Atzinums

Lūdzam papildināt Autortiesību likuma 1.panta terminu "kultūras mantojuma institūcija" aiz vārda "institūcija" ar vārdiem "citu starpā arī nacionālās bibliotēkas un nacionālie arhīvi, un, ciktāl runa ir par to arhīviem un publiski pieejamām bibliotēkām, – izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un sabiedriskās raidorganizācijas" atbilstoši  Digitālās vienotās tirgus direktīvas 13.apsvērumā minētajam.
 

-

Lūdzam precizēt Autortiesību likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktu (attiecīgi arī anotāciju):
1) Digitālā vienotā tirgus direktīvas 5.panta 1.punkta “a” apakšpunktā ir norādīts “notiek kādas izglītības iestādes pārziņā, tās telpās vai citās vietās[..]”. Ievērojot minēto, anotācijā skaidrot, ko nozīmē "izglītības iestādes pārziņā", jo izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos šāds termins netiek lietots. Vienlaikus, lūdzam anotācijā skaidrot ar piemēriem, kā izprotami vārdi " tās telpās vai citās vietās", kāds ir šo vārdu tvērums;
2) aizstāt vārdus "kas pieejama tikai izglītības iestādes pedagogiem un izglītojamiem, izmantošanas mērķim atbilstošā apjomā" ar šādiem vārdiem "kas pieejama tikai pedagogiem, akadēmiskajam personālam, izglītojamiem, un vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), atbilstoši izglītības mērķim". Pamatojums aizstāšanai:
a) Izglītības likuma 1.panta 161. punkts nosaka, ka pedagogs ir fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Izglītības likuma 48.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Šīs prasības neattiecas uz pieaugušo neformālo izglītību. Savukārt, šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka pedagoga privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Trešā daļa paredz, ka visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā. Pedagogu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa;
b) augstskolā pedagoģisko darbu veic akadēmiskais personāls, kas ir noteikts Augstskolu likuma 27.pantā un šie amati ir pedagoga amati, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 1.pielikuma 1.tabulu, izņemot vadošos pētniekus un pētniekus, kuri arī ir augstskolas akadēmiskais personāls un piedalās studējošo izglītošanā. Akadēmiskā personāla uzdevumu apjomu nosaka Augstskolu likums (piem., 28.pants ceturtā daļa, 30.panta piektā daļa, 32.panta piektā daļa) un augstskola.
Ievērojot minēto pamatojumu, mācību procesā ir iesaistītie ne tikai izglītības iestādes pedagogi, bet arī privātpraksē nodarbinātie pedagogi un akadēmiskais personāls.
c) Izglītības likuma 57. un 58.pantā ir noteikti vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības un pienākumi bērna izglītošanas nodrošināšanā, tādējādi ir pamats tiesību normā iekļaut arī šo personu loku.
3) Vienlaikus, ja tiesību normā tiek saglabāts termins "atbilstošā apjomā", tad, lai nodrošinātu viennozīmīgu normas piemērošanu, lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā, kas ietilpst šā termina tvērumā, norādot arī attiecīgus piemērus.

Par Autortiesību likuma 21.panta trešo daļu:
1) ņemot vērā, ka minētā tiesību norma ir attiecināma uz izglītības jomu, vēršam uzmanību, ka Izglītības likuma 1.panta 12. punkts nosaka, kas ir mācību līdzekļu legāldefinīcija, ar visaptverošu uzskaitījumu un tā tvērumu. Viens no mācību līdzekļu veidiem tostarp ir elektroniskie resursi — elektroniskā vidē mācību vajadzībām apkopota tekstuāla, vizuāla vai audiāla informācija. Kā mācību līdzekli izmanto arī interaktīvas mācību platformas (mācību vajadzībām paredzēti īpaši organizēti elektroniskie resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs un ir paredzētas mācību satura aktīvas apguves iespējas) un mācību vadības platformas (mācību procesa vadīšanai grupā vai plašākā auditorijā paredzētas interaktīvas mācību platformas ar pedagoga un izglītojamo daudzpusīgas savstarpējās sadarbības iespējām mācību procesā). Ievērojot minēto, vārdus "digitāla mācīšanas vai mācīšanās vide" aizstāt ar vārdiem "elektroniskā vide mācību vajadzībām". Vienlaikus ir precizējams arī to subjektu loks, par kuru izteikts precizējums iepriekš par šā panta pirmās daļas 1.punktu;
2)  Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 1.panta 1.punktā ir dota definīcija terminam "autentifikācija" un 4.punktā -  “elektroniskās identifikācijas līdzeklis”, bet minētajā likumā nav sniegts "autentifikācijas procedūras" un "autentifikācija ar paroli' tvērums. Līdz ar to, lai nodrošinātu vienveidīgu tiesību normā ietverto procedūru piemērošanu, lūdzam precizēt tiesību normu un sniegt anotācijā skaidrojumu par minēto terminu tvērumu vai anotācija sniegt skaidrojumu, pamatojot tos ar attiecīgo tiesbu aktu normām.

-

Par Autortiesību likuma 21.1 panta otro daļu:
Digitālās vienotās tirgus direktīvas 12.apsvērums nosaka, ka "Līdztekus universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm tām vajadzētu būt arī tādām vienībām kā pētniecības institūti un slimnīcas, kas nodarbojas ar pētniecību."
Ievērojot minēto, lūdzam:
1) aizstāt vārdu "augstskola" ar vārdiem "augstākās izglītības institūcijas", jo:
a) Augstskolu likums nosaka, ka augstskolas ir augstākās izglītības institūcija  un koledža - īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas;
b) Profesionālās izglītības likuma grozījumu (1241/Lp13) 2. lasījumā tiks ietverta norma, kas nosaka, ka  “Koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju”. 
2) anotācijā skaidrot vārdu "izglītojošu pasākumu" tvērumu vai arī tos precizēt atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam, aizstājot tos ar vārdiem "izglītojoša darbība". Ja vārdiem "izglītojošu pasākumu" ir cita nozīmē, tad normas viennozīmīgai izpratnei un piemērošanai, lūdzam to skaidrot anotācijā;
3) Digitālās vienotās tirgus direktīvas 2.panta 1) punkts nosaka "uz bezpeļņas pamata vai visu peļņu ieguldot zinātniskajā pētniecībā". Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt normu, lai to varētu viennozīmīgi piemērot vai anotācijā skaidrot, kas ir domāts normā ar vārdiem "negūst peļņu", pamatojot to ar attiecīgiem tiesību aktiem. Vai ar šie vārdi ir attiecināmi uz biedrībām un nodibinājumiem un/vai citu bezpeļņas personu apvienības subjektiem, publiskiem nodibinājumiem (fondiem). Papildus vēršam uzmanību, ka norma ir precizējama, jo minētā direktīva ietver norādi, ka jāiegulda "visa peļņa", bet norma nesatur vārdu “visa”;
4) Digitālās vienotās tirgus direktīvas 2.panta 1.punkta ir noteikts "lai šādā zinātniskajā pētniecībā iegūtajiem rezultātiem nevarētu preferenciāli piekļūt uzņēmums, kam uz šādu organizāciju ir izšķiroša ietekme", savukārt normā ietverts "Komersantam, kuram šādā organizācijā ir izšķiroša ietekme, nedrīkst būt piekļuves priekšrocības". Lūdzam anotācijā skaidrot atbilstoši attiecīgajām tiesību normām tieši termina "komersants" lietojumu, ievērojot, ka minētā direktīva nenosaka vārda "uzņēmums" tvērumu. 
Papildus minētajam, skaidrot anotācijā atbilstoši attiecīgajām tiesību normām, kas Autortiesību likuma ietvaros būs saprotams ar  vārdiem "izšķiroša ietekme" un "piekļuves priekšrocības". Lūdzam, sniedzot skaidrojumu anotācijā, tajā ietvert arī Digitālās vienotās tirgus direktīvas 12.apsverumā minēto, ka "Turpretim par pētniecības organizācijām šīs direktīvas nozīmē nevajadzētu uzskatīt organizācijas, ko izšķirīgi ietekmē komercuzņēmumi, kuru strukturālais izkārtojums, piemēram, akcionāru vai biedru kvalitatīvais sastāvs, varētu šādiem uzņēmumiem pavērt preferenciālu piekļuvi pētniecības rezultātiem.".
5) Lai nodrošinātu tiesību normas skaidru piemērošanu un izpratni, lūdzam skaidrot anotācijā vārdu nozīmi "darbojas sabiedrības interesēs, ko atzinusi valsts", minot attiecīgus piemērus un atbilstošus tiesību aktus, no kuriem nepārprotami var izsecināt, ka attiecīgā organizācija darbojas sabiedrības interesēs un valsts to ir atzinusi.
6) Lūdzam sniegt šā panta ceturtajā daļā minētā vārda "tīkls" tvērumu un anotācijā sniegt skaidrojumu ar piemēriem. 

-

Lūdzam skaidrot anotācijā atbilstoši Latvijas tiesību aktiem šā panta trešajā daļā ietvertā jēdziena "bez tieša vai netieša komerciāla nolūka" tvērums, kā arī lūdzam skaidrot, ko nozīmē termins "skrejlapas". 

-

Lai nodrošinātu tiesību normas viennozīmīgi izpratni un tās vienveidīgu piemērošanu, lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā par Autortiesību likuma 23.panta otrās daļas otro teikumu: "Šo pakalpojumu kultūras mantojuma institūcija nodrošina, izmantojot īpaši aizsargātus iekšējos tīklus, ievērojot nosacījumu, ka viens darbs vienlaicīgi ir pieejams tikai vienai fiziskajai personai, un tikai attiecībā uz darbiem, kuri nav pieejami komerciālā apritē", atsevišķi skaidrojot:
1) ko nozīmē vārds "īpaši" attiecībā uz vārdiem "aizsargāti iekšējie tīkli". Vai ir domāti vēl kādi papildus drošības pasākumi, jo vārdi "aizsargāti iekšējie tīkli" jau paredz aizsardzības veikšanu? 
2) kā izpildāms reāli dabā normā ietvertais nosacījums "viens darbs vienlaicīgi ir pieejams tikai vienai fiziskajai personai, un tikai attiecībā uz darbiem, kuri nav pieejami komerciālā apritē"?
3) ko nozīmē vārds "īpaši" attiecībā uz vārdiem "īpaši ierīkotiem datoriem"? Vai ir domātas kādas noteiktas prasības?

-

Lūdzam precizēt risinājuma aprakstā (5), ka  "privātai izglītības iestādei" arī jābūt valsts atzītai (akreditētai) izglītības iestādei, kā arī aizstāt vārdus "mācību kursu" ar vārdiem "mācību priekšmets un studiju kurss", pamatojoties uz Izglītības likumā un Augstskolu likumā lietotajiem terminiem.

-

Pie 5.punkta risinājuma apraksta
1) Lūdzam papildināt anotāciju ar šādu skaidrojumu. “Saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 7.punktu izglītības iestādes ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem. Savukārt, lai izglītības iestādes būtu tiesīgas īstenot izglītības programmas, tām ir jāveic šo programmu akreditācija vai licencēšana. Tātad, izglītības programmas akreditācija ir tiesību iegūšana izglītības iestādei vai citai šajā likumā noteiktai institūcijai izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Atbilstoši Izglītības likuma 27.panta pirmajai daļai izglītības iestādes, izņemot tās, kuras īsteno tikai interešu izglītības programmas, tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Starptautisko skolu likumu starptautiskās skolas reģistrē Izglītības iestāžu reģistrā un starptautiskas izglītības programmas īstenošanai attiecīgajā starptautiskajā skolā tiek izsniegta atļauja. Ņemot vērā minēto, Autortiesību likuma 21. pantā minētais attiecas uz izglītības iestādēm, kuras Latvijā noteiktajā kartībā ir akreditētas un kuras ir saņēmušas attiecīgas licences izglītības programmas īstenošanai.
2) Anotācijā ir norādīts, ka "Digitālā vienotā tirgus direktīvas preambulas 21. apsvērumā papildus uzsvērts, ka darbu izmantošana ilustrēšanas mērķim mācību procesā nedrīkstētu aizstāt komerciālā apritē pieejamu mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādi."- lūdzam sniegt skaidrojumu, kā tieši izpaužas šā apsvēruma piemērošana Latvijas izglītības sistēmā. Vienlaikus norādām, ka Autortiesību likumā vajadzētu nošķirt 2 veidu mācību līdzekļu izdevējus:  izdevēji - komersanti, kuri mācību līdzekļus sagatavo, izdod un pārdod skolām savas komecdarbības ietvaros, un izdevēji - nekomersanti (valsts, pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, organizācijas), kuri savas darbības ietvaros izstrādā un izdod mācību līdzekļus un nodod tos skolām bez maksas. Vēlams likumā noteikt, ka izdevējiem nekomersantiem ir tiesības izmantot mācību līdzekļos citu autoru darbus vai to fragmentus, nesaskaņojot ar autoru un nemaksājot atlīdzību, bet ievērojot nosacījumu, ka šie mācību līdzekļi tiek nodoti skolām bez maksas, nodrošinot tiem pieeju drošā elektroniskā vidē.
3) Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par digitālo rīku izmantošanu mācību procesā, atbilstoši Izglītības likuma 1.panta  125) punktā dotajam skaidrojumam, mācību līdzekļi tostarp ir mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces, iekārtas un programmatūras).

-