Atzinums

Noteikumi tieši aizsargā daudzbērnu ģimenes, paredzot tām aizsargātā lietotāja statusu un maksas samazinājumu. Savukārt mātes vai tēvi, kuri vieni audzina vienu vai divus bērnus, nav noteikti kā patstāvīga aizsargātā lietotāja kategorija. Šādas ģimenes atbalstu saņem tikai tad, ja vienlaikus atbilst kādai no noteikumos paredzētajām kategorijām, piemēram, ja mājsaimniecība ir trūcīga vai maznodrošināta, ja ģimene aprūpē bērnu ar invaliditāti vai ja ģimene atbilst daudzbērnu ģimenes statusam. Pēc CSP datiem no mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem 2024. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 28,7 % mājsaimniecību (2023. gadā – 30,4 %). Turpat redzams, ka šis rādītājs ir daudz augstāks nekā ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu — 9,8 %, vai diviem pieaugušajiem un diviem bērniem — 7,0 %.
Statistika uzrāda datus par viena vecāka ģimenēm, nevis tikai par mātēm, kas vienas audzina bērnus. Tomēr Latvijā šī grupa lielā mērā nozīmē tieši mātes — CSP dati rāda, ka 75,6 % viena vecāka ģimeņu vienīgais pieaugušais ir bērna vai bērnu mamma. 2024. gada sākumā Latvijā bija 85,7 tūkstoši viena vecāka ģimeņu, kas veidoja 30,9 % no visām mājsaimniecībām ar bērniem un jauniešiem līdz 24 gadu vecumam.
Viena vecāka ģimenēs nodarbinātības līmenis 2023. gadā bija pat augstāks nekā vidēji Latvijā — 81,7 % pret 75,7 %. Turklāt 12,3 % pieaugušo šādās mājsaimniecībās strādāja blakusdarbā, gandrīz divreiz biežāk nekā vidēji Latvijā. Tas liecina, ka viena vecāka ģimenēs nabadzības risks nav skaidrojams tikai ar nodarbinātības trūkumu. Daļa šo vecāku strādā, tostarp arī blakusdarbā, tomēr viena pieaugušā ienākumi bieži nav pietiekami, lai segtu bērnu aprūpes, mājokļa, pārtikas, transporta un citus ikdienas izdevumus. Tādēļ aicinām izvērtēt iespēju paplašināt atbalstu arī viena vecāka ģimenēm, īpaši gadījumos, kad viens vecāks audzina divus bērnus.

-