Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Satiksmes ministrijas precizētais Ministru kabineta noteikumu projekts “Caurlaižu, ar kurām ir tiesības neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības, izsniegšanas, lietošanas, kontroles un anulēšanas kārtība” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 7. punkts paredz, ka caurlaides derīguma termiņš ir viens gads. Projekta anotācijā sniegtais pamatojums šādam no valsts pārvaldes viedokļa nesamērīgi īsam termiņam nevieš pārliecību par tā pamatotību. Vēršam uzmanību, ka šāds regulējums Ministru kabineta noteikumos ir pretrunā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 13. pantā noteikto par atļaujas izsniegšanu uz noteiktu laiku. Ievērojot minēto, piedāvājam projektā nenoteikt termiņu caurlaidei, kas ir interpretējama kā atļauja, vai arī projekta anotācijā nepieciešams sniegt izvērstu un korektu, Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma regulējumā balstītu pamatojumu šāda termiņa noteikšanai.   

-

Projekta 9. un 10. punktu nepieciešams precizēt atbilstoši projekta 1. punktā pieņemtajam saīsinājumam “caurlaide”. Vēršam uzmanību, ka šis apzīmējums visā projekta tekstā konsekventi ir attiecināms uz gadījumu kopumu - “tiesības neievērot apstāšanās noteikumus un stāvēšanas noteikumus, kā arī ceļa zīmju "Braukt aizliegts", "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts" un "Kravas automobiļiem braukt aizliegts" prasības”. Tādējādi šajās normās nav atkārtoti jāuzskaita visas caurlaides turētāja tiesību kopums. Izņēmumi varētu būt, ja atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu neievērošanas gadījumiem tiktu veidots īpašs (atsevišķs) regulējums.  

-

Projekta 12. un 13. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot, jo šobrīd šādi izteiktām normām nav juridiskās slodzes, proti, projektā nav jāveido normas ar vispārīgām frāzēm - “amatpersonas rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai kompetencei”. Policijas darbinieku kompetenci primāri nosaka likums “Par policiju” vai arī procesuālie likumi un šāda veida projektā papildu vispārīgs regulējums nav jāveido. Tādējādi, ja policijas darbinieks kā amatpersona saskatīs, piemēram, administratīvā pārkāpuma pazīmes, viņam administratīvā pārkāpuma process jāuzsāk saskaņā ar Administratīvās atbildības likumā noteikto regulējumu, nevis projektā ierakstītām vispārīgām frāzēm. Tāpat arī šāda veida projektā policijas darbiniekiem satiksmes uzraudzības procesā nav jāparedz pienākums “ieskatīties reģistrā”, jo tas ietilpst viņu ikdienas pienākumos. Amatpersonām saistošu regulējumu var veidot ar iekšējiem normatīvajiem aktiem. 

-

Projekta IV nodaļā “Caurlaides anulēšana” esošo terminu un apzīmējumu izmantošanu nepieciešams izvērtēt un precizēt, proti, likuma pilnvarojums paredz Ministru kabinetam izdot noteikumus par caurlaides anulēšanu. Tas ir administratīvi tiesisks nosacījums – iestādes lēmums – administratīvais akts un šādu personai nelabvēlīgu regulējumu projektā nevar nosaukt par “caurlaides dzēšanu” vai “ieraksta par caurlaides dzēšanu”. Ieraksta dzēšana informācijas sistēmā būs tikai lēmuma par anulēšanu izpildes veids.  

-

Projekta 14. punkta apakšpunktos paredzētos caurlaides anulēšanas gadījumus nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka caurlaides anulēšana ir administratīvais process iestādē, kurā tiek izdots privātpersonai nelabvēlīgs administratīvais akts, tādēļ nepieciešams izvērtēt projekta 14. punkta apakšpunktos paredzētos caurlaides anulēšanas gadījumus, un izteikt tos redakcionāli precīzi, ievērojot APL principos noteiktās privātpersonas tiesības. Tieslietu ministrijas ieskatā caurlaides anulēšanai par pamatu nevar būt formāli nosacījumi, piemēram, projekta 14.1. apakšpunkts šobrīd paredz formālu caurlaides anulēšanu, ja konkrētam transportlīdzeklim pasta komersants no līzinga valdītāja kļūst par īpašnieku. Papildus atkārtoti vēlamies norādīt, ka par visiem caurlaides anulēšanas gadījumiem, kā arī anulēšanas kārtību izvērstu skaidrojumu nepieciešams sniegt projekta anotācijā.  

-

Projekta 15. punktu nepieciešams precizēt. Vēršam uzmanību, ka paziņojums par pieņemto lēmumu ir iestādes pienākums, kas jāveic atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajam. Tādējādi projektā norma jāizsaka korekti, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija paziņo adresātam par pieņemto lēmumu anulēt caurlaidi, nevis kāds “saņem” automātisku paziņojumu. 

-