Atzinums

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 3.2.apakšpunktu, lai būtu skaidri saprotams, ka atbildīgā iestāde SAM MK noteikumos var plānot nosacījumus, ka projektos kā sadarbības partneri var piedalīties arī valsts un pašvaldību iestādes ar turējuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, neizslēdzot, ka īpašumtiesībām ir jābūt sakārtotām pirms projekta īstenošanas. Ja kopumā MK noteikumu projekta 3.2.apakšpunkta doma bija nepieļaut iepirkumu normu pārkāpumus, tad aicinām izvērtēt iespēju sadalīt apakšpunktu un noteikt jaunu apakšpunktu tieši par iepirkumiem.

-

Lūdzu svītrot vai precizēt minēto apakšpunktu par šāda pienākuma (uzdevuma) nepieciešamību. VARAM kā atbildīgā iestāde par HP "Klimatdrošināšana" koordināciju atzinumu (viedokli, iebildumus, priekšlikumus un tml.) par dokumentiem un tiesību aktiem sniegs atbilstoši 8.2.apakšpunktā minētajam pienākumam. VARAM kompetencē nav veikt programmas vai konkursu ietvaros īstenoto projektu rezultātu monitoringu un uzraudzību.

-

Uzturam iebildumu par izziņas 12. punktu un lūdzam MK noteikumu projekta 23.punktā precizēt redakciju, lai būtu skaidrs, ka izņēmuma gadījumos tomēr vienoto kritēriju skaidrojumi var atšķirties no projektu atlases metodikā noteiktā, ja tie ir pamatoti gadījumi un saskaņoti izņēmuma gadījumi ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas procesā. Vienlaikus norādām, ka, lai arī SAM MK noteikumi nenosaka kritēriju nosacījumus, tajos paredzētie nosacījumi nevar būt pretrunā ar kritērijiem un to skaidrojumiem.

 

23. Šo noteikumu 22.3. apakšpunktā noteiktie vienotie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas skaidrojumi piemērojami visiem specifiskajiem atbalsta mērķiem vienādi, izņēmuma piemērošanas gadījumus saskaņojot uzraudzības komitejā un apakškomitejā.

Uzturam iebildumu par izziņas 17.punktu un lūdzam atkārtoti precizēt MK noteikumu projekta 30.4. apakšpunktu, jo ārējā normatīvajā aktā, kas attiecas uz visām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un kas ietekmē visu veidu finansējumu saņēmējus, nav korekti izcelt tikai valsts budžeta finansējumu no citiem finansējuma avotiem tāpēc, ka šādi dati ir nepieciešami atsevišķās valsts institūcijās darba pienākumu veikšanai. Saskaņā ar MK noteikumu projekta 1.pielikumu ir noteikts, ka projekta iesniegumā obligāti norādāms finansējuma sadalījums pa avotiem, ne tikai valsts budžeta līdzfinansējums.
 

30.4. projekta kopējie izdevumi, tai skaitā Eiropas Savienības fonda un projekta līdzfinansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldību finansējums, privātais finansējums) apmērs.

Uzturam iebildumu par izziņas 22.punktu un  lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 37.punktu, jo projektu līgumu grozījumi, kas ir saistīti ar projekta termiņa pagarinājumu un rādītāju sasniegšanu, ietekmē SAM vai tā pasākuma ieviešanu un to rezultātus, kas ir tiešs atbildīgās iestādes pienākums saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likumā noteikto. Papildus norādām, ka rādītāji, kas noteikti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam (turpmāk – Programma) ir ne tikai projektu rezultāti, bet arī dažādu nozaru politiku ieviešanas rādītāji, kas iekļauti nozaru plānošanas dokumentos, tai skaitā Programmas priekšnosacījumu dokumentos. Nepiekrītam 37.punkta redakcijai, jo šobrīd tā nosaka, ka, lai arī ir starpresoru vienošanās, sadarbības iestāde vienalga izvērtē nepieciešamību saskaņot iesniegtos grozījumus ar atbildīgo iestādi.
 

37. Izvērtējot iesniegto grozījumu lietderību, pamatotību un, nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai saskaņā ar šo noteikumu 36.2. apakšpunktu, sadarbības iestāde saskaņā ar noslēgto starpresoru vienošanos, ja attiecināms, saskaņo iesniegtos grozījumus ar atbildīgo iestādi, ja grozījumi ietekmē noteiktos atbildīgās iestādes pienākumus par specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma rezultātu sasniegšanu.

Uzturam iebildumu par izziņas 26.punktu un lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 39.3. punktu un skaidrot to anotācijā, norādot, kā un kādā sistēmā notiek informācijas atjaunošana, kā arī lūdzam pārskatīt noteikto termiņu par informācijas atjaunošanu “vismaz reizi nedēļā”, jo var būt, ka tik īsā laika periodā nav nākusi klāt jauna, būtiska informācija.

-

Uzturam iebildumu par izziņas 35.punktu un lūdzam MK noteikumu projekta IX. Sadaļas nosaukumu izteikt šādā redakcijā: “Projekta izmaksu un ieguvumu efektivitātes novērtēšana”, papildinot arī iepriekšminēto sadaļu ar punktu, kas paredz, ka:  “Ja specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma īstenošanu regulējošie MK noteikumi paredz, ka projektā ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, tad Sadarbības iestāde nodrošina finansējuma saņēmējam metodoloģisku atbalstu, kā arī nodrošina izmaksu un ieguvumu analīzes veidnes izstrādi.”
Lai arī ES fondu vadības likuma 2021-2027.gada periodam 11.panta 3.daļa nosaka, ka atbildīgā iestāde izstrādā SAM īstenošanas nosacījumus, tomēr  tas nenozīmē, ka atbildīgā iestāde saskaņā ar SAM īstenošanas nosacījumiem, kas iekļauti attiecīgajos SAM MK noteikumos, gatavo arī visus projektu iesniegumu atlasei nepieciešamos dokumentus, jo šādi pienākumi saskaņā ar vadības likuma 12.panta 3.daļu, ir noteikti sadarbības iestādei. Projekta izmaksu un ieguvumu analīze ir projektu iesniegumu atlasei nepieciešams dokuments, kura veidnes un metodisko norādījumu izstrādei nepieciešamie nosacījumi tiek iekļauti konkrētā SAM īstenošanu regulējošos MK noteikumos.
 

-

1) Uzturam iebildumu par izziņas 36.punku un lūdzam precizēt 1.pielikuma 2. punkta g) apakšpunktu un dzēst informāciju “(attiecināms uz būvniecības projektiem)”, jo atkārtoti skaidrojam, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai Nr. 2011/92/ES (turpmāk – Direktīva) ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams arī, ja tiek realizēta cita iejaukšanās dabiskajā apkārtnē un ainavā (ne tikai būvniecības darbu veikšana). Saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Likumu) darbībām, kuras Direktīvas izpratnē paredz iejaukšanos dabiskajā apkārtnē un ainavā, var tikt paredzēts veikt ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN) atbilstoši Likuma 1. pielikumam vai sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – SIVN) atbilstoši Likuma 2. pielikumam vai saskaņā ar Likuma 4.1 panta 1. daļu, ja darbība paredzēta Natura 2000 teritorijā un tai nav jāveic IVN atbilstoši 1.pielikumam un 14.1 pantam, tās ietekmi novērtē atsevišķi noteiktā kārtībā. Skaidrojam, ka praksē var pastāvēt situācijas, kurās par ietekmes novērtējuma nepieciešamību saskaņā ar Likuma 14.1  pantu lemj Valsts vides dienests gadījumos, kuros nav viennozīmīgas pārliecības par to, ka novērtējums nav nepieciešams. Līdz ar to, neskatoties uz to, ka 2014. – 2020. plānošanas periodā IVN pamatā bija nepieciešams būvdarbus iekļaujošiem projektiem, ir secināms, ka nākotnē, arī pieaugot prasībām vides aizsardzības jomā, kāds no minētajiem novērtējuma veidiem SAM ietvaros realizētajiem projektiem var būt nepieciešams. Piemēram, atbilstoši Likuma 2.pielikumam, SIVN ir nepieciešams atkritumu pārstrādes iekārtu uzstādīšanai, ja to jauda ir piecas tonnas diennaktī. Tādējādi nav iespējams izslēgt novērtējuma nepieciešamības neesamību tādos projektos, kas neiekļauj būvniecību. Līdzšinējā praksē projekta iesnieguma veidlapā tiek veiktas atzīmes par IVN un/vai SIVN nepieciešamību. 
2 Uzturam iebildumu par izziņas 36.punktu un lūdzam precizēt 1.pielikuma 3.punktu, tajā iekļaujot arī projekta risku izvērtējumu kā datu lauku, kurā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas var veikt grozījumus, ievērojot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieredzi, kad projektos ļoti strauji dažādu sociālekonomisko apstākļu dēļ mainās to īstenošanas progress. VARAM ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieredze liecina, ka, ja arī tiek analizēti riski pie maksājumu pieprasījumiem, tie nekā veidā nemaina projekta kopējo risku novērtējumu, un projektiem, kuriem ir tuvu līguma termiņa beigas un nav sasniegti rādītāji, KPVIS parādās zems risks. Ja projekta iesnieguma sadaļa par risku novērtējumu būtu precizējumi, tas kopumā ļautu uzlabot uzraudzības procesu un finansējuma saņēmējiem būtu atbildība piedāvāt reālus risku mazinošus pasākumus, lai sasniegtu projekta mērķus, savukārt sadarbības iestādei- izvērtēt faktiskos riskus un ņemt tos vērā, veicot uzraudzības darbības. 

-

Lūdzam MK noteikumu projektā un anotācijā noteikt sadarbības iestādes iespējas vērsties pie iestādēm ar rakstiskiem pieprasījumiem izsniegt informāciju, kas nepieciešama arī citu specifisko atbilstības kritēriju vai kvalitātes kritēriju informācijas izvērtēšanai un pārbaudei.

-

Lūdzam MK noteikumu projekta I.daļu “Vispārīgi jautājumi”, kas pēc būtības ir noteikumu projekta satura izklāsts, veidot atbilstoši noteikumu projektā iekļautajām daļām, kā arī papildināt ar atsauci, ka noteikumu projektā iekļautās institūcijas atbilst  Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda vadības likumā lietotajiem terminiem un aprakstiem vai iekļaut skaidrojumu anotācijā. 

-

MK noteikumu projektā attiecībā uz terminu "koordinācija" tiek lietots arī termins "ieviešanas uzraudzība". Ņemot vērā, ka saturiski tās ir dažādas darbības, lūdzu nodrošināt vienotu pieeju/skaidrojumu un izpratni visā MK noteikumu projektā, kā arī atbilstību 8.punktam. Aicinām "koordinācija (ieviešanas uzraudzība)" svītrot un lietot "koordinācija".

-

Ievērojot Kārtības 1.1. punktā minēto, aicinām aizstāt "ieviešanas uzraudzība" ar  "koordināciju".

-

Ievērojot Kārtības 1.1. punktā minēto, aicinām aizstāt "ieviešanas uzraudzība" ar  "koordināciju".

-

Precizēt, kādā formā/ cik bieži Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām būs nepieciešams sniegt informāciju par konstatētiem būtiskiem trūkumiem.

-

Ievērojot Kārtības 1.1. punktā minēto, aicinām aizstāt "ieviešanas uzraudzība" ar  "koordināciju".

-

Lūdzam precizēt/ sniegt skaidrojumu- "...motivēta lūguma vai citu objektīvu apstākļu dēļ".

 

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 24.punkta redakciju grozīt un/vai pārveidot noteikto normu tā, lai tajā nebūtu nevajadzīgu atkārtojumu “atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi”.
 

24.  Atbildīgā iestāde izstrādā specifiskos atbilstības un kvalitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un šo kritēriju piemērošanas skaidrojumus, kā arī skaidrojumus tiem šo noteikumu 22.3. apakšpunktā noteiktajiem vienotajiem kritērijiem un tiem šo noteikumu 22.4. apakšpunktā noteiktajiem vienotajiem izvēles kritērijiem, kuriem šo noteikumu 21. punktā minētajā projektu iesniegumu atlases metodikā nav ietverti vienotie piemērošanas skaidrojumi, ņemot vērā attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa specifiku. Minētie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas skaidrojumus savstarpēji tiek saskaņoti starp atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi.
 

Lūdzam sadalīt MK noteikumu projekta 1.pielikumu divos atsevišķos pielikumos, jo 1.pielikumā iekļautā informācija par datu laukiem nav tieši saturiski saistīta ar MK noteikumu projekta 1.pielikuma pielikumam “Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšana”. Tāpat lūdzam sniegt noteikumu projekta tekstā atsauci uz 1.pielikumu, kurā ir ietverta informācija par datu laukiem, jo šobrīd tekstā atsauces uz šādu pielikumu nav, MK noteikumu projekta 44.punktā un 45.punktā ir atsauces tikai uz 1.pielikuma pielikumu.

-