Atzinums

Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – IVN likums) 22. panta otro daļu Ministru kabinetam pirms paredzētās darbības akceptēšanas ir pienākums patstāvīgi izvērtēt kompetentās institūcijas atzinumu un sabiedrības viedokli.
No rīkojuma projekta un tam pievienotajiem materiāliem nepārprotami konstatējams, ka Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) nav veikusi patstāvīgu izvērtējumu. Rīkojuma projekta pamatojumā nav ietverta analīze par Enerģētikas un vides aģentūras atzinuma tiesiskumu vai sabiedrības iesniegto iebildumu izvērtējumu pēc būtības.
Šādos apstākļos pastāv pamatotas šaubas par to, vai ir izpildīts IVN likuma 22. panta otrajā daļā Ministru kabinetam noteiktais pienākums.
KEM sagatavotais sabiedrības viedokļu pārskats, kas pēc būtības ir pilnīga sabiedrības viedokļa noraidīšana, lielākajā daļā KEM secinājumu nesatur motivētu juridisku vai faktisku argumentāciju, ar kuru būtu pamatota sabiedrības iesniegto iebildumu noraidīšana.
Rīkojuma projekta materiāli liecina, ka administratīvā lieta ir papildināta ar paredzētās darbības ierosinātāja (SIA “K 2 Ventum”) iesniegtajiem skaidrojumiem un juridiskajiem atzinumiem.
Vienlaikus sabiedrībai nav nodrošināta pilnīga piekļuve visiem dokumentiem, kas izmantoti rīkojuma projekta pamatojumā, un nav konstatējams, ka šie dokumenti būtu bijuši sabiedriskās apspriešanas priekšmets. Tādējādi pastāv pamatotas šaubas par administratīvās lietas objektīvu izskatīšanu un par to, vai sabiedrībai ir bijusi reāla iespēja piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā.
Sabiedrības līdzdalība vides jautājumos ir būtisks demokrātiskas lēmumu pieņemšanas elements. Saskaņā ar Orhūsas konvencijas 6. pantu valstij ir pienākums sabiedrībai nodrošināt  efektīvu iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, un sabiedrībai  jābūt pieejamai visai ar attiecīgo lēmumu saistītai informācijai.
Rīkojuma pamatojumā un sabiedrības viedokļa noraidīšanā KEM  izmanto dokumentus, kas nav bijuši sabiedrībai  pieejami, sabiedrības līdzdalības principa ievērošanu  nevar uzskatīt par nodrošinātu.
Rīkojuma pamatojumā ir izmantots zvērinātu advokātu biroja BERGS ZAB juridiskais atzinums par Aizsargjoslu likuma piemērošanu. Vienlaikus publiski zināms, ka minētais advokātu birojs ir pārstāvējis Ministru kabinetu Satversmes tiesā (Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-01-03), turklāt Ministru kabinets šo lietu zaudēja. Šādos apstākļos izteikti uzskatāmi redzams, ka rīkojuma projekta sagatavošanas procesā nav nodrošināta institucionāli neatkarīga un objektīva attiecīgā tiesību jautājuma izvērtēšana. Proti, Ministru kabineta rīkojums balstīts uz projekta attīstītāja pamatojumu. Līdz ar to, nešaubīgi secināms, ka rīkojuma projekta sagatavošanā izmantotā tiesību normu interpretācija nav  institucionāli neatkarīga, tātad nav nodrošināts Administratīvā procesa likumā nostiprinātais objektivitātes princips.
Biedrība 2026. gada 19. februārī vērsās KEM ar pieprasījumu izsniegt administratīvās lietas materiālus, kas izmantoti rīkojuma projekta Nr. 25-TA-2896 pamatojumā, taču minētie dokumenti līdz šim nav izsniegti. Līdz ar to sabiedrībai ietekmes uz vidi procesā nav nodrošināta reāla iespēja iepazīties ar lēmuma pieņemšanā izmantotajiem materiāliem un sniegt argumentētu viedokli pirms lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Biedrība saskata KEM rīcībā apzinātu un mērķtiecīgu likuma prasību neievērošanu, informācijas slēpšanu, lai panāktu projekta īstenotājam labvēlīgu rezultātu.
Notikumi saistībā ar centieniem panākt Ministru kabineta konkrēta satura rīkojuma izdošanu, satur acīmredzamas pazīmes par apzinātu sabiedrības maldināšanu, sniedzot nepilnīgu vai sagrozītu informāciju par lēmuma pieņemšanai būtiskiem apstākļiem. Pastāv pilnībā ticamas šaubas par KEM nespēju izprast Administratīvā procesa likumā noteikto pienākumu - valsts pārvaldē ievērot objektivitāti. Turklāt apzināta sabiedrības maldināšana ar mērķi panākt sabiedrības interesēm pretēju rīcību, pēc būtības atbilst Civillikuma 1459. pantā definētajam prettiesīgajam maldinājumam – viltus realizēšanai. 
Konkrētajos apstākļos, ja Ministru kabinets, paļaujoties uz KEM prettiesīgo maldinājumu, konkrēto rīkojumu izdos, nenodrošinot pilnīgu administratīvās lietas pieejamību un pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību. Administratīvā akta pieņemšana, nenodrošinot sabiedrībai piekļuvi administratīvās lietas materiāliem, ir būtisks procesuāls pārkāpums un pats par sevi pietiekams pamatojums akta atcelšanai tiesā.

 

Biedrība pieprasa, nevirzīt rīkojuma projektu Nr. 25-TA-2896 pieņemšanai, kamēr nav nodrošināts taisnīgs administratīvais process. Proti, iekams sabiedrībai nav pieejama visa ar lēmuma pieņemšanu saistītā informācija un iespēja izteikt viedokli par šobrīd sabiedrībai nepieejamiem lietas materiāliem, Ministru kabineta rīkojuma projekts nav tiesisk.