Atzinums

Ir jāparedz papildu atbalsta iespēja, lai aizsniegtu cilvēku grupas, kas atbilst plāna mērķa grupai, bet pēc esošo pasākumu nosacījumiem, nevar pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti 21,6% iedzīvotāju. Plānā aprakstītie pasākumi, piemēram, “Atbalsts daudzdzīvokļu  ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai” attiektos uz dzīvokļu vai māju īpašniekiem, tomēr var neaizsniegt daudzus, kas atrodas nabadzības riska grupā, taču mājokli īrē. Vēršam uzmanību, ka pēc Eurostat datiem (https://ec.europa.eu/eurostat/web/interactive-publications/housing-2024) par 2023.gadu, 17,2% iedzīvotāju Latvijā īrē mājokli - šo iedzīvotāju grupu var neizdoties aizsniegt ar SKP pasākumiem un daļai no tās ir potenciāls palielināties nabadzības riskam. Viens no iespējamiem risinājumiem ir pagaidu tiešais ienākumu atbalsts, kas palīdzētu risināt tūlītējo cenu pieaugumu mājsaimniecībām. Vienlaikus būtu nepieciešams radīt nosacījumu/stimulu mehānismu, lai mājokļa īpašnieks, kas īpašumu izīrē enerģētiskās nabadzības riskam pakļautai mājsaimniecībai, uzlabo mājokļa energoefektivitāti, tai skaitā veic fosilā katla nomaiņu uz atjaunīgo vai izveido pieslēgumu CSA. 

-

Par pasākumiem, kas sniegtu atbalstu hibrīda auto iegādei - investīcijas radītu risku fosilo enerģijas resursu turpmākai izmantošanai, kas ir pretrunā ar plāna mērķi. Plānā minēts, ka “Zemu emisiju transportlīdzekļi līdz 50 CO2 g/km tiks pieļauti, ja pakalpojumu sniegšanas zonā nav pieejamu atbilstošu uzlādes staciju vai veicamie maršruti ir pārāk gari, ar īsiem starplaikiem, lai to varētu veikt ar vienu uzlādi, ņemot vērā arī sezonalitāti. Nosakot prioritāti elektro-transportlīdzekļu un hibrīda transportlīdzekļu izmantošanai”. Ņemot vērā, ka plāna ietvaros atbalsts tiek piešķirts arī elektrisko auto uzlādes staciju izbūvei, mēs iebilstam pret hibrīda auto iegādes atbalstu. Vēršam uzmanību uz to, ka hibrīdauto ne vienmēr ir videi draudzīgāks risinājums. Un, ņemot vērā, ka iegādātais auto transports pēc pieprasījuma kursēs papildus jau esošajam sabiedriskajam transportam, pieļaujot arī daļēji fosilu enerģijas avotu auto izmantošanu, radīto emisiju apjoms varētu pat pieaugt, kas ir pretrunā ar plāna mērķi.  
 

-

Iebilstam pret pasākuma, kas paredzēja "Vienas pieturas aģentūru" darbību, neiekļaušanu Plānā, un uzsveram tā nozīmīgumu Plāna mērķa sasniegšanā. Šāds mehānisms, atbilstoši ES Energoefektivitātes Direktīvai, ir jāievieš katrā dalībvalstī jebkurā gadījumā, tādējādi, šāda pasākuma savlaicīga izveide palīdzētu izpildīts ES prasības. Šajā direktīvā ir norādīts, ka dalībvalstīm ir vajadzīgs izveidot specializētas vienas pieturas aģentūras vai līdzīgus mehānismus tehnisku, administratīvu un finansiālu konsultāciju un palīdzības sniegšanai energoefektivitātes jomā, kas paredzēti mājsaimniecībām, mazajiem uzņēmumiem un pašvaldībām, kā arī piedāvāt visaptverošu atbalstu, īpaši mājsaimniecībām, kuras skārusi enerģētiskā nabadzība, un ēkām ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem.  
Turklāt Plānā ir minēts, ka “Tiks atvieglota paradumu maiņa, izmantojot mērķtiecīgu komunikāciju ar mazaizsargātām mājsaimniecībām, tādējādi veicinot energoefektivitātes palielināšanu un enerģijas patēriņa samazinājumu.” Šobrīd komunikācijas aprakstā minētas pārsvarā informēšanas aktivitātes, kas darbosies dažādos laika posmos, tomēr mēs vēršam uzmanību, ka tas nenodrošinās pilnvērtīgu atbalstu iedzīvotājiem paradumu maiņai. Tāpēc ir svarīgi izveidot visaptverošu informācijas centru, kas varētu būt arī kā daļa no ‘vienas pieturas aģentūrām’.  

-

Attiecībā uz visiem ēku energoefektivitātes pasākumos ietvertajiem apkures risinājumiem - Plānā atbalsta pasākumu aprakstos ir skaidri jānorāda, ka jebkurā atbalsta pasākumā prioritāri atbalsts tiks sniegts sekojošā kārtībā:
1. Pieslēguma izveide efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai; 2. Bezemisiju apkures risinājuma ieviešana; 3. Cietās biomasas (granulu) katls hibrīdsistēmā ar bezemisiju tehnoloģiju; 3. Cietās biomasas (granulu) katls (kas atbalstāms tikai specifiskos gadījumos - individuālās dzīvojamās ēkās, kas atrodas ārpus blīvi apdzīvotu vietu teritorijām, vai ēkās, kur ir pamatoti iemesli, kādēļ 3 pirmie risinājumi ir tehniski-ekonomiski neiespējami).  
Nav atbalstāmas publiskās investīcijas jaunu 100% cietās (meža) biomasas katlu uzstādīšanā, ja ir pieejami labāki risinājumi, saistībā ar nepieciešamību ilgtermiņā mazināt meža biomasas lomu siltumenerģijas ražošanā Latvijā, jo ZIZIMM sektora oglekļa emisiju/piesaistes izaicinājums nākotnē rada iespējamību meža biomasai vairs netikt atzītai par atjaunīgo energoresursu, kā arī saistībā ar Latvijā esošo augsto mežistrādes intensitāti un bioloģiskajai daudzveidībai nelabvēlīgas mežsaimnieciskas prakses (kailciršu) augsto izplatību.
Lai mazinātu risku saistībā ar izdevumu pieaugumu par energoresursiem mājsaimniecībai, apkures risinājumu nomainot uz videi draudzīgāku (piemēram, elektroenerģijas izmaksu pieaugums, pārejot no malkas apkures uz siltumsūkni), bet vienlaikus nemazinātu tādēļ kopējo valsts siltumapgādes elektrifikācijas ambīciju, šīm mājsaimniecībām var paredzēt atbalstu tiešo maksājumu veidā līdz fonda perioda beigām vai brīdim, kad elektroenerģijas cena samazinās līdz noteiktam līmenim. Vēršam uzmanību, ka atbalsta sniegšana pārejai uz granulu katliem arī var novest pie paaugstinātām izmaksām par apkuri, saistībā ar Plānā pieminēto potenciālo netiešo ETS2 ietekmi uz biomasas cenām pieaugoša pieprasījuma dēļ. 

-

Par pasākumu "(C1.B.I1) Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai":
1. Iebilstam pret pasākuma ietvaros paredzētā apkures risinājumu nomaiņas apraksta (49.lpp): "Samazināta atkarība no fosilā kurināmā, cita starpā aizstājot fosilā kurināmā apkures iekārtas ar atjaunīgos energoresursos balstītu iekārtu un/vai ļoti efektīvu iekārtu, tādējādi veicinot valstu dekarbonizācijas centienus". Teksts jāprecizē, lai ir skaidri noprotams, ka atbalsts netiks sniegts esošo fosilo kurināmo iekārtu nomaiņai pret efektīvākām fosilo energoresursu iekārtām.
2. Norādīti kritēriji pieteicējam, lai pretendētu uz atbalstu atsevišķu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās (dzīvokļa līmenī) (52.lpp), taču norādītie kritēriji, kas raksturo daudzdzīvokļu ēkas, kurā atrodas dzīvoklis, to energoefektivitāti, ne vienmēr attieksies uz enerģētiskajai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām. Aicinām izmantot tikai EIKIS sistēmas kritēriju vai arī skaidrot, kādēļ nepieciešami papildus kritēriji (jo sevišķi kritērijs "ēka ir nodota ekspluatācijā pirms 1990. gada" vairs neatlasīs tieši enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības, taču arī "E" energoefektivitātes klase varētu radīt pārlieku plašu pretendentu loku).
3. Kategoriski iebilstam pret atbalsta sniegšanu hibrīdo katlu uzstādīšanai kā neatbilstošu ES principam "nenodarīt būtisku kaitējumu". Pasākuma aprakstā minēts: “Hibrīdo apkures sistēmu uzstādīšana esošās ēkās, tostarp uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītas apkures sistēmas pievienošana esošai fosilā kurināmā apkures sistēmai: tiek uzstādītas tikai hibrīda siltumapgādes sistēmas ar AER siltumapgādes sistēmu, kas nodrošina vismaz pusi no gada siltumapgādes vajadzībām”. Nav precīzi noprotams, vai atbalsts paredzēts jauna hibrīdā katla uzstādīšanai (fosilais + atjaunīgais), kas var izmantot fosilo kurināmo apjomā līdz pusei no gada siltumapgādes vajadzībām, vai arī jauna atjaunīgos energoresursus izmantojoša katla uzstādīšana, papildinot esošu fosilo katlu (tādējādi ieviešot hibrīdu risinājumu) vai abus variantus. Taču jebkurā gadījumā ne tiešas investīcijas daļēji fosilā katla iegādei, ne netieša fosilā katla darbības paildzināšana (pievienojot jaunu, atjaunīgo komponenti), ne tikai nav atbilstoša "nenodarīt būtisku kaitējumu" principam, jo faktiski ir atbalsts fosilo energoresursu infrastruktūrai un atkarības no tās paildzināšanai, bet arī kalpos pretēji SKF mērķim - veicinās iedzīvotāju pakļautību ETS2 sistēmas radīto energoresursu izmaksu pieaugumam. Turklāt, kritērijs "atjaunīgais energoresurss nodrošinātu vismaz pusi no gada siltumapgādes vajadzībām" praksē var izrādīties neīstenojams un/vai neizkontrolējams.
4. Plānā ir paredzēts, ka valsts līdzfinansējuma daļu daļēji segs arī no pašvaldību budžetiem. Norādām uz risku, ka attiecībā uz pašvaldībām, kurās ir vislielākie sociālekonomiskie izaicinājumi, pašvaldībām var būt liels izaicinājums rast līdzfinansējumu savos budžetos, kas var novest pie tā, ka attiecīgo pašvaldību iedzīvotāji, kam atbalsts būtu ļoti nepieciešams, atbalsta programmas nevarēs izmantot.

-

Par pasākumu "C1.A.I1 - Daudzdzīvokļu ēku atjaunošana, tostarp termoregulēšanas iekārtu uzstādīšana":
1. Būtu lietderīgi pasākuma aprakstu papildināt ar vismaz aptuvenām aplēsēm par to, cik daudz daudzdzīvokļu ēkas Latvijā atbilst F vai zemākai energoefektivitātes klasei, kā arī aptuveni cik daudz no tām ir uzskatāmas par tādām, kuru atjaunošana ir no izmaksu viedokļa nelietderīga (t.i. renovācijas izmaksas nepārsniedz jaunas ēkas būvniecību).
2. Lūgums precizēt pasākuma aprakstu, lai būtu viennozīmīga skaidrība par sekojošo - vai tiek piedāvāts visās daudzdzīvokļu ēkās, kuras atbilst F klasei vai zemākai, esošās mājsaimniecības (īpašniekus) atbalstīt ar vienu atbalsta (granta vai finanšu instrumenta) intensitāti vai arī tiek paredzēts to diferencēt atbilstoši tam, vai konkrētā mājsaimniecība atbilst EIKIS definīcijai par enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību (un attiecīgi 100% atbalsts paredzēts tikai šīm mājsaimniecībām).
3. Pasākuma aprakstā minēts: "paredzēt, ka visas mājsaimniecības daudzdzīvokļu mājās ar F energoefektivitātes klasi atbilst enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības statusam", vienlaikus viens no pasākuma mērķrādītājiem ir "atbalstītas vairāk nekā 7000 mājsaimniecības, t.sk. 2800 mājsaimniecības enerģētiskā nabadzībā (līdz 2032. gada 3. ceturksnim)". Ja gadījumā iepriekšējā punktā minētā atbalsta intensitātes diferenciācija nav paredzēta, mūsuprāt, lai tiktu attaisnota piedāvātā vienkāršotā pieeja, ka ēkas atbilstība F vai zemākai klasei automātiski nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki ir enerģētiskās nabadzības skartas mājsaimniecības, sasniegtajam mērķrādītājam attiecībā uz enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām jābūt augstākam īpatsvaram, nekā 2800 no kopā 7000. Vienlaikus šajā pieejā atbalstu saņems arī vidēja vai augsta līmeņa ienākumu iedzīvotāji. Atbalsta pasākuma finansēšanas modelī un noteikumos ir arī jāvērtē risks (un tā mazināšanas iespējas), ka dzīvokļu īpašnieki pēc renovācijas var pacelt īres maksu (ņemot vērā dzīvokļa pievilcības/vērtības celšanos), kas var novest pie tā, ka mazturīgā mājsaimniecība - īrnieki - vairs nevar atļauties īrēt konkrētajā ēkā, tādējādi negūstot labumu no energoefektivitātes pieauguma.
4. Nepieciešams papildināt pasākuma aprakstu (40.lpp) ar atbalstu pieslēguma izveidei efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai.  
 

-

Plāna ieviešanai un uzraudzībai ir jānodrošina regulāra sabiedrības līdzdalība un informācijas pieejamība. Lūdzam skaidrot, kā praktiski plānota investīciju programmu izpildes uzraudzība. Plānā minēts, ka “Fonda plāna ietvaros sasniegtie rezultāti, veikto pārbaužu kopsavilkumi un secinājumi, kā arī cita ar īstenošanu un rezultātu apliecināšanu saistītā informācija apkopotā veidā būs pieejama KPVIS. Attiecīgi visa kopējā Fonda rādītāju informācija tiks apkopota, sagatavota priekš informatīvā ziņojuma, izmantojot šo informācijas sistēmu.” Lūdzam plānā definēt, kā KPVIS apkopotā informācija būs pieejama sabiedrībai. Šobrīd plāna ieviešanas izklāstā iztrūkst sabiedrības līdzdalības komponente. Lūdzam plānā definēt, un skaidri aprakstīt mehānismu, kas nodrošinātu sabiedrības līdzdalības iespēju fonda ieviešanā, piemēram, konkrētu kritēriju izstrādē, pēc kuriem tiks izveidoti nosacījumi investīciju atbalsta piešķiršanai. 4.5 daļā pieminēts:  
a. Sabiedrībai pieejami saraksti ar atbalsta saņēmējiem un izlietoto līdzekļu pārskati. 
b. Iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO) pieejams uzraudzības mehānisms – iespēja sekot līdzi projektu īstenošanai. 
c. Iesaistes mehānismi: publiskās uzklausīšanas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Fonda uzraudzības komitejās. 
 

Attiecīgi būtu jānorāda, kādas fonda uzraudzības komitejas plānots veidot un kā sabiedrības pārstāvji var par tām uzzināt un tajās piedalīties. Ierosinām izveidot mehānismu, kas nodrošinātu regulāru sabiedrības līdzdalības iesaisti, arī izstrādājot kritērijus investīciju piešķiršanai.

Par pasākumu "Autotransports pēc pieprasījuma" - ja, iespējams, lūdzam plānā ietvert aptuvenās aplēses tam, cik pakalpojums "autotransports pēc pieprasījuma" izmaksās gala lietotājiem.

-

Veidojot atlases kritērijus konkrētu pasākumu investīciju piešķiršanā nepieciešamas pastiprināti pievērst uzmanību dzimumu līdztiesības nodrošināšanai. Plānā minēts, ka “Saskaņā ar EU-SILC datiem 15% sieviešu, kas dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, salīdzinot ar 10% vīriešu. Vientuļo vecāku mājsaimniecībās 9% sieviešu norādīja uz grūtībām uzturēt mājokli siltu, savukārt tikai 2% vīriešu ziņoja par to pašu problēmu.” Plāna ieviešanā ir būtiska formalizēta uzraudzības darba grupas izveide, kas ietvertu sabiedriskās organizācijas pārstāvjus, kas spēj kompenenti novērtēt potenciālus dzimumu līdztiesību neveicinošus faktorus. 

-

Plānā minētais emisiju ietaupījuma aprēķins, pārvietojoties ar mikromobilitātes rīkiem, varētu neatspoguļot reālo situāciju. Plānā minēts, “Metodika: 1000 km/gadā aizstātais autonobraukums × 0.3 kg CO₂/km = 0.3 tCO₂ gadā uz mājsaimniecību”, taču pārvietošanās ar velo ne vienmēr nozīmēs, ka tiek aizstāta pārvietošanās ar auto. Lūdzam pārskatīt emisiju ietaupījuma metodiku, izvērtējot, cik lielā mērā velo lietošana aizstās auto izmantošanu.

-

Par pasākumu “(C2.F.I2) Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām”. Pasākuma aprakstā minēts, ka “Investīcijas īstenošanai SKF plāna ietvaros tiek vērtēta iespēja investīciju balstīt uz Francijas "social leasing" pieredzi jeb elektrisko transportlīdzekļu sociālā līzinga pasākuma projekts”. Atbalstām un aicinām minēto “social leasing” pieeju izmantot, jo tas padarītu pieejamāku atbalsta instrumentu plašākam mērķagrupā esošo mājsaimniecību skaitam. Aicinām, izvēloties atlases kritērijus, pārliecināties ka tiek izvēlēti kritēriji, kas veicinātu dzimumu līdztiesību. 

-

Komunikācija un sadarbība. Sadaļā “4.6. Informācija, komunikācija un redzamība” ir minēta dažādu institūciju loma, veicot ar plāna ieviešanu saistītās komunikācijas funkcijas, tostarp arī NVO un biedrības. Lūdzam paredzēt un Plānā norādīt speciālus sadarbības formātus šim mērķim, lai NVO veiktu šo norādīto funkciju. Lūdzam norādīt plānā komunikācijas aktivitāšu sasniedzamās mērķa vērtības, pēc kurām novērtēt izpildi.

-