Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna līdz 2030. gadam projektu (turpmāk – plāna projekts).
            LTRK iepriekš ir sniedzis priekšlikumus un iebildumus par plāna projektu. LTRK uztur iepriekš sniegtos priekšlikumus un iebildumus, tā dēļ tos atkārtoti nenorāda, bet aicina tos ņemt vērā.
Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam, tā projektā, ir paredzēti vairāki ambiciozi mērķi, pie tam, liela nozīme tiek piešķirta enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER), lai stiprinātu energoneatkarību un veicinātu dekarbonizāciju. Plānā ir apstiprināts, ka Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas, kombinācijā ar enerģijas akumulācijas iekārtām un divvirziena EV uzlādes iekārtām (plāna 28.lpp.). Plāna 51.lapā paredzēts, ka līdz 2023.gadam plānots sasniegt vairāk nekā 70% atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars elektroenerģijas galapatēriņā un 100% atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru saražotajā elektroenerģijā. Neapšaubāmi, vēja elektrostacijām ir liela nozīme plānā noteikto mērķu sasniegšanai. Arī plānā tiek analizēta un uzsvērtā vēja parku nozīme un ieguldījums.
Vienlaikus praksē tiek īstenoti vai vismaz piedāvāti vairāki regulējumi, kas sarežģī vai pat padara par neiespējamu vēja parku attīstību Latvijā. Piemēram, vēja parku attīstītājiem tiek atņemtas teritorijas, kur vēja parku ierīkošana būtu it īpaši nepieciešama un izdevīgā. Proti, 2024.gada 25.martā Aizsardzības ministrija ir publicējusi informāciju par to, ka izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) un Latvijas teritorijas karti, lai uzņēmējiem un enerģētikas sektoram piedāvātu risinājumus vēja parku attīstībai un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās to izbūve ir salāgojama ar valsts aizsardzības interesēm. Informatīvais ziņojums ir nodots sabiedriskajā apspriešanā. Lai atvieglotu ar vēja parku būvniecību saistīto saskaņošanas procesu un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās vēja parku būvniecība ir atļaujama, izvērtējama vai nav pieļaujama, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Latvijas teritorijas karti, kura ir iedalīta trīs krāsu sektoros:
- Zaļajā zonā vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma, un nepieciešams tikai Aizsardzības ministrijas saskaņojums;
- Dzeltenajā zonā vēja parku būvniecība ir izvērtējama, taču uzņēmējam būs jārēķinās ar kompensējošiem risinājumiem, piemēram, jaunu radaru iegādi;
- Sarkanajā zonā vēja parku būvniecība nav iespējama, jo tā būtiski traucē valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
Šobrīd sarkanajā zonā tiek attīstīti vai vismaz plānoti vairāki lieli vēja parki. Neapšaubāmi, ka arī nākotnē komersanti gribētu plānot vēja parkus sarkanajā zonā. Ir neizbēgami, ka jau drīzumā būtiski kāpināsies vēja parku attīstības temps, kā rezultātā ir nepieciešams rast risinājumu aizsardzības nozares un vēja enerģētikas industrijas mijiedarbībai. Neskatoties uz to, ka NBS ir jānodrošina gaisa un jūras telpas ainas ģenerēšana un objektu atpazīšana tajā, vēja parku attīstības rezultātā paredzama šo rādījumu degradācija. To gan ir iespējams mazināt, piemērojot dažādus kompensējošos risinājumus, piemēram, izbūvējot papildu radarus, kas nodrošinātu nepieciešamo rādījumu kvalitātes līmeni. Lai arī teorētiski, izbūvējot vairākus papildu radarus, būtu iespējams mazināt gandrīz jebkura vēja parka radīto negatīvo ietekmi uz valsts aizsardzības radariem, saglabājas gan noteikti drošības riski, gan tas, ka atsevišķās ģeogrāfiskās lokācijās būtu nepieciešams izbūvēt tik daudz papildu radarus, ka kopējās izmaksas padarītu vēja parka attīstības projektu finansiāli neizdevīgu.
Beznosacījumu aizliegumu noteikšana nesasniegs Latvijas aizsardzības mērķus, kā arī kas būtiski mazinās Latvijas enerģētisko neatkarību Klimata Neitralitātes mērķu sasniegšanu un ārvalstu investoru vēlmi un interesi ieguldīt vēja parku attīstīšanā Latvijā nākotnē. Izvērtējot ārvalstu praksi, t.sk. Dānijas, Lielbritānijas un Vācijas praksi, kur vēja parki ir plaši izplatīti gan jūrā, gan uz sauszemes, t.sk. tiešā militāro lidlauku un citu objektu tuvumā, ir acīmredzams, ka projektu apstiprināšanas prakse ir vienāda. Visur pasaulē vēl pirms vēja elektrostaciju (VES) uzstādīšanas, sākotnējās projektēšanas stadijā, projekta attīstītāja pienākums, ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm ir katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt konkrētas VES ietekmi un valsts aizsardzības sistēmām, tai skaitā:
- Sarunu procedūras gaitā iesniegt valsts civilās aviācijas un militārās aizsardzības iestādēm informāciju par plānoto VES un saņemt tehniski pamatotu atbildi par šo VES ietekmi uz konkrētiem radariem un tehniski specifikāciju iespējamo traucējumu novēršanai;
- VES attīstītājam piesaistot inženierus, piedāvāt savus risinājumus minēto iespējamo traucējumu novēršanai;
- Sadarbībā ar valsts aizsardzības sektoru vienoties par konkrētām veicamām darbībām un investīcijām, negatīvās ietekmes novēršanai, kā arī laika grafiku kādā šīs investīcijas ir veicamas;
- Ieviest augstākminētās prasības VES izsniedzamo atļauju kritērijos, nosakot skaidrus termiņus un procesu šo konsultāciju veikšanai un kompensācijas mehānismiem.
Informatīvajā ziņojumā tiek prezumēts, ka dažās teritorijās (sarkanajās zonās) vēja parku ierīkošanu ir a priori nav pieļaujama. Informatīvajā ziņojumā ne līdz galam tiek ņemts vērā fakts, ka pasaulē ir plaši pieejamas tehnoloģijas VES radīto radaru darbības traucējumu novēršanai, sākot ar iekārtām, ko izvieto uz turbīnām, līdz pat jaunu modernu radaru uzstādīšanai. Arī Informatīvajā ziņojumā tiek atzīmēts, ka kompensējošie pasākumi pastāv un ir piemērojami gadījumos, kad ir nepieciešams novērst traucējumus: kompensējošo risinājumu veidi ir dažādi – tie var būt gan papildu radaru iegāde un uzstādīšana, lai tiktu kompensēta vēja parka ietekme uz sākotnējo radaru, gan arī cita veida tehniski risinājumi – radaru antenas pacelšana vai radaru pārvietošana un jaunu radara pozīciju izbūve.
Aizsardzības ministrija gan nepamatoti sašaurina šo kompensējošo mehānismu piemērošanu tikai uz dzeltenajām zonām, kaut gan skaidrs, ka tehniski kompensējošie mehānismi var tikt piemēroti jebkurā gadījumā, jautājums ir tikai par kompensējošā mehānisma veidu un izmaksām. Kopumā būtiski atzīmēt, ka katrai individuālajai situācijai piemērojamo kompensējošo risinājumu izvēlās nevis atkarībā no vēja parka attīstītāja vēlmēm un izvērtējot lētāko pieejamo risinājumu, bet gan nodrošinot valsts aizsardzības radaru tīkla darbību operacionālā līmenī un nepieļaujot noteiktu radaru mērījumu degradāciju. Svarīgi arī salāgot vēja parka būvniecības procesu ar kompensējošā risinājuma ieviešanas procesu, jo situācija, kad vēja parka negatīvo ietekmi uz radaru darbību nemazina kāds kompensējošs risinājums, nav pieļaujama.
Ņemot vērā minēto, LTRK rosina, ka VES projektiem, kas pārsniedz valsts stratēģiskās nozīmes 50 MW kritēriju un atrodas sarkanajās zonās, būtu jāievieš procedūra, kuras ietvaros VES projektu ietekme tiek izvērtēta detalizēti un individuāli. Nav pamata bez izvērtējuma aizliegt projektu, kuru ietekme nav zināma, īstenošanu. Visiem vēja parka attīstītājiem var tikt noteiktas prasības kompensējošajiem mehānismiem un laika grafiks šī procesa realizācijai un kompensējošo mehānismu ieviešanai. Sadarbojoties iesaistītajām pusēm, ir iespējams panākt un ir jāpanāk risinājumus, kas veicinās gan Latvijas aizsardzības spējas, gan iesaistīs vēja parku attīstītājus šo aizsardzības spēju veicināšanā un uzturēšanā. Iepriekš arī Aizsardzības ministrija ir pieļāvusi iespēju ieviest kompensējošos pasākumus vēja parku projektiem, kas tiek īstenoti pierobežas zonā. Turklāt starptaustikā prakse liecina par tieši par šādu pastāvošu pieeju citās NATO dalībvalstīs.
Ņemot vērā jau pastāvošos birokrātiskos šķēršļus lielizmēra vēja parku attīstīšanai, ir svarīgi radīt mehānismus, kas sabalansē sabiedrības, valsts aizsardzības un arī vietējo pašvaldību ekonomiskās un stratēģiskās intereses. Vispārējas sarkanas zonas iezīmēšana neņemot vērā konkrētā vēja parka izvietojumu un finansiālās spējas piedalīties valsts aizsardzības veicināšanā nesasniedz Latvijas kā valsts ekonomiskos, stratēģisko un militārās aizsardzības mērķus un nav pieļaujama pēc būtības.
Šāds katra individuālā gadījuma izvērtēšanas princips, kas ņem vērā visu iesaistīto pušu interesēs, būtu jāievieš arī Plānā. Citiem gadījumiem Plāns arī paredz, ka projekta izvērtēšanā tiek ņemti vērā dažādi, tostarp – kompensējoši, mehānismi, piemēram, Plāna 55.lpp. paredz, ka VES attīstības sauszemē darbības ietvaros ir jāizstrādā iespējamie kompensācijas mehānismi vēja parku attīstībai valsts mežu zemēs oglekļa dioksīda piesaistes zudumu (ja tādi radīsies) kompensēšanai (ar oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu citās darbībās).
Ņemot vērā minēto, LTRK aicina plāna paredzēt, ka:
Ieviešot AER projektus (it īpaši – vēja parku projektus), ir jāņem vērā arī valsts nacionālās drošības un aizsardzības apsvērumus;
Vienlaicīgi šie apsvērumi nevar nepamatoti traucēt jaunu projektu ieviešanai;
Nav pamatoti noteikt zonas, teritorijas, kur vēja parku ierīkošana būtu aizliegta bez nosacījumiem;
Katrs projekts ir jāvērtē individuāli, vērtējot, vai projekts vispārīgi var kaitēt valsts aizsardzībām spējām;
Prioritāte būtu nevis projekta īstenošanas aizliegšanai, bet gan kompensējošo mehānismu, kuri ir jāievieš projekta attīstītājam, izstrādei;
Labākā kompensācijas risinājuma konkrētā teritorijā izstrādei un ieviešanai, būtu jāieklausās visos projektu attīstītājos, lai šie attīstītāji varētu vienoties par noteiktu kompleksu risinājumu un kopīgi piedalīties tā ieviešanā.
            Plāna projekta 3.1.3.21. un 3.1.3.22. punkts paredz “jaunā ETS” operatoriem un regulētiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzējiem radīt ierobežojumus izdevumu, par CO2 emisiju apjoma iegādi, iekļaušanai galapatērētāju patērētā kurināmā gala cenā vai siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifā. Plānojuma mērķis ir mudināt “jaunā ETS” operatorus un siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzējus veikt SEG emisiju samazināšanas pasākumus.
            LTRK vērš uzmanību, ka “jaunā ETS” operatoriem, atbilstoši 2023.gada 10.maija direktīvām 2023/958 un 2023/959 nav paredzēts pašiem veikt SEG emisiju samazināšanas pasākumus, galapatērētāju vietā. Direktīvu mehānisms paredz, ka “jaunā ETS” operatori pārdod enerģiju un iegādāto CO2 emisiju apjomu mājsaimniecības, transporta un mazās (līdz 20Mwh) rūpniecības sektoriem. Par CO2 emisiju apjoma iegādi saņemtā nauda tiek ieskaita, attiecīgajam ES fondam. Atiecīgi, ES normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā no šī fonda līdzekļi tiek izmantoti CO2 emisiju samazinošo pasākumu īstenošanai mājsaimniecības, transporta un mazās rūpniecības sektoros, šajos sektoros samazinot SEG emisijas.
Tādejādi plāna projektā būtu jāparedz detalizētas aktivitātes attiecīgā fonda līdzekļu jēgpilnai apgūšanai mājsaimniecības, transporta un mazās rūpniecības sektoros, nevis jānosaka ierobežojumi “jaunā ETS” operatoriem vai siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzēj, kuri izpilda tikai “jaunā ETS” iekasēšanas no šiem sektoriem funkcijas.
LTRK nevar atbalstīt plāna projektu, kas jau pirmšķietami nonāk pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu, tirgus ekonomikas pamatprincipiem, konkurences tiesībām un ES nostāju dempinga jautājumos. Praktiski, plāna projekts paredz enerģijas iegādes obligātus izdevumus un turpmāku regulējuma izdošanu, tās piespiedu pārdošanai par mākslīgi samazinātu (dempinga) cenu. Plānotais regulējums var radīt negatīvu priekšstatu par Latviju, pārējo ES dalībvalstu vidū, kurās ieviešot “jauno ETS” enerģijas galapatēriņam nav plānotas slēptas dotācijas no “jaunā ETS” operatoru puses. Turklāt ar valsts regulatīviem mehānismiem kā tas paredzēts plāna projektā.
 

-