Atzinums

Informējam, ka LLPA nav konceptuālu iebildumu pret esošo Ministru kabineta sēdes protokollēmuma formulējumu un informatīvo ziņojumu “Par publisku personu kapitālsabiedrību darbinieku profesionālās darbības ierobežojumiem pēc amata pilnvaru izbeigšanās” esošajā redakcijā ciktāl tas attiecas uz darbiniekiem.

Tomēr vēlamies paust viedokli, ka atlīdzība par profesionālās darbības ierobežojumu ievērošanu arī pēc darba tiesisko attiecību/ pilnvaru termiņa izbeigšanās ir uzskatāma par atlīdzības sastāvdaļu, kas korekti ir norādīts arī informatīvā ziņojuma 9.lpp. – “Atbilstoši labai personāla vadības praksei kapitālsabiedrībā jābūt izstrādātai atalgojuma politikai, kurā noteikti darbinieku atlīdzības veidošanas būtiskākie principi. Kapitālsabiedrības atalgojuma politikā vai citā iekšējā dokumentā ir jāiekļauj nepieciešamais regulējums vienošanās slēgšanai par profesionālās darbības ierobežojumu (ja ir konstatēta nepieciešamība slēgt šādu vienošanos).” Tāpēc nevar piekrist informatīvajā ziņojumā 4.lpp. ietvertajam ziņojuma sagatavotāja secinājumam (ja to sagatavotājs ir attiecinājis arī uz publisku personu kapitālsabiedrību valdes locekļiem), ka “No minētā izriet, ka profesionālās darbības ierobežojumu noteikšana nav ne obligāta, ne arī aizliegta komponente ne darba, ne valdes locekļu nodarbinātības attiecībās, tomēr nosakot to ietvaru, jāievēro tiesību aktos noteiktie ierobežojumi, ciktāl tie attiecināmi.”, jo publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļu atlīdzība, tai skaitā papildu “bonusu sistēma” ir stingri regulēta normatīvajos tiesību aktos, kas neparedz tiesības šādu atlīdzību pielīgt. No ziņojumā ietvertā apgalvojuma varētu nepamatoti secināt, ka publiskas personas kapitālsabiedrības valdes gadījumā nav aizlieguma, tātad var brīvi vienoties par likumā neminētiem dažādiem citādiem sociāliem labumiem vai bonusiem, papildus likumā expressis verbis minētajai atlīdzībai, prēmijai un apdrošināšanai.

Tāpēc, kamēr netiek pieņemti attiecīgi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi, kuros tieši tiktu paredzēta šādas kompensācijas pieļaujamība, veicot esošo normu interpretāciju tātad kompensācijas paredzēšana šobrīd neatbilst likumam. Tāpēc ziņojuma 10. un 11.lpp. ietvertās rindkopas “No norādītā secināms, ka, pirmsšķietami vērtējot, retajos gadījumos, kapitālsabiedrības atalgojuma politikā tiek paredzētas kompensācijas par valdes locekļu profesionālās darbības ierobežojumu (padomes locekļiem tādas paredzēt nevar), atalgojuma politikā ir jāatspoguļo gan kapitālsabiedrības nepieciešamība noteikt profesionālās darbības ierobežojumus (kapitālsabiedrības intereses, tirgus, ekonomiskie apsvērumi), gan arī attiecīgās amatpersonas potenciālā negatīvā ietekme uz kapitālsabiedrības interesēm un tās izvērtējums no finansiālā aspekta. Tā kā atlīdzības un kompensāciju principu un apmēra noteikšana valdes locekļiem (tai skaitā atalgojuma politikas apstiprināšana) ir kapitālsabiedrības dalībnieka/akcionāra kompetences jautājums (ja nav izveidota padome), publiskās kapitālsabiedrības valde nav tiesīga noteikt šādu kompensācijas veidu bez kapitāla daļu turētāja piekrišanas.”, kā arī “Papildus norādāms, ka attiecībā uz publisku personu kapitālsabiedrībām priekšnoteikums lēmuma pieņemšanai par kompensāciju sakarā ar valdes locekļa konkurences ierobežojumiem pēc amata attiecību izbeigšanas ir kapitāla daļu turētāja  apstiprinājums, ka attiecīgās kapitālsabiedrības interesēm, stratēģijai un komercdarbības mērķiem atbilst šādu konkurences ierobežojumu noteikšana un kompensācijas izmaksa.” šobrīd neatbilst likuma regulējumam un ir vērtējamas kā nekorektas.

Saprotams, ka esošajā ziņojumā papildus tika ietverti iepriekš minētie diskutablie un likuma burtam neatbilstošie secinājumi/rindkopas attiecībā uz valdi, ņemot vērā VARAM iebildumu “Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma projektu ar informāciju par vienošanos slēgšanu ar padomes vai valdes locekļiem. Ievērojot to, ka tiek noslēgts pilnvarojuma līgums, vai šādas vienošanās varētu tikt piemērotas arī padomes vai valdes locekļiem, ja attiecībā uz viņiem netiek piemērotas Darba likuma norma”, bet šobrīd veidojas pretruna un neloģisks apgalvojums, jo ziņojuma noslēgumā ir norādīts, ka “savukārt attiecībā uz valdes locekļu un publiskas personas kapitālsabiedrības amatam piesaistītā atalgojuma un citu izmaksu regulējumu notiek paralēls darbs, izstrādājot ziņojumu “Par priekšlikumiem turpmākai normatīvo aktu pilnveidošanai attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrību valdes locekļu un padomes locekļu atlīdzību”, šajā ziņojumā netiek virzīti priekšlikumi saistībā ar publisku personu kapitālsabiedrību valdes locekļu kompensāciju regulējumu.”.

Tāpat nevar piekrist ziņojuma autora izziņas 4.punktā ietvertajam apgalvojumam, ka “Vienlaikus jānorāda, ka informatīvajā ziņojumā risinātais jautājums par konkurences ierobežojumu ir stratēģisks un tas izriet no uzņēmuma ilgtermiņa interesēm, tirgus situācijas un ekonomiskajiem apsvērumiem (un tā ir kapitāla daļu turētāja kompetence), nevis vienīgi darba attiecībām (valdes kompetence). Līdz ar to stratēģijas (politikas) līmenī, šis ir kapitāla daļu turētāja līmenī izskatāms jautājums, bet valde tikai izvērtē nepieciešamību noteikt šos ierobežojumus jau konkrētam darbiniekam.”, jo kapitālsabiedrības stratēģijas apstiprināšana un politikas, kā arī darbinieku atalgojuma pamatprincipi un sistēma ir padomes, nevis kapitāla daļu turētāja pārstāvja kompetencē esoši jautājumi.
 

-