Atzinums

Latvijas Lielo pilsētu asociācija kopumā atbalsta Ziņojumā ietvertos secinājumus un priekšlikumus, un norādot sekojošo :
1) Šobrīd nav apstiprinātas jaunās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības (bāze), pie tam, ir konstatēti būtiski trūkumi kadastrālās vērtēšanas metodikā. Tas nozīmē, ka Ziņojumā ietvertajos Finanšu ministrijas aprēķinos par dažādu nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) risinājumu modeļu fiskālo ietekmi, šobrīd izmantotie dati var būtiski atšķirties no tiem, kas tiks apstiprināti nākotnē. Šī iemesla dēļ šobrīd lietderīgi ir vienoties tikai par vispārējiem ar nodokļa piemērošanu saistītiem principiem, bet konkrētas likmes un neapliekamās kadastrālās vērtības daļas vai platības būtu nosakāmas tikai pēc tam, kad tiks apstiprinātas jaunās nekustamo īpašumu bāzes vērtības.
2) Ziņojumā pievienotie Finanšu ministrijas aprēķini ar 7 risinājuma modeļiem raksturo situāciju ar NĪN kopumā Latvijā, bet neraksturo faktisko situāciju dažādos Latvijas reģionos. Piemēram, Rīgas pilsētas un Jūrmalas pilsētas pašvaldību iekasētie NĪN 2020.gadā kopā veido 117 milj.EUR, kas ir 53% no kopējiem visu pašvaldību iekasētajiem NĪN ieņēmumiem. Savukārt, Rīgas pilsētas un Jūrmalas pilsētas teritorija kopā veido 405 km2, kas ir tikai 0,6% no kopējās Latvijas teritorijas. Līdz ar to, kvalitatīvas un izsvērtas nodokļa politikas veidošanai nepieciešams sagatavot detalizētu faktiskās situācijas analīzi gan NĪN objektu griezumā, gan teritoriālā griezumā par visu Latviju.
3) Ziņojumā piedāvātais risinājums – NĪN sloga pieauguma problēmu pamatā risināt horizontāli valsts līmenī – t.i., samazinot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktās nodokļa likmes visos nekustamā īpašuma segmentos, pie ievērojamām  kadastrālo vērtību līmeņa atšķirībām (Rīga, Pierīgas novadi, Jūrmala un pārējā Latvija), nenodrošinās to, ka pašvaldībām kopumā un katrai tiek nodrošināti NĪN ieņēmumi vismaz līdzšinējā apmērā.
4) Jautājums par pašvaldību ieņēmumiem ir īpaši aktuāls, ņemot vērā no 2021.gada īstenoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali par labu valsts budžetam, samazinot pašvaldībām ieskaitāmo nodokļa daļu no 80% uz 75%. Minētās pārdales rezultātā pašvaldībām 2021.gadā tika samazināti to bāzes ieņēmumi par ~100 milj.EUR, kas ir aptuveni ½ no NĪN ieņēmumiem visās pašvaldībās kopā. 2022. gadā papildus negatīvu ietekmi uz šī nodokļa ieņēmumiem atstās arī valdības un Saeimas pieņemtie lēmumi darbaspēka nodokļu jomā, kas stājušies spēkā 2022. gada 1. janvārī un kuru kopējā ietekme uz pašvaldību budžetiem 2022. gadā prognozēta 80 milj. EUR apmērā.
Ņemot vērā minēto būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja NĪN politikas izmaiņu rezultātā pašvaldībām samazinās NĪN ieņēmumi, vienlaicīgi jāpārskata pašvaldībām uzlikto funkciju apmērs vai arī jānodrošina kompensācijas tām pašvaldībām, kurām veidojas NĪN ieņēmumu samazinājums.
5) Attiecībā uz nodokļu slogu biznesam, nodokļa politika jāanalizē kontekstā ar kopējo nodokļu slogu biznesam Latvijā (t.sk. kontekstā par nodokļu sloga pārnesi no patēriņa un darbaspēka virzienā uz kapitālu). Nodokļa politikai jāveicina sabalansēta un līdzsvarota Latvijas attīstība, veicinot arī reģionu, kas atrodas ārpus Rīgas ietekmes areāla ekonomiskās attīstības tuvināšanos Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem.
6) Attiecībā uz NĪN par zemi vēlams saglabāt vienotu NĪN likmi visa veida zemei. No NĪN piemērošanas tehniskā viedokļa ir iespējams diskutēt par atšķirīgām likmēm zemes vienībām vai to daļām ar konkrētu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, tomēr minētais priekšlikums radīs papildus administratīvo slogu - gan nodokļa aprēķinā (pašvaldībām), gan papildus uzdevumiem/pienākumiem Valsts zemes dienestam (noteikt kadastrālo vērtību pa lietošanas mērķiem katrā zemes vienībā).
7) Attiecībā uz Ziņojuma 28.-29.lpp. ietvertajiem veicamajiem pasākumiem un nepieciešamajiem grozījumiem, jauno (projektēto) kadastrālo vērtību izstrādei un publicēšanai Valsts zemes dienestam būtu nosakāms termiņš ne vēlāk kā līdz 2023.gada 1.janvārim, savukārt, grozījumus NĪN normatīvajā regulējumā, balstoties uz jaunajām vērtībām un to analīzi, būtu jāveic ne vēlāk kā līdz 2024.gada 1.janvārim.
Šobrīd, atbilstoši Ziņojumam (29.lpp) paredzēts, ka: “…2023.gadā tiks izstrādāts attiecīgais normatīvo aktu regulējums (grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar kadastrālo vērtību noteikšanas metodiku), ar kuru tiks noteikta kadastrālo vērtību bāze 2025. – 2028.gadam, atkarībā no tā kādu nekustamā īpašuma nodokļa politikas virzienu būs noteicis Ministru kabinets, lai ar 2025. taksācijas gadu spēkā stātos jauns normatīvo aktu regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samērīga pieauguma nodrošināšanu, Saeimai grozījumi normatīvajos aktos būtu jāpieņem līdz 2024. gada 1.jūnijam.” 
Augstākminētie termiņi būtu optimāli un pietiekoši, lai pašvaldības varētu veikt jauno kadastrālo vērtību izvērtēšanu, to analīzi un ietekmi uz pašvaldību NĪN ieņēmumiem, kā arī samērīgā termiņā varētu tikt nodrošinātas nepieciešamās izmaiņas pašvaldību NĪN administrēšanas programmatūrās un pašvaldību saistošajos noteikumos samērīga NĪN piemērošanai no 2025.gada 1.janvāra.
 

-