Atzinums

Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Dzīvnieku aizsardzības likumu (turpmāk – Likums) ar termina "mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšana" skaidrojumu, nosakot, ka tā ir "jebkura darbība, kuras rezultātā dzīvniekam mainās īpašnieks, gūstot vai negūstot peļņu".

Tieslietu ministrija 03.10.2022. atzinumā lūdza likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) detalizēti skaidrot, kas Likumā būs jāsaprot ar konkrēto terminu, proti, vai tā būs jebkāda veida atsavināšana, kas paredzēta Civillikumā, vai arī atsavināšana īpašā vai šaurākā nozīmē, salīdzinot ar atsavināšanu, ko regulē Civillikums.

Atbilstoši anotācijā iekļautajam papildu skaidrojumam Likumā šis jēdziens tiek lietots arī specifiskā nozīmē, kas ir raksturīgs tikai attiecībā uz mājas (istabas) dzīvniekiem. Piemēram, ja dzīvnieku patversmē ir nonācis suns, patversmei, ievērojot  Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumus Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību", ir pienākums 72 stundu laikā Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē sevi reģistrēt kā suņa turētāju. Savukārt gadījumos, kad 14 dienu laikā nav atradies tā saimnieks, suns kļūst par patversmes īpašumu (tiek atsavināts). Turpmāk patversme šādu suni var atsavināt citam īpašniekam, citai patversmei 15. dienā pēc tā nokļūšanas patversmē vai paturēt savā aprūpē.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši minēto noteikumu 23.5.apakšpunktam patversmes īpašnieks nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas stundas laikā pēc dzīvnieka ievietošanas patversmē pārbauda mājas (istabas) dzīvnieka identifikāciju un reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē un pēc tam rīkojas šādi: 23.5. "ja suns nav identificēts un reģistrēts datubāzē, praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā to apzīmē un reģistrē datubāzē, norādot patversmi kā suņa turētāju, un noformē tam mājas (istabas) dzīvnieka pasi".

Ņemot vērā minēto, no anotācijā ietvertā piemēra ir jāsecina, ka ar mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu būs saprotama arī tāda dzīvnieka atsavināšana, kas nav identificējams un nav reģistrēts attiecīgajā datubāzē, tātad dzīvnieka īpašnieks nav zināms.

Tāpat no minētā skaidrojuma Tieslietu ministrijas ieskatā ir secināms, ka likumprojekta ietvaros ar mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu tiks saprasta ne tikai mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka maiņa darījuma ietvaros, bet arī mājas (istabas) dzīvnieka nodošana vai citāda nonākšana patversmē.
Vēršam uzmanību, ka šādā gadījumā pirmšķietami citās likumprojekta normās termins "mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšana" tiek lietots šaurākā nozīmē, kas neietver dzīvnieka nonākšanu patversmē.

Piemēram, ar likumprojekta 6.pantu paredzēts papildināt Likumu ar 18.³pantu, kura pirmā daļa cita starp paredz, ka pirms mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanas tā nākamajam īpašniekam sniedz informāciju par dzīvnieka vecumu, sugu un šķirni, dzīvnieka veselību, uzvedības un barošanas īpatnībām.

Izvēloties iekļaut likumā terminu skaidrojumu, jāpārliecinās, vai tie tiek izmantoti atbilstoši tai nozīmei, kāda tiem piešķirta skaidrojumu daļā. Tāpat jāpārliecinās, vai pēc terminu ieviešanas likumā nav saglabājušies šī paša jēdziena sinonīmi. Tā kā terminam jābūt viennozīmīgam, tas visā likuma tekstā jālieto tikai vienā noteiktā nozīmē. Likumā nav pieļaujama pretējās terminoloģijas lietošana, kad viens termins vienā likumā tiek skaidrots dažādās nozīmēs (sk. https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/92).

Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Likuma 5.panta trešajā daļā minētajam vispārēji "dzīvnieka atsavināšana" un "dzīvnieka nodošana patversmei" ir lietoti kā atsevišķi termini.

Tāpat vēršam uzmanību uz anotācijā norādīto, ka "Likumprojektā iekļauta prasība attiecībā uz dzīvnieka atsavināšanu (šā likuma ietvaros tas ietver sevī arī mājas (istabas) dzīvnieka atdošanu, dāvināšanu vai jebkuru citu darbību, kuras rezultātā netiek gūta peļņa), nosakot, ka pirms mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanas tā nākamajam īpašniekam sniedz informāciju par dzīvnieka vecumu, sugu un šķirni, dzīvnieka veselību, uzvedības un barošanas īpatnībām", kas neatbilst likumprojektā iekļautajam termina skaidrojumam, ka mājas (istabas)  dzīvnieka atsavināšana var notikt arī, gūstot peļņu.

Ņemot vērā minēto un anotācijā norādīto, ka bieži personas neizprot attiecīgā termina nozīmi, vēršam uzmanību, ka arī no šobrīd likumprojektā iekļautā regulējuma un anotācijā iekļautā skaidrojuma nav skaidri saprotams, kas ar terminu "mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšana" katrā gadījumā būs jāsaprot.

Līdz ar to, atkārtoti lūdzam anotācijā skaidrot, kas Likumā ir jāsaprot ar konkrēto terminu, un izvērtēt, vai termins "mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšana" likumprojektā un arī Likumā tiek lietots vienā un tajā pašā nozīmē, attiecīgi precizējot likumprojektu un anotāciju.

-

Ar likumprojekta 2. pantu Likuma 5. panta otro daļu paredzēts papildināt ar 10. punktu, kas paredzēs dzīvnieka īpašnieka pienākumu nodrošināt dzīvnieka izsekojamību, to atsavinot citai personai.

Atbilstoši anotācijā skaidrotajam pienākums paredz mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam, kas var būt gan fiziska gan juridiska persona, tostarp dzīvnieku patversme, reģistrēt savu dzīvnieku Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē pirms dzīvnieka atsavināšanas, savukārt jaunais dzīvnieka īpašnieks sadarbībā ar iepriekšējo dzīvnieka īpašnieku veic dzīvnieka pārreģistrāciju datubāzē uz sava vārda. Tādējādi tiek nodrošināta mājas (istabas) dzīvnieka izsekojamība.

Norādam, ka atbilstoši Likuma 6.pantam dzīvnieka īpašnieks nodrošina dzīvnieka reģistrēšanu un apzīmēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

Līdz ar to vēršam uzmanību, ka no anotācijā ietvertā skaidrojuma nav saprotams, vai pienākums "nodrošināt dzīvnieka izsekojamību, to atsavinot citai personai", ietver arī dzīvnieka apzīmēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā minēto, tiesību normas skaidrības un pareizas piemērošanas nodrošināšanai, ierosinām precizēt likumprojekta 2.pantā ietverto normu, lai būtu nepārprotami skaidrs, kādas darbības ir jāveic dzīvnieka īpašniekam, lai nodrošinātu dzīvnieka izsekojamību, to atsavinot citai personai, jo no likumprojekta vai Likuma normām tas tiešā veidā nav saprotams.

Papildus vēršam uzmanību, ka Likuma 5.panta otrajā daļā minētie dzīvnieka īpašnieka pienākumi (arī ar likumprojekta 2.pantu paredzētais pienākums) ir vērtējami kopsakarā ar Likuma 5.panta trešo daļu, kas paredz, ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus, nodod dzīvnieku patversmei vai nogalina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un Likuma 50.panta 1.punktu, ka dzīvnieka eitanāziju atļauts veikt, ja īpašnieks nespēj pildīt šā likuma 5.panta otrajā daļā minētos pienākumus un saskaņā ar šā likuma 5.panta trešo daļu nav spējis atsavināt dzīvnieku citai personai.

Anotācijā savukārt norādīts, ka Likuma 53. pantā noteikta administratīvā atbildība par mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu.

Līdz ar to secināms, ka atbilstoši anotācijā iekļautajam skaidrojumam pienākuma neizpildes sekas ir vērtējamas tikai Likuma 53.panta kontekstā.

Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā skaidrot likumprojekta 2.pantā ietvertā pienākuma neizpildes sekas Likuma 5.panta trešās daļas un 50.panta 1.punkta kontekstā, turklāt vēršam uzmanību, ka likumprojekta 2.pantā iekļautais pienākums (nodrošināt dzīvnieka izsekojamību, to atsavinot citai personai) un 5.panta trešās daļas regulējums (ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus) pirmšķietami ir pretrunīgi.

-

Projekta 3. pantā paredzēts papildināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā: "Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka institūciju, kas ir pilnvarota pašvaldības vārdā veikt mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli, kā arī ir tiesīga izdot šā panta 1.¹ daļā minētos administratīvos aktus."

Nav saprotams šā regulējuma mērķis. No vienas puses, to varētu uzskatīt kā pilnvarojumu pašvaldībai izdot noteiktus pašvaldību saistošos noteikumus. Lai gan šajā gadījumā projektā esošais regulējums nav noformēts atbilstoši tām juridiskās tehniskas prasībām, kas jāievēro likumprojektā ietverot pilnvarojumu pašvaldību domei izdot pašvaldību saistošos noteikumus.

No otras puses, to varētu uztvert jau kā pašvaldības darba organizācijas regulējumu, vienlaikus dublējot projekta iepriekšējās vienībās noteiktos pašvaldības pienākumus. Šādā gadījumā apšaubāma šā regulējuma nepieciešamība.

Lūdzam izvērtēt minēto regulējumu un attiecīgi precizēt projektu un projekta anotāciju.
 

-

Projekta 3. pantā paredzēts papildināt Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: "Pašvaldība, veicot mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli, ir tiesīga izdot administratīvos aktus par labturības prasību ievērošanu."

Iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā bija ietverts lūgums izvērtēt nepieciešamību noteikt pašvaldībām tiesības izdot administratīvos aktus un, ja šādu regulējumu plānots saglabāt, precizēt, kādus administratīvos aktus pašvaldības ir tiesīgas izdot.

Projekta anotācijā nav atrodams detalizēts skaidrojums par pašvaldības tiesībām izdot administratīvos aktus. Projekta redakcijā ietvertais precizējums vien norāda, ka tie varētu būt administratīvie akti "par labturības prasību ievērošanu". Tas gan ir skaidrs jau no pašvaldības vispārīgā kompetences regulējuma, proti, pašvaldības uzrauga un kontrolē likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Minētais precizējums papildus neko nenoteic.

Līdz ar to ir svarīgi saprast, kādus tieši administratīvos aktus pašvaldība varētu izdot un ietvert pietiekami konkrētu regulējumu (piemēram, kādas tiesiskās attiecības šāds administratīvais akts skar, vai tas noteic kādu tiesisku pienākumu veikt noteiktas darbības vai atturēties no kādām darbībām). Saprotams, ka ar šādu administratīvu aktu pašvaldība nevarētu noteikt sodoša rakstura pasākumus, tam ir paredzēta administratīvā atbildība. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta anotāciju un precizēt projektā esošo regulējumu.
 

-

Lūdzam precizēt projektā ietvertos pilnvarojumus Ministru kabinetam, ievērojot gan iepriekšējos Tieslietu ministrijas atzinumos, gan arī turpmāk norādītos apsvērumus:

1. Projekta 6. pantā (grozāmā likuma 18.² panta trešā daļa) ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam attiecībā uz apmācību mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā noteikt: 1) izglītību un darba pieredzi personām, kam nav nepieciešama papildu apmācība un personām, kas ir tiesīgas veikt apmācību; 2) apmācību programmas saturu, apjomu un kārtību; 3) apmācīto personu reģistrā un apliecībā par apmācību norādāmo informāciju.
Šīs daļas 1. punktā iekļautais pilnvarojums ir grūti saprotams (piem., kas ir "personas, kam nav nepieciešama papildu apmācība"), kā arī redakcionāli to varētu veiksmīgāk saskaņot ar ievaddaļu (piemēram, ietverot vārdu "prasības" vai tamlīdzīgi). Ja likumā ir noteikta prasība, lai noteiktas personas būtu apmācītas dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, tad Ministru kabineta noteikumos nevarētu paredzēt izņēmumus no šīs prasības, vēl jo vairāk ar tik abstrakti izteiktu pilnvarojumu.
Šīs daļas 2. punktā esošajā pilnvarojumā nav saprotams, kas tieši ir domāts ar apmācību kārtību. No projekta anotācijas izriet, ka tas varētu būt apmācību periodiskums (biežums) un pārbaudījumu veikšanas kārtību. Tādā gadījumā nav šķēršļu, lai šādu pilnvarojumu tieši ietvertu likuma tekstā. Turklāt šīs daļas 3. punktā arī savā ziņā ir noteikta apmācību kārtība.
Tāpat nav skaidrs apmācīto personu reģistra statuss. Ja tā ir valsts informācijas sistēma, tad projektā ietvertais regulējums (pat kopsakarā ar pilnvarojumu) nav pietiekams šādas informācijas sistēmas izveidei (Valsts informācijas sistēmu likuma 5. pants).

2. Projekta 6. pantā (grozāmā likuma 18.³ pants) ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam attiecībā uz specializētajām tirdzniecības vietām noteikt citastarp reģistrācijas, darbības apturēšanas un reģistrācijas anulēšanas kārtību un prasības.
Nav saprotams, kas šajā gadījumā domāts ar vārdu "prasības". Projekta anotācijā norādītā informācija par dokumentāciju vai telpu apsekošanu vairāk attiecas uz "kārtību". Līdz ar to nav skaidrs, kāds būs reģistrācijas, darbības apturēšanas vai reģistrācijas anulēšanas pamats (gadījumi, kad tas ir pieļaujams). Šāda veida regulējums būtu iekļaujams likumā. Tostarp izvērtējams, vai reģistrācija tiešām ir tikai konstatējoša tirdzniecības vietas reģistrācija vai tā patiesībā ir jau darbības atļauja, tās priekšnoteikums.

3. Projekta 6. pantā (grozāmā likuma 18.⁵ pants) ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt arī prasības "noteiktu sugu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai". Pirmkārt, pilnvarojums nekonkretizē sugas, tās nav minētas arī projekta anotācijā. Otrkārt, rodas jautājums, vai šīs prasības varētu aptvert kaut ko tādu, kas nav minēts pārējos grozāmā likuma 18.⁵ panta punktos.
 

-

Ar likumprojekta 6.pantu paredzēts Likumu papildināt ar 18.³pantu, kura pirmā daļa paredz, ka "Pirms mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanas tā nākamajam īpašniekam sniedz informāciju par dzīvnieka vecumu, sugu un šķirni, dzīvnieka veselību, uzvedības un barošanas īpatnībām."

Lai būtu nepārprotami skaidrs, kurā brīdī šī informācija sniedzama, t.i., cik ilgu laiku pirms atsavināšanas, ierosinām precizēt attiecīgo tiesību normu un anotāciju.

Tāpat norādāms, ka 18.³panta trešās daļas 3.punktā (likumprojekta 6.pants) paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks informāciju attiecībā uz dzīvnieka vecumu, šķirni, izcelsmes valsti, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju, kas obligāti norādāma sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska piedāvāšanu atsavināšanai.

Vēršam uzmanību, ka 18.³panta pirmajā daļā regulējums par informāciju, kas sniedzama nākamajam īpašniekam pirms mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanas, atšķiras no informācijas, kas obligāti norādāma sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska piedāvāšanu atsavināšanai. Līdz ar to, nav saprotams, vai 18.³panta pirmajā daļā ir norādīts pilnīgs regulējums par informāciju, kas sniedzama nākamajam mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam.

Lūdzam minēto aspektu skaidrot, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu un anotāciju.
 

-

Projekta 6. pantā (grozāmā likuma 18.⁷ pants) ir paredzēts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka, kurās attiecīgās administratīvās teritorijas pilsētu un ciemu publiskajās vietās un kurā laikā: 1) aizliegts atrasties ar suni; 2) aizliegts atrasties ar suni bez pavadas.
Ja tas ir paredzēts kā pilnvarojums izdot pašvaldību saistošos noteikumus, tad nav ievērotas juridiskās tehnikas prasības, kā šādu pilnvarojumu ietvert likumprojektā (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.6. apakšnodaļa). Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldību saistošie noteikumi nav vienīgais tiesību akts, kam būtu jāpievērš uzmanība. Arī vispārīgais administratīvais akts ir tiesību akts, kurš varētu regulēt lietas (publiskās vietas) izmantošanu.
Ne projekta anotācijā, ne pašā projektā nav ietverts termina "publiska vieta" skaidrojums. Dažādos normatīvajos aktos šā termina skaidrojumi atšķiras.
Ja publiskās vietas ietver arī publiskas lietas, tad jāievēro, ka ne visas publiskas lietas atrodas pašvaldības valdījumā.
Tāpat projektā paredzētais regulējums attiecas tikai uz suņiem, bet suns nav vienīgais iespējamais mājas (istabas) dzīvnieks, ar kuru kopā varētu apmeklēt publiskas vietas.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt projektā paredzēto regulējumu un precizēt projektu un projekta anotāciju.
 

-

Atbilstoši anotācijā iekļautajam skaidrojumam "Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka lietošanā esošā teritorija šo noteikumu izpratnē ir teritorija, kura ir dzīvnieka īpašnieka īpašums, dzīvnieka īpašnieks to īrē vai tam ir jebkuras citas likumīgas tiesības attiecīgajā teritorijā turēt mājas (istabas) dzīvnieku, un kura nav publiska teritorija."

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā tiek lietots arī termins "turētāja lietošanā esoša teritorija".

Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kas ir saprotams ar terminu "turētāja lietošanā esoša teritorija", kā arī, vai tiesības teritorijā turēt mājas (istabas) dzīvnieku var būt tikai likumīgas, vai, piemēram, arī no līguma izrietošas.
 

-