Atzinums

LDDK ieskatā šādi grozījumi nav nepieciešami un esošais likumā paredzētais deleģējuma apjoms nodrošina anotācijā minēto mērķu sasniegšanu. Piedāvātajai redakcijai ir dublējošs raksturs.  Atbilstoši anotācijai mērķis ir noteikt kārtību pārskatīšanai, tomēr anotācijā norādītais neatspoguļo faktisko situāciju tā, kā Likuma 13.pants paredz Zemes izmantotāja tiesības šī panta 4. un 5. punkts dod tiesības iniciēt licences pārskatīšanu arī ārpus likuma 9.panta noteiktajiem termiņiem.
Tāpat arī esošais deleģējuma apmērs, kurš ietvers Ministru kabineta noteikumos Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai” paredz kārtību, kā tiek veikti grozījumi licencē atbilstoši 34., 35., 38., 39. u.c punktiem, tai skaitā pēc īpašnieka lūguma. 
Attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju tiesībām pārskatīt licences, tas ir veicams vispārējā kārtībā atbilstoši likumam un valsts pārvaldes institūcijas darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem tai skaitā ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai”’.
Ja ministrijas ieskatā esošā situācija ir uzlabojama, tad esošā deleģējuma ietvarā būtu jāveic grozījumi jau esošajos Ministru kabineta noteikumos, pretējā gadījumā izstrādājot jaunu paralēlo tiesību aktu, tiks radīta papildus tiesiskā neskaidrība.
 

Aicinām atstāt 7.punktu spēkā esošajā redakcijā: 7) kūdras ieguvei — uz laiku līdz 75 gadiem. Licences darbības laikā Valsts vides dienests ne retāk kā reizi 25 gados pārskata licences nosacījumus un, ja nepieciešams, to atjauno vai papildina.

 

LDDK iebilst pret šādu redakciju, tā kā anotācijā minētajos gadījumos veiktās darbības nevar būt saistītas ar kaitējumu, kas radies atbilstoši veicot ieguvi paredzētajā kārtībā un apjomā.
Trešajām pusēm nodarītais kaitējums, ja tāds ir radies pierādāmu, apzinātu darbību rezultātā būtu uzskatāms par kaitējumu, kas izdarīts pret citas personas mantu vai dabu un pierādāms atbilstošā tiesiskā procesā, bet nevar tikt uzlikts par pienākumu (bez ticamiem pierādījumiem) kompensēt piemēram bojātu autoceļu, kurš nolietojies dabiskas ekspluatācijas gaitā.
Norādām, ka piedāvā redakcija pārkāpj vienlīdzības principu tiesību aktu izstrādē. Tā kā komersantam ir nostiprinātas tikai ekskluzīvas tiesības pār atļaujā vai licencē minēto teritorijas vienību, kā arī jau ir paredzēts pienākums veikt rekultivācijas darbus pēc ieguves pabeigšanas arī esošajā redakcijā.
Jaunā redakcija paredz paplašināt zemes īpašnieka, atļaujas, licences saņēmēja atbildību arī ārpus ieguves laukuma un var tikt attiecināta uz publisko un privāto infrastruktūru. Turklāt Likuma pantā paredzētais termins "Inženierbūves" aptver visas būves, kurām nav ēku pazīmes, atbilstošu Būvju klasifikācijas noteikumiem. Šāda norma nerada tiesisko skaidrību, tai skaitā par pienākumu vai apgrūtinājuma apjomu īstenojot ieguves darbības. No tā izriet vienlīdzīgās attieksmes pārkāpums pret personu, komersantu, kurš nodarbojas ar ieguves rūpniecību un izmanto publisko infrastruktūru un pret komersantu vai privātpersonu, kurš noslogo tieši tādā pat vai lielākā apjomā to pašu publisko infrastruktūru, bet šīm personām šāds papildus pienākums neizriet. Tomēr abi subjekti ir likumīgi izmantojuši publisko infrastruktūru un saņēmuši atļauju tehnikas vienībai (veicis visus likumā noteiktos maksājumus un saņēmis atļauju piedalīties ceļu satiksmē) izmantot publisko infrastruktūru, bet tikai vienam no subjektiem ir pienākums veikt atjaunošanas darbus. Šobrīd tiesību sistēmā ietvertā prakse paredz publiskās infrastruktūras uzturēšanu no publiskiem līdzekļiem atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.
Piedāvātā panta redakcija arī pārkāpj nevainīguma prezumpciju, tā kā paredz jau defacto pienākumu segt uzturēšanas/atjaunošanas izmaksas neatkarīgi no tā vai personas darbības rezultātā ir radušies bojājumi, kādā no likuma pantā uzskaitītajām būvēm, jeb tiek pieņemts, ka ieguves darbu veicējs pārkāps infrastruktūras izmantošanas kārtību un radīs bojājums. Tomēr valsts institūcijām un pašvaldībām ir ne tikai deleģēti pienākumi un piešķirti līdzekļi to uzturēšanai no pamatbudžeta, bet arī paredz kārtību, kādā persona, kurai ir deleģēta infrastruktūras uzturēšana - organizē satiksmi, tai skaitā paredzot iespējas iejaukties satiksmes organizācijā, lai nodrošinātu satiksmes drošību. Šāda kārtība likumdevējam deleģējot funkcijas un finanšu resursus no valsts pamatbudžeta ir attiecināma arī uz citu publiskās infrastruktūras uzturēšanu un lietošanu.
Piedāvātā redakcija rada tiesiskās neskaidrības riskus un nav samērīga ar īpašnieka tiesībām uz privātīpašumu un tā izmantošanu, tai skaitā derīgo izrakteņu ieguves veikšanai, tā kā nav objektīvu kritēriju cik tālu sniedzas ieguves veicēja atbildība arī ārpus ieguves vietas, jeb ieguves veicējam var tikt noteikts pienākums jebkurā vietā Latvijas republikā argumentējot, piemēram ar transportlīdzekļu kravu pavaddokumentiem.
LDDK uzsver, ka jebkurai normai ir jābūt samērīgai starp sabiedrības ieguvumu un indivīda ierobežojumiem un pienākumiem, kas izriet no normatīva. Kā redzams no LDDK skaidrojuma, šajā pantā ietverto darbību mērķis ir sasniedzams ar citiem līdzekļiem, nodrošinot vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu un visu pušu līdzdalību.
 

Atstāt punktu spēkā esošajā redakcijā: uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā vai licencē norādītajā termiņā;