz faktu, ka Noteikumu 5. pielikumā plānots ietvert tikai vienu biomasas biržu, kas ir reģistrēta Lietuvas Republikā. Līdz ar to siltumapgādes un citi komersanti, kam nepieciešams nodrošināt kurināmā atbilstību saskaņā ar Noteikumu 5. punkta redakciju un kas vēlas iegādāties biomasu izmantojot biržu, būs spiesti sadarboties ar konkrēto Noteikumu 5. pielikumā minēto komersantu. Vienlaikus, KP ieskatā, konkurences starp vairākām biomasas biržām saglabāšana ir nozīmīga, jo tā rada apstākļus cenu konkurencei, piemēram, attiecībā uz komisijas maksām, kam var būt nozīme lētāka kurināmā nodrošināšanā, un līdz ar to šāda konkurences ierobežošana var negatīvi ietekmēt arī, piemēram, siltumenerģijas lietotājus.
KP secinājusi, ka nacionālais normatīvais regulējums šobrīd neparedz iespēju Latvijā reģistrētiem komersantiem iegūt līdzvērtīgu statusu Noteikumu 5. pielikumā ietvertajai biržai. Minētais nozīmē, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas biomasas biržas, kurās šāds normatīvais regulējums pastāv, ar Noteikumu grozījumiem tiek nostādītas labvēlīgākā pozīcijā attiecībā pret komersantiem, kas nodrošina biomasas biržu (tirdzniecības platformu) darbību Latvijā. Tādējādi KP aicina Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – KEM) vienlaikus ar Noteikumu grozījumiem izveidot atbilstošu normatīvo regulējumu, kas nodrošina arī Latvijā reģistrētām biomasas biržām (tirdzniecības platformām) tiesības veikt atbilstības apliecināšanu.
Papildus tam, KP ieskatā, biomasas biržu iekļaušanas Noteikumu 5. pielikumā mehānisms kopumā ir neskaidrs, proti, ne Noteikumu anotācijā, ne Noteikumos nav konkrēti definēts, cik ilgā laikā KEM ir jāizvērtē Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas biržas atbilstība apliecināšanas nodrošināšanai, kā arī nav definēts, kas ir uzskatāms par “pārbaudāmu un ticamu informāciju”, kuras izvērtēšanu KEM veiktu, lai konkrēto biržu secīgi iekļautu Noteikumu 5. pielikumā.
KP vērš uzmanību uz faktu, ka Noteikumu 5. pielikumā plānots ietvert tikai vienu biomasas biržu, kas ir reģistrēta Lietuvas Republikā. Līdz ar to siltumapgādes un citi komersanti, kam nepieciešams nodrošināt kurināmā atbilstību saskaņā ar Noteikumu 5. punkta redakciju un kas vēlas iegādāties biomasu izmantojot biržu, būs spiesti sadarboties ar konkrēto Noteikumu 5. pielikumā minēto komersantu. Vienlaikus, KP ieskatā, konkurences starp vairākām biomasas biržām saglabāšana ir nozīmīga, jo tā rada apstākļus cenu konkurencei, piemēram, attiecībā uz komisijas maksām, kam var būt nozīme lētāka kurināmā nodrošināšanā, un līdz ar to šāda konkurences ierobežošana var negatīvi ietekmēt arī, piemēram, siltumenerģijas lietotājus.
KP secinājusi, ka nacionālais normatīvais regulējums šobrīd neparedz iespēju Latvijā reģistrētiem komersantiem iegūt līdzvērtīgu statusu Noteikumu 5. pielikumā ietvertajai biržai. Minētais nozīmē, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas biomasas biržas, kurās šāds normatīvais regulējums pastāv, ar Noteikumu grozījumiem tiek nostādītas labvēlīgākā pozīcijā attiecībā pret komersantiem, kas nodrošina biomasas biržu (tirdzniecības platformu) darbību Latvijā. Tādējādi KP aicina Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – KEM) vienlaikus ar Noteikumu grozījumiem izveidot atbilstošu normatīvo regulējumu, kas nodrošina arī Latvijā reģistrētām biomasas biržām (tirdzniecības platformām) tiesības veikt atbilstības apliecināšanu.
Papildus tam, KP ieskatā, biomasas biržu iekļaušanas Noteikumu 5. pielikumā mehānisms kopumā ir neskaidrs, proti, ne Noteikumu anotācijā, ne Noteikumos nav konkrēti definēts, cik ilgā laikā KEM ir jāizvērtē Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas biržas atbilstība apliecināšanas nodrošināšanai, kā arī nav definēts, kas ir uzskatāms par “pārbaudāmu un ticamu informāciju”, kuras izvērtēšanu KEM veiktu, lai konkrēto biržu secīgi iekļautu Noteikumu 5. pielikumā.
Piedāvātā redakcija
-