Atzinums

Labklājības ministrija neatbalsta šādu redakciju, ņemot vērā šādus apsvērumus:
1) Enerģētikas likuma 120.pants nosaka, ka enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē jeb mājsaimniecība, kas atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, kā arī tā īrē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" vai likumu "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām". Attiecīgi tās ir divas mērķgrupas, bet par otru mērkgrupu -  kas īrē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli - anotācijā nekas nav minēts.
2) Anotācijā norādīts, ka “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma mērķauditorija pēc būtības nav enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības, tāpēc pieeja enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību identificēšanai saskaņā ar minēto likumu, ir pārāk šaura un var nebūt objektīva”. Minētais arguments nav saprotams, jo trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ir mājsaimniecības, kurām ir nepietiekami ienākumi, lai segtu tās pamatvajadzības, tai skaitā attiecībā uz mājokli. Tomēr piekrītam, ka enerģētiskās nabadzības kontekstā šīs grupas tvērums ir pārāk šaurs.
3) Tiek piedāvāts Enerģētikas likumā enerģētisko mājsaimniecību definēt atbilstoši Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteiktajai definīcijai, kas nosaka, ka mājsaimniecība šā likuma izpratnē ir vienā Latvijas Republikas adresē deklarētās un reģistrētās personas, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuriem šajā adresē ir norādītā dzīvesvietas adrese. Tāpat minētais likums nosaka kārtību, kādā šādas mājsaimniecības tiek identificētas automātiski, izmantojot Valsts iestāžu pārvaldībā esošajos reģistros iekļauto informāciju. Minētā likuma ietvaros mājsaimniecību identificēšanā nav nepieciešama individuāla mājsaimniecību iesaiste.
Nosakot kā atbalsta saņēmēju tikai minētās mājsaimniecības, Labklājības ministrija šobrīd saskata divus nozīmīgus riskus. Pirmkārt, minētā sistēma vēl nedarbojas un tas, ka “sistēma ļautu efektīvāk un objektīvāk identificēt enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās grupas” vēl nav pierādīts, jo sistēma nav testēta, lai pārliecinātos par tās efektivitāti. Otrkārt, atbalsts tiks sniegts atbilstoši personas deklarētajai vai reģistrētajai dzīvesvietai. Lai arī Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsvērusi, ka ar dzīvesvietas deklarāciju saistītās problēmas nerisinās, tomēr, ņemot vērā, ka šajā jautājumā ir būtiski izaicinājumi, Labklājības ministrija ir piesardzīga un uzskata, ka atbalsts var nebūt tik mērķtiecīgs (nesasniegt mērķa grupas) kā tas ir plānots.

Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija piedāvā Enerģētikas likumā saglabāt esošo enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību definīciju, papildinot ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteikto definīciju.
 

Enerģētikas likumā saglabāt esošo enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību definīciju, papildinot ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteikto definīciju.