Atzinums

Lūdzam veikt precizējumu attīstības plānošanas dokumenta nosaukumā "Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam."

Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam. (61.lp.)

Aicinām ziņojuma projekta 16.mērķa sadaļu "Latvija pasaulē" papildināt ar punktu par Latvijas sadarbību un atbalstu 16.mērķa īstenošanā.

Sākoties Krievijas agresijai Ukrainā, Latvija līdzās citām Eiropas valstīm vienojusies par savstarpēji koordinētu sadarbību un nepieciešamo atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai, tostarp, lai nodrošinātu valstu brīvprātīgus finansiālos ieguldījumus tiesas atbalstam un nacionālo ekspertu nozīmēšanu. Latvijā  ir ierosināta krimināllieta par noziegumiem pret cilvēci, noziegumiem pret mieru, agresijas un kara noziegumiem. Tās ietvaros ir izveidota starpinstitūciju izmeklēšanas grupa ar pārstāvjiem no dažādām tiesībsargājošajām institūcijām. Tās uzdevums vākt un fiksēt pierādījumus par Ukrainas teritorijā pastrādātajiem kara noziegumiem. 

Attiecībā uz 16. mērķi vēršam uzmanību tam , ka Valsts policijas mājas lapā ir atrodami pārskati (https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati), kur skatāmi dati arī par vardarbību. Mērķu kartējumā Iekšlietu ministrija nemin rādītājus, kas būtu iekļauti politikas plānošanas dokumentos, bet šo ikgadējo statistiku iespējams varētu izmantot sasniegumu vērtējumam (vardarbības mazināšana ģimenē un vardarbība pret bērniem) ziņojuma projektā.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai  8.mērķa sadaļa "Jaunās politikas no 2021. gada" nebūtu papildināma ar Tislietu ministrijas izstrādē esošajām Resocializācijas politikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam. Pamatnostādņu mērķis ir vērsts arī uz īpašo grupu (probācijas klienti un bijušie ieslodzītie) spēju iekļauties sabiedrības procesos, arī nodarbināmībā (viens no politikas rezultātiem -  notiesāto un probācijas klientu īpatsvars, kas pēc soda izpildes beigām iesaistās nodarbināmībā un aktīvi iekļaujas sabiedrībā). Sniedzot informāciju ziņojuma projekta sagatavošanai, Tieslietu ministrija bija ņēmusi vērā ziņojuma sagatavotāju vadlīniju par teksta limitu, bet ņemot vērā to, ka citu mērķu aprakstos jauno politiku saraksts variē arī lielāks, aicinām PKC veikt papildinājumu ar 6.punktu.


 

-

Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz attīstības plānošanas dokumentu "Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" citviet tekstā tiek lietots apzīmējums iekavās "projekts". Lūdzam vienādot šī dokumenta pierakstu - ar vai bez atzīmes "projekts". 

-

Ziņojuma projekta 16.lp. sadaļai "Pēdējos trijos gados veiktās sturkturālās reformas" nav izteikta sasaiste ar pārējo 1.nodaļas saturu. Proti, neviedojas nepārprotama minēto reformu saikne ar mērķiem, rīcības virzieniem, prioritātēm, pret ko varētu attiecināt šīs reformas. No reformu uzskaitījuma nav arī saprotams, kas ir sturkturālo reformu definīcijas pamatā. Piem., ja tiek izmantota definīcija “Strukturālās reformas ir savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli, sociāli un politiski izvērtētas, kā arī ar ieinteresētajām pusēm un sabiedrību izdiskutētas izmaiņas noteiktās valsts politikas jomās, kas vērstas uz to, lai kāpinātu valsts konkurētspēju un nodrošinātu valsts attīstības mērķu sekmīgāku īstenošanu”, ir svarīgi, ka izvēlētās reformas atbilst arī pēdējam kritērijam, bet tas nozīmē, ka ir bijis jābūt tādam novērtējumam par ietekmi uz konkurētspēju un attīstības mērķu īstenošanu. Bez šī konteksta minētais reformu uzskaitījums ir atrauts no pārējā satura, tāpēc aicinām izvērtēt sadaļas satura atbilstību un tās iekļaušanas nepieciešamību ziņojuma projektā. 

-

Lūdzam izvērtēt vai 15.-18.lp. iekļautā teksta strukturēšana nebūtu lietderīgāka zem katra no 13.-14.lp. uzskaitītajiem attiecīgajiem notikumiem. 15.-18.lp. iekļautais saturs būtībā detalizē šo notikumu aprakstu. 

-