Atzinums

Vides aizsardzības likuma 21. pantā pieļaujams regulēt tikai vides kontroli. Pašreizējā redakcijā, tostarp ievērojot projektā paredzēto regulējumu, nav norobežota kontrole un administratīvā pārkāpuma process.

Neatkārtojot Tieslietu ministrijas 2024. gada 8. novembra atzinuma 2. punktā norādītos apsvērumus, projektā paredzētais un spēkā esošais grozāmā likuma 21. panta regulējums ir pretrunīgs un nenorobežo administratīvā pārkāpuma procesu un kontroli. Jāievēro, ka kontrole un sodīšana (administratīvā pārkāpuma process) ir patstāvīgas un norobežojamas funkcijas.

Neskatoties uz to, ka Vides aizsardzības likuma 21. panta pirmās daļas ievadā ir ietverti vārdi "veicot vides valsts kontroli", pantā esošais regulējums attiecas arī uz administratīvā pārkāpuma procesu. Uz to norāda ne tikai tiešā tekstā minētās tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu, bet arī, piemēram, pazīme "pamatotas aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumiem" (ja ir paredzēta administratīvā atbildība, tas jau ir pietiekams pamats sākt administratīvā pārkāpuma procesu).

Ievērojot minēto, secināms, ka minētais iebildums nav ņemts vērā.
 

-

Lūdzam papildināt projektu, nosakot, kādam nolūkam var tikt veikta personas datu apstrāde, izmantojot videonovērošanu un dažādus tehniskos līdzekļus. Paskaidrojam, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta "b" apakšpunktā ietverto nolūka ierobežojuma principu personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavienojamā veidā. Proti, pirms jebkuras datu apstrādes uzsākšanas vispirms ir nosakāms nolūks, kādam personas datu apstrāde tiks veikta. Tikai vadoties no šī iepriekš definētā nolūka, ir iespējams noteikt gan datu apjomu, gan to glabāšanas termiņu, gan citus aspektus, kas saistīti ar personas datu apstrādes tiesiskuma nodrošināšanu. Lai nodrošinātu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai atbilstošu personas datu apstrādi, kā arī izvairītos no pārmērīgas personas datu apstrādes, projekts ir precizējams, norādot personas datu apstrādes, izmantojot videonovērošanu un dažādus tehniskos līdzekļus, nolūku.

-

Ņemot vērā, ka no projekta normas izriet, ka informācijas sistēmā tiks apstrādāti fizisko personu dati, lūdzam papildināt projekta 18.pantu, norādot informācijas sistēmā apstrādājamo personas datu nolūku, apstrādājamās personas datu kategorijas, kādu kategoriju datu subjektu datus tiek plānots apstrādāt. Paskaidrojam, ka gadījumā, ja datu apstrādē plānots izmantot kādus tehniskos līdzekļus, piemēram, datu apstrādi veiks informācijas sistēmā, šādu līdzekļu izmantošana ir uzskatāma par īpaši dziļu iejaukšanos personas pamattiesībās. Tādējādi šādā gadījumā apstrādes nosacījumi, vismaz personas datu apstrādes sistēmā nolūks, apstrādājamo datu kategorijas un datu subjektu kategorijas būtu nosakāmi likumā. Minētais pamatojams ar apstākli, ka tikai likumdevējs ir tiesīgs izvērtēt iejaukšanās personas pamattiesībās nepieciešamību un apstrādājamo datu apjomu, savukārt Ministru kabineta līmenī būtu iespējams lemt par mazāk būtiskiem datu apstrādes nosacījumiem, kā, piemēram, konkrētiem datu veidiem, datu glabāšanas termiņiem. Turklāt jebkurā gadījumā, kad ir plānota personas datu apstrāde, tas ir uzskatāms par personas pamattiesību aizskārumu, līdz ar to arī vērtējams šāda ierobežojuma samērīgums ar sasniedzamo mērķi.

-

Projektā nav pieļaujams mainīt administratīvās sodāmības institūta pamatregulējumu vai to atkārtot.

Tieslietu ministrijas 2024. gada 8. novembra atzinuma 6. punktā saistībā ar projektā paredzētā grozāmā likuma 35.¹⁰ panta regulējumu bija norādīts, ka projekts nedrīkst mainīt administratīvās sodāmības institūtu. Lai arī no projekta ir izslēgta atzinumā tieši minētā norāde "kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes", uzmanība pievēršama arī citam līdzvērtīgam regulējumam.

Ja licences darbības apturēšanas kritērijs – pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas iestādes lēmumu (atzinumu), ir konstatēts, ka komersants pārkāpis normatīvos aktus, kas regulē vides aizsardzību, konkurences, nodokļu vai darba tiesības pēdējo triju gadu laikā līdz attiecīgā Aizsardzības ministrijas lēmuma izskatīšanai – attiecas arī uz administratīvajiem pārkāpumiem, tad šāds ierobežojums maina administratīvās sodāmības izpratni. Lūdzam izvērtēt minēto regulējumu un nodrošināt tā atbilstību Administratīvās atbildības likumam, ja tas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem. Projekta anotācijā jebkurā gadījumā ietverams attiecīgs skaidrojums.
 

-

Ar projektu tiek noteikta administratīvā atbildība par vides piesārņošanu.
Projekta anotācijā kā korespondējošā tiesību norma tiek norādīts projekta 5. pants, kas cita starpā nosaka, ka jebkurai personai ir jārīkojas atbildīgi pret vidi, nepiesārņojot to ar bīstamām vielām vai maisījumiem, kas negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību. 
Projekta anotācijā tiek norādīts, ka normu paredzēts piemērot tajos gadījumos, kad nepieciešams samazināt vai novērst piesārņojumu, taču personai, kas šo piesārņojumu ir radījusi, nav izsniegta A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja vai C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija. Šādos gadījumos VVD līdz šim, tai skaitā izdodot lēmumus par veicamām rīcībām, piemēroja likuma "Par piesārņojumu" II nodaļā noteiktās prasības, tai skaitā 4. panta 1. punktu "veic pasākumus, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju". Tā kā projekts "Piesārņojošo darbību likums" attiecas tikai uz A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām, tad prasību novērst vai samazināt piesārņojumu, kas nav piesārņojošo darbību operatora radīts, ir nepieciešams noteikt Vides aizsardzības likumā, kam ir plašāka darbības joma. Likuma normu nepieciešams attiecināt uz jebkuru emisiju, kas piesārņo vai var piesārņot vidi, vai var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību, tai skaitā noteikt personas pienākumu novērst vai samazināt piesārņojumu. 

Pirmkārt, no projekta un tā anotācijas nav saprotams, kāda darbība vai bezdarbība ir atzīstama par vides piesārņošanu, lai personu sauktu pie atbildības. Projekta 5. pants neatklāj, kāda darbība vai bezdarbība ir aizliegta, vai kādiem apstākļiem ir jāiestājas, lai personai varētu piemērot administratīvo atbildību. Ievērojot minēto, projektu nepieciešams pilnveidot, paredzot pamatregulējumu, par kura neievērošanu būtu piemērojama administratīvā atbildība.

Otrkārt, attiecībā uz vides piesārņošanu vajadzētu atkārtoti izvērtēt administratīvā akta (procesa) prioritātes principu un nošķirt, par kādām darbībām (tajā skaitā bezdarbību) varētu piemērot administratīvi tiesiskus līdzekļus. Administratīvā atbildība neveicina videi radītā piesārņojuma novēršanu vai, piemēram, videi radītā kaitējuma atlīdzinājumu.
 
Kā minēts iepriekšējos atzinumos, administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama. Piemēram, apsverama iespēja noteikt pienākumu atjaunot iepriekšējo stāvokli vai atlīdzināt videi nodarīto kaitējumu. Administratīvā atbildība varētu būt piemērojama tikai tad, ja šāda veida pasākumi nav iespējami.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt projekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietverto informāciju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (turpmāk - direktīva) prasību pārņemšanu, nodrošinot tiesību normu adresātiem korektu informāciju. Piemēram, vēršam uzmanību, ka direktīvas 3. panta “k” punkts pārņemts projekta 18. pantā ietvertajā likuma 35.¹¹ panta pirmās daļas 1. punktā. Savukārt attiecībā uz direktīvas 3. panta “p” punkta pārņemšanu neprecīzi skaidrots, ka to pārņem projekta 18. pantā ietvertais likuma 35.¹¹ panta pirmās daļas 2. punkta “c” apakšpunkts. Proti, direktīvas tiesību norma par galveno lidostu tiek attiecināta uz projekta vienību par infrastruktūras objektu – dzelzceļa līnija. Cita starpā, atbilstoši izziņas 201. punktā skaidrotajam, saprotams, ka nevis projekts, bet jauni Ministru kabineta noteikumi par vides trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem pārņems direktīvas 3. panta “p” punktu.
Tāpat atkārtoti vēršam uzmanību uz izziņas 199. punktā ietverto Tieslietu ministrijas iebilduma daļu par rīcības brīvības izmantošanu projektā un lūdzam saglabāt projekta anotācijas 5.4. apakšsadaļā skaidrojumus par dalībvalstīm paredzētās rīcības brīvības izmantošanu (skatīt projekta anotācijas 9.0 redakciju).
Vienlaikus lūdzam pārskatīt projekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu kopumā, pārliecinoties, ka pēc izmaiņām projekta numerācijā, tabulā ir ietvertas korektas atsauces, piemēram, projekta 14. pants attiecas nevis uz likuma 35.³ pantu, bet 24.¹ pantu.
Atkārtoti vēršam uzmanību arī uz to, ka projekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā norādīts, ka direktīvas 4. panta 1. punkta “b” apakšpunkts tiks pārņemts uz likumā ietvertā pilnvarojuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Aicinām izvērtēt un precizēt vai sniegt skaidrojumu par pašreiz projektā ietvertā attiecīgā pilnvarojuma Ministru kabinetam pilnīgumu minētās direktīvas prasības pārņemšanai, ņemot vērā, ka likuma 35.¹³ panta pirmās daļas pilnvarojums Ministru kabinetam paredz, ka Ministru kabinets noteic prasības un kārtību, kādā izstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes un vides trokšņa pārvaldības rīcības plānus, bet ne prasības un kārtību, kādā minētās kartes un plānus krāj. Proti, direktīvas 4. panta 1. punkta "b" apakšpunkts noteic, ka "dalībvalstis attiecīgajos administratīvajos līmeņos izraugās kompetentās iestādes un organizācijas, kas atbild par šīs direktīvas īstenošanu, tai skaitā institūcijas, kas atbild par trokšņu karšu un rīcības plānu krāšanu". Attiecīgi lūdzam precizēt projektu vai sniegt skaidrojumu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt, vai projektā ietvertais pilnvarojums ir pietiekams un pilnīgs, lai uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos varētu pārņemt arī citas direktīvas prasības un, ja nepieciešams, pilnveidot pilnvarojumu Ministru kabinetam. 

-

Lai nodrošinātu, ka tiesību norma, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Latvijas Republikas Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību, būtu pēc iespējas skaidrāka un precīzāka, aicinām precizēt deleģējumu Ministru kabinetam.

Ministru kabinets nosaka Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā iekļaujamo informāciju, tajā skaitā personas datus, to apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņu un piekļuves noteikumus.

Lūdzam papildināt projektu, nosakot sertifikātā norādāmo informāciju, t.sk., kādus personas datus iekļauj sertifikātā par fizisko personu.

-

Ņemot vērā to, ka projekta 18. pantā ietvertais likuma 35.¹⁰ panta trešās daļas otrais teikums paredz, ka ne retāk kā reizi trijos gados licenci pārreģistrē Aizsardzības ministrijā, aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 18. pantā ietverto Likuma 35.¹⁰ panta pirmās daļas pēdējo teikumu ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt arī licences pārreģistrācijas kārtību.
 

-

Atbilstošais procesa veida apzīmējums ir "administratīvā pārkāpuma process". Lūdzam precizēt nodaļas nosaukumu un kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumu.

-

Projektā ietvertais likuma pārejas noteikumu 19. un 20. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim veic grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos. Vēršam uzmanību uz to, ka abi Ministru kabineta noteikumi izdoti tikai uz likuma "Par piesārņojumu" normās paredzētā pilnvarojuma pamata, savukārt likumprojekta "Piesārņojošo darbību likums" pārejas noteikumu 1. punkts paredz atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par piesārņojumu". Projekts stāsies spēkā vienlaikus ar likumprojektu "Piesārņojošo darbību likums". No minētā izriet, ka konkrētie Ministru kabineta noteikumi, kuros projekts paredz izdarīt grozījumus, zaudēs spēku brīdī, kad spēku zaudēs likums "Par piesārņojumu". Tādējādi ir jāparedz, ka jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi, nevis jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri zaudēs spēku.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektā ietverto likuma pārejas noteikumu 19. un 20. punktu, paredzot, ka līdz 2026. gada 31. decembrim tiek izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi un līdz to spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir piemērojami šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi.

-