Atzinums

Likumprojekta 15. pantā tiek lietoti vārdi "pašvaldības kontroles dienests". Lūdzam pārskatīt visu likumprojektu un visā likumprojektā vārdu "pašvaldības kontroles dienests" (attiecīgajā locījumā) vietā lietot vārdus "pašvaldības transporta kontroles dienests" (attiecīgajā locījumā). 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 4. pantā iepretim Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Direktīvai (ES) 2022/738, ar ko groza Direktīvu 2006/1/EK par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem regulējumam (turpmāk - direktīva Nr. 2022/738), nav norādīts, kurā brīdī minimālajam atļauto transportlīdzekļu skaitam ir jābūt uzņēmuma rīcībā - 31. decembrī gadā pirms nomātā transportlīdzekļa izmantošanas vai dienā, kad uzņēmums sāk izmantot nomāto transportlīdzekli. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un atbilstoši papildināt likumprojekta 4. pantu, skaidri norādot attiecīgo brīdi.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt likumprojekta 7. pantā izteiktajā Autopārvadājuma likuma 33. panta piektās daļas 4. punktā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata, ievērojot Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, Administratīvā procesa likuma 11. pantu, kā arī Satversmes tiesas judikatūru.
Vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums paredz Ministru kabinetam noteikt "kārtību, kādā Autotransporta direkcija izvērtē autoostas īpašnieka vai valdītāja iesniegto informāciju par dotētos reģionālās nozīmes maršrutus apkalpojošas autoostas pakalpojumu maksu". Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[²] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[³]
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektā ietverto pilnvarojumu.

^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otrajai daļai lūdzam likumprojekta 9. pantā ietvertajā Autopārvadājumu likuma 54. panta 29.¹ un 29.² daļā neskaidrot Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regulas (ES) 2020/1055, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1071/2009, (EK) Nr. 1072/2009 un (ES) Nr. 1024/2012, lai tās pielāgotu norisēm autotransporta nozarē (turpmāk - regula Nr. 2020/1055), 2. panta 4. punkta "a" un "b" apakšpunkta prasības. Tā vietā lūdzam izdarīt atbilstošas atsauces uz attiecīgo pantu vienībām. Papildus lūdzam likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā sniegt informāciju arī par minētās regulas 2. panta 7. punktā ietverto prasību ieviešanu, nepieciešamības gadījumā atbilstoši papildinot likumprojektu.

-

Pamatojoties uz juridiskās tehnikas prasībām, lūdzam likumprojekta 9. pantā simbolu un vārdus "un/vai" aizstāt ar saikli "un" vai saikli "vai", jo no likumprojekta nav skaidrs, vai ar simbolu un vārdiem "un/vai" tiek saprasts saiklis "un" vai saiklis "vai".
 

-

Likumprojektā ietvertas atsauces uz licences kartītes vai Eiropas Kopienas atļaujas kopijas izmantošanas noteikumiem, kā arī transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu. Saistībā ar minēto lūdzam attiecīgās atsauces precizēt un atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 63. punktam atsaukties uz konkrētu normatīvo aktu jomu, likumprojekta anotācijā sniedzot atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka Komisijas 2016. gada 18. marta Regula (ES) 2016/403, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1071/2009 attiecībā uz Savienības noteikumu tādu nopietnu pārkāpumu klasifikāciju, kas var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK III pielikumu (turpmāk Regula Nr. 2016/403), I pielikuma 11. iedaļa paredz ne vien pienākumu uzrādīt kontroles dokumentu, bet arī pienākumu, kas paredz, ka transportlīdzeklī ir kabotāžas pārvadājumu kontroles dokuments (brauciena formulārs neregulāriem pārvadājumiem vai līgums, kas noslēgts starp pārvadātāju un pārvadājumu organizētāju, vai to apliecināta kopija speciālo regulāro pārvadājumu gadījumā). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un atbilstoši papildināt likumprojektu vai sniegt likumprojekta anotācijā skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Ar projektu tiek paredzēta administratīvā atbildība par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam noteiktā aizlieguma lietotnē reģistrēt un piedāvāt prasībām neatbilstošu pārvadātāju, autovadītāju un autotransporta līdzekli neievērošanu un administratīvā atbildība par nepamatotu piekļuves liegšanu pasažierim pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumam.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Autopārvadājuma likuma 35.² panta otrā daļa nosaka, ka reģistrāciju anulē, ja tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēja darbībā konstatē būtiskus šo komercdarbību reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī ja tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs nepamatoti liedz piekļuvi pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru vai vieglo automobili pakalpojumam. Saskaņā ar minētā panta ceturto daļu tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam aizliegts tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē reģistrēt un piedāvāt pārvadātāju, autovadītāju un autotransporta līdzekli, kas neatbilst šā likuma 35. panta pirmās, piektās un astotās daļas prasībām. Saskaņā ar minētā panta piekto daļu tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējam aizliegts nepamatoti liegt piekļuvi pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumam, kā arī dzēst vai labot informāciju par Latvijas teritorijā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē pieņemtajiem, atteiktajiem un sniegtajiem pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumiem, autovadītājiem un autotransporta līdzekļiem.

Ņemot vērā minēto, paredzot projektā jaunus administratīvos pārkāpumus un atbildību par tiem, nav izvērtēts administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Nevērtējot spēkā esošā regulējuma raksturu un tā atbilstību administratīvā procesa būtībai, norādām, ka, ja ir paredzēta iespēja administratīvajā procesā piemērot dažādus tiesību ierobežojošus līdzekļus, tad administratīvā atbildība nebūtu paredzama. Ja nepieciešams, pastāv iespēja attīstīt nesodoša rakstura administratīvos ietekmēšanas līdzekļus. Nav jāparedz represīvi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par katru iespējamo pārkāpumu.

Likumdevējam ir pienākums nodrošināt tiesību sistēmas iekšējo saskaņotību un harmoniju. Likumdevējs pieņem savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas visas tiesību sistēmas ietvaros, turklāt dažādos normatīvajos aktos ietvertas tiesību normas ir jāinterpretē kā vienotu tiesību sistēmu veidojošas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 12. punktu, Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 25.2. punktu). Arī administratīvās atbildības regulējumam ir jābūt savstarpēji saskaņotam un harmoniskam. Lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina vienādas pārkāpumu definēšanas prasības (tostarp detalizācijas pakāpe), sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem, kā arī jānovērš pārkāpumu dublēšanās, kad dažādos likumos tiek ierakstīti līdzīgi vai pat vieni un tie paši pārkāpumi (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Šāda pieeja vienlaikus ļauj izvairīties no neapzinātām vērtējuma pretrunām, proti, pārkāpuma vērtējuma likumdevēja skatījumā atšķirības no pārkāpuma sabiedriskā novērtējuma (sal. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004, 161. lpp.). Citstarp vērtējuma pretrunas var radīt dažādu tiesisko līdzekļu izmantošana, lai aizsargātu līdzvērtīga svarīguma tiesiskās intereses (piemēram, vienā gadījumā izmantoti civiltiesiskie vai vispārīgie administratīvi tiesiskie aizsardzības līdzekļi, citā – paredzēta administratīvā atbildība).
Ievērojot minēto, izvērtējama projektā paredzētā regulējuma atbilstība tiesību sistēmai un administratīvās atbildības kritērijiem.
Tieslietu ministrija neatbalsta regulējumu, ar kuru par vienām un tām pašām darbībām ir iespējami dažādi tiesiskie procesi, proti, administratīvais process un administratīvā pārkāpuma process. Vēršam uzmanību, ka arī administratīvajā procesā cita starpā ir pieejami efektīvi līdzekļi, kas varētu motivētu personu pildīt likumā noteiktos pienākumus (skatīt, piemēram, Administratīvā procesa likuma 42. nodaļu). 
 

-

Tāpat likumprojekta 14. pantu nepieciešams izvērtēt un precizēt arī, ņemot vērā arī citus apsketus. Proti:
pirmkārt, Komisijas 2022. gada 2. maija Īstenošanas Regulas (ES) 2022/694, ar ko Regulu (ES) 2016/403 groza attiecībā uz jauniem nopietniem Savienības noteikumu pārkāpumiem, kuri var izraisīt autopārvadātāja labas reputācijas zaudēšanu, I pielikumā ietvertā regulas Nr. 2016/403 14. iedaļas 1. punkts paredz pārkāpumu, kas izpaužas kā nepilnīga informācija norīkojuma deklarācijā, nevis nepilnīgu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju aizpildīšanu publiskajā saskarnē, kā norādīts likumprojektā (proti, nepilnības minētās direktīvas izpratnē attiecas vienīgi uz saturu, nevis aizpildīšanas veidu (formu) vai procesu);
otrkārt, minētajā pantā norādīts uz nosūtīšanas perioda sākumu, tomēr Autopārvadājumu likuma 52.⁴ pantā norādīts uz nosūtījuma laikposma sākumu, kādēļ atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām nepieciešams salāgot likumprojektā lietoto terminoloģiju;
treškārt, minētajā pantā norādīts uz transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijā uz Latviju papīra vai elektroniskā formā esošās informācijas neatbilstību (tai skaitā nav saprotams, kam neatbilst papīra vai elektroniskā formā esošās informācija) publiskajā saskarnē, kas savienota ar IMI, tomēr regulas Nr. 2016/403 14. iedaļas 3. punkts paredz, ka transportlīdzekļa vadītāja norīkojuma deklarācija ir viltota (t.i., par ko atbildība ir noteikta Krimināllikumā), kādēļ nepieciešams precizēt likumprojektu un sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā;
ceturtkārt, minētais pants paredz atbildību par Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasīto dokumentu vai informācijas saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu nesniegšanu, tomēr vēršam uzmanību, ka Autopārvadājumu likuma 52.⁴ panta 4. punktā nav precizēts, kāda informācija un dokumenti ir jāsniedz, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva (ES) 2020/1057, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, paredz konkrētu dokumentu iesniegšanas pienākumu. Attiecīgi tiesiskās noteiktības nolūkā nepieciešams salāgot likumprojekta 14. pantu ar Autopārvadājumu likuma 52.⁴ panta 4. punktu, nepieciešamības gadījumā, skaidri norādot, par kādu dokumentu neiesniegšanu paredzēta atbildība.

-

1. Atkārtoti informējam, ka administratīvā atbildība par normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (turpmāk – Administratīvo sodu likums) 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus administratīvos pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā).
Ievērojot minēto, citos attiecīgo nozari regulējošajos likumos nav iekļaujami administratīvie pārkāpumi, kas izpaužas kā normatīvajos tiesību aktos noteiktas informācijas nesniegšana, informācijas nepienācīga sniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana iestādei. Savukārt iestādes pieprasītas informācijas nesniegšanas sekas risināmas ar administratīvā procesa piespiedu izpildes līdzekļiem vai citiem procesuālajiem līdzekļiem (atkarībā no procesa veida, informācijas pieprasījuma juridiskās kvalifikācijas u. tml.).
Tāpat jāpievērš uzmanība krimināltiesiskajam regulējumam. Piemēram, Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai.
Līdz ar to rūpīgi izvērtējami projektā paredzētie pārkāpumi informācijas aprites jomā. 
2. Projektā iekļauta arī administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarācijas uz Latviju viltošanu (projektā paredzētā Autopārvadājumu likuma 58.¹ panta ceturtā daļa (izriet no likumprojekta anotācijā ietvertā skaidrojuma).
Krimināllikuma 275. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par dokumenta viltošanu, ko ir izdarījusi jebkura persona, izņemot valsts amatpersonu. Šādos gadījumos tiek viltots dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, tāpēc ikvienā gadījumā nepieciešams izvērtēt attiecīgā dokumenta juridisko nozīmi. Ar dokumenta viltošanu ir jāsaprot: 1) neīsta dokumenta sagatavošana (jaunradītā dokumentā tiek ietverti tādi fakti, kuri nav notikuši vai ziņas, dati, kas neatbilst patiesībai) vai 2) īsta dokumenta falsifikācija (dokumenta satura izkropļojums – labojumu veikšana tekstā, izkodinot, dzēšot tekstu, pierakstot jaunu tekstu, u. tml.). Tāpat jēdziena "viltots" interpretācijā būtu ņemams vērā, ka starp terminiem "viltots", "falsificēts", "fiktīvs", "neīsts" vai "nepatiess" – nepastāv nozīmīgas terminoloģiskas atšķirības, un aplūkotie termini satura ziņā ir stilistiski sinonīmi (Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Rīga: TNA, 2019, 480.-481. lpp.).
Līdz ar to šajā gadījumā izvērtējama nosūtīšanas deklarācijas nozīme, proti, vai tas ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Ja par pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība, tad par tādu pašu pārkāpumu nav pieļaujams paredzēt administratīvo atbildību. Administratīvā atbildība tāpat nebūtu piemērojama (Administratīvās atbildības likuma 5. panta trešā daļa), kā arī tā neatbilstu pārkāpuma raksturam.
3. Tāpat atsevišķu uzmanību piesaista projektā paredzētā Autopārvadājumu likuma 58.¹ panta septītā un astotā daļa. Pirmkārt, minētā panta septītajā daļā tiek paredzēta administratīvā atbildība par tādu pārvadājuma pakalpojuma sniegšanas nosacījumu noteikšanu, kas izraisa transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu, ja ir zināms, ka šādas sekas būs, vai, ņemot vērā attiecīgus apstākļus, vajadzēja zināt, ka šādas sekas iestāsies. Nav saprotams, kādēļ tiesiskajā sastāvā tiek paredzēts nosacījums, ka pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai jānosaka nosacījums, kurš izraisa noteikumu pārkāpumu. Proti, jebkuri noteikumi ir jāievēro. 
Otrkārt, 58¹. pantā kopumā tiek paredzēta administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu. Minētā panta astotā daļa paredz administratīvo atbildību par informācijas nesniegšanu termiņā. Līdz ar to nav saprotams, ar ko, piemēram, atšķiras minētā panta otrā daļa no astotās daļas. Ja informācija netiek sniegta, tad nav saprotams, vai nepieciešams papildus paredzēt atbildību, ja tā netiek sniegta termiņā, un vai šādā gadījumā, iespējams, par vienu un to pašu darbību (informācijas nesniegšanu) netiek paredzēti divi administratīvie sodi.




 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 14. pantā ietvertajā Autopārvadājumu likuma 58.² pantā norādīt pārkāpuma aprakstu, kas satur pārkāpuma pazīmes (sal. sk. Muitas likuma 29. pantu un Ģenētisko resursu izmantošanas likuma 7. pantu).

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 14. pantā ietvertajā Autopārvadājumu likuma 58.² pantā norādīt konkrētu (-as) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (turpmāk - regula Nr. 593/2008), vienību (-as), kuras paredz pienākumu (-s), par kuru pārkāpšanu likumprojektā paredzēta atbildība.
 

-

Ar likumprojekta 9. pantu tiek paredzēts būtiski palielināt soda apmērus par Autopārvadājumu likuma 54. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Likumprojekta anotācijā tiek skaidrots, ka soda apmēru nepieciešams palielināt, lai sankcijas atbilstu samērīguma principam, proti, būtu iedarbīgas, nediskriminējošas, samērīgas un atturošas, kā arī jāņem vērā pārkāpuma raksturs - apdraudējums, kādu tas ir radījis tiesiski aizsargātajām interesēm. Konkrētā pārkāpuma rezultātā tiek apdraudēta satiksmes drošība un nodarīts kaitējums transporta būvēm, līdz ar to arī budžetam, no kura tiek finansēta transporta būvēm konstatēto bojājumu novēršana. Ievērojot minēto, sankciju apmērs tiek palielināts, pielīdzinot to Autopārvadājumu likuma 54. panta septiņpadsmitās, astoņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas sankcijai.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka jau dekodifikācijas laikā bija pamatnostāja, ka attiecīgo nozari regulējošajos likumos ietver Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau nostiprinātos sodus. Lai mainītu sodu apmēru (resp., to palielinātu), nepieciešams īpašs pamatojums, piemēram, konstatēta "acīmredzama neatbilstība pastāvošajai realitātei" (sk. Latvijas Republikas 13. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas 2019. gada 12. februāra sēdes protokolu Nr. 6). Arī šobrīd šī nostāja ir jāievēro, proti, lai palielinātu soda apmēru ir nepieciešams pierādījumos balstīts pamatojums, ka esošie sodi nav efektīvi, atturoši vai samērīgi. Tāpat projekta anotācijā nepieciešams pamatojums jaunajam soda apmēram, ievērojot visus tos pašus soda noteikšanas kritērijus. Pašreizējā projekta anotācijā ne viena, ne otra pamatojuma nav.

 

-

Atkārtoti uzturam iebildumu, ka projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.
Projekta anotācija ir atrodams, piemēram, šāds skaidrojums: "Likumprojektā, nosakot administratīvā naudas soda apmērus, ir izvērtēts pārkāpuma rezultātā iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas piemērots. [...] Nosakot administratīvo naudas sodu apmērus, ir ņemti vērā Autopārvadājuma likumā jau iepriekš noteiktie administratīvā naudas soda apmēri par pārkāpumiem autopārvadājuma jomā. Tādējādi [...] ir paredzēti līdzvērtīgi, samērīgi, nediskriminējoši, iedarbīgi un atturoši naudas sodi, kas atbilst ļoti smaga pārkāpuma klasifikācijai." Lai arī skaidrojums it kā norāda uz iespējamu salīdzinājumu ar citiem pārkāpumiem un soda apmēra izvērtējumu, taču pats par sevi neko nepaskaidro un nepamato, neatklāj ne līdzīga rakstura pārkāpumus, ne pārkāpumu smagumu vai sekas.
Tāpat projekta anotācijā vairākkārt minētas atsauces uz Eiropas Savienības regulām un direktīvām, lai, domājams, pamatotu administratīvās atbildības nepieciešamību. Projekta anotācijā nepieciešams pamatojums, ka Eiropas Savienības tiesību akti pieprasītu tieši krimināltiesiska, represīva rakstura pasākumus (tostarp paredzēt administratīvo atbildību).
 

-

Atkārtoti uzturam iebildumu, ka saistībā ar katru projektā paredzēto administratīvo pārkāpumu projekta anotācijā ietverams pilnvērtīgs un argumentēts administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, soda veida un apmēra izvēles pamatojums, kā arī pārkāpuma satura skaidrojums, tostarp norādot korespondējošās normas. Vēršam uzmanību, ka minētais izvērtējums ir norādāms par katru administratīvo pārkāpumu.

Šobrīd likumprojekta anotācijā Tieslietu ministrijas prasītais izvērtējums par atsevišķiem administratīvajiem pārkāpumiem netiek norādīts vispār vai tiek norādīts tikai daļēji. Tāpat  kopumā kritēriju izvērtējums un soda veida un apmēra izvēles pamatojums ir formāls. 

Tā, piemēram, daudzviet administratīvās atbildības nepieciešamības pamatošanā tiek norādītas vispārīgas atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, nekonkretizējot attiecīgo tiesību aktu normas. Anotācijā kopumā netiek skaidrots administratīvo pārkāpumu saturs. Atsevišķiem pārkāpumiem netiek norādītas korespondējošās normas, piemēram, likumprojekta 14. pants, ar kuru tiek paredzēts papildināt Autopārvadājumu likumu ar 58.² pantu. Par minēto pantu likumprojekta anotācijā vispār netiek sniegts izvērtējums. 

Atkārtoti skaidrojam, ka pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).

Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).

Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.).

Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).



 

-

Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgās darba grupas atzinums par sākotnējo projektu netika pilnībā ņemts vērā. Ilgstoši Tieslietu ministrija uztur vienus un tos pašus iebildumus, kuri netiek ņemti vērā. Tāpat likumprojektā ir iekļautas jaunas normas, kuras paredz jaunus administratīvo pārkāpumu sastāvus, par kuriem Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma eksperti nav snieguši savu vērtējumu. Likumprojektā tiek ievērojami palielināti naudas sodu apmēri (piemēram, likumprojekta 9. pants). Ņemot vērā minēto un lai panāktu vienošanos par likumprojektā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, lūdzam atkārtoti iesniegt likumprojektu izskatīšanai Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā. Informējam, ka pēc attiecīga pieteikuma saņemšanas, likumprojektu Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības pastāvīgajā darba grupā varētu izskatīt attālinātā sanāksmē š.g. 24. novembrī. 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu lūdzam precizēt (papildināt) likumprojekta anotācijas 5. sadaļu. Proti:
pirmkārt, lūdzam minētajā sadaļā sniegt pilnīgu informāciju par regulas prasībām, kuras paredzēts ieviest ar likumprojektu, tai skaitā norādot arī informāciju par regulas Nr. 593/2008, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regulas (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu prasību ieviešanu likumprojektā;
otrkārt, lūdzam minētās sadaļas 1. tabulā skaidrot visu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa Direktīvas (ES) 2022/738, ar ko groza Direktīvu 2006/1/EK par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem (turpmāk - direktīva Nr. 2022/738), vienību, kuras paredz prasības, kas jāpārņem dalībvalstīm, pārņemšanu likumprojektā un nepieciešamības gadījumā citos tiesību aktos (šobrīd informācija sniegta vienīgi par vairākām grozītās direktīvas vienībās ietvertu prasību pārņemšanu, bet visām attiecīgām direktīvas normām (vienību un nepieciešamības gadījumā – arī apakšvienību līmenī), kuru prasības nepieciešams pārņemt nacionālajā regulējumā (ne tikai ar likumprojektu), iepretim jāatspoguļo cita starpā konkrētas, tām korespondējošās likumprojekta vienības);
treškārt, lūdzam pārskatīt un precizēt 1. tabulā sniegto informāciju par Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu vai ieviešanu, nodrošinot, ka tā ir precīza un korekta (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Regulā (ES) 2020/1054, ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem transportlīdzekļa ikdienas un iknedēļas vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (turpmāk - regula Nr. 2020/1054), nav 2. panta 12. punkta "a" apakšpunkta), kā arī informāciju lūdzam sniegt tieši par attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu, uz kuru norādīts 5.1. sadaļā, bet grozīto Eiropas Savienības tiesību aktu vienības lūdzam ietvert iekavās;
visbeidzot, ņemot vērā, ka vairākos gadījumos Eiropas Savienības tiesību akti (regulas Nr. 2020/1055 1. panta 13. punkts, regulas Nr. 2020/1054 1. panta 13. punkts, 2. panta 11. punkts, direktīvas Nr. 2022/738 1. panta 2. punkts (t.i., visos grozītās direktīvas  3. panta 2. punkta apakšpunktos)) paredz rīcības brīvību, lūdzam atbilstoši aizpildīt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās regulas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota minētajās normās paredzētā rīcības brīvība.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam tehniski salāgot likumprojekta 13. pantā izteikto Autopārvadājumu likuma 58. panta piecpadsmitās daļas 3.,4.,5. un 6. punktu ar minētās daļas ievaddaļu. Kā arī lūdzam pārskatīt likumprojektu un novērst citas tehniskas kļūdas likumprojektā, piemēram 58. panta piecpadsmitās daļas 5. punktā nepamatoti norādīts uz to valsts simboliem, nevis valstu simboliem (kā pamatoti norādīts 4. punktā).

-

Atbilstoši noteikumu Nr. 108 171. punktam lūdzam likumprojekta 14. pantā precizēt Eiropas Savienības regulas pierakstu, tās pieņemšanas datumu norādot pēc izdevējinstitūcijas, neizmantojot pieturzīmi iekavas.

-