Atzinums

Lūdzam pārskatīt visus noteikuma projekta punktus, kuros minēts iesaistītais personāls, jo katrā punktā tiek lūgts uzskaitīt atšķirīgus rādītājus vai sniegts atšķirīgs skaidrojums, kas ar minēto personālu tiek saprasts.

Piemēram,
Noteikumu projekta 2.11. apakšpunkts nosaka, ka zinātniskais personāls – atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ievēlētie un Nacionālās Zinātniskās darbības informācijas sistēmas Zinātniskā personāla datubāzē iekļautie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti, bet noteikumu projekta 10.punktā definīcija ir paplašināta nosakot, ka dati jāuzkrāj par iesaistīto zinātnisko personālu, bet papildus to skaitā iekļauj jaunos zinātniekus, maģistrantus, doktorantus un doktora grāda pretendentus, tai pašā laikā  noteikumu projekta 9.punktā un 20.punktā nosakot rezultāta rādītāju zinātniskā personāla definīcija ir sašaurināta līdz objektos strādājošiem pētnieki, pilna laika ekvivalenta izteiksmē.

Lūgums precizēt terminoloģiju nosakot, ka rādītājs ir atbalstītajos pētniecības objektos strādājošais zinātniskais personāls, maģistranti, doktoranti un doktora grāda pretendenti.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija ir nonākusi pie kopējās un katram finansēja saņēmējam sasniedzamās nacionālā rādītāja vērtības. Kā arī lūdzam sagatavot nacionālo rādītāju metodoloģijas aprakstu, lai finansējuma saņēmējiem būtu skaidri pieņēmumi attiecībā uz pieņēmumiem, kas nosaka kopējo nacionālo rādītāju apjomu un katram finansējuma saņēmējam sasniedzamos rādītājus. 

-

Lūgums sniegt skaidrojumu kā uzkrājami dati 20. punktā noteiktajā rezultāta rādītājā: Līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams rezultāta rādītājs “Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki, PLE izteiksmē”:
Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte iegādājas aparatūru Zinātnes centram “Kleisti”, vai visi centrā strādājošie, studenti un grāda pretendenti  tiek skaitīti kā rezultāta rādītājs? Vai rādītāji summējas pa gadiem, jo praksē notiek darbinieku mainība, kā arī daļa studentu pabeidz studijas un daļa uzsāk? Kā uzskaitīt studējošo nodarbinātību centrā, jo tiem nav darba līguma ar Zinātnes centru "Kleisti", bet, kas ar Zinātnes centra “Kleisti” iekārtu un aparatūras palīdzību izstrādā savus akadēmiskos darbs (bakalaura, maģistra un doktora darbus).
 

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija ir nonākusi pie katram finansēja saņēmējam sasniedzamās nacionālā rādītāja vērtības. Kā arī sniegt izvērtu skaidrojumu, kas tiek saprasts ar Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu un citu starptautisku pētniecības un attīstības pētījumu projektu zinātniskās institūcijas konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu finansējumu? Vai tās ir kopējais projektu finansējums (daļai projektu ir nepieciešamas līdzfinansējums) vai tikai projektu finansējums bez līdzfinansējuma daļas? Kā tiek vērtēts vairāku institūciju īstenoto kopprojektu finansējums? Tāpat vai tiek vērtēts plānotais finansējums vai tikai faktiski izlietotais finansējums projektos, ja tie nav noslēgušies 2029.gada 31.decembri? 

-

Lūgums sniegt skaidrojumu vai 22. punktā norādītais nacionālais rādītājs attiecās uz visiem starptautiskiem pētniecības un attīstības projektiem vai tikai RIS3 jomas projektiem? Kā tiks uzskaitīts rezultāts? Piemēram, zinātniskā institūcija šogad ir uzsākusi īstenot projektu ar kopējo summu X, kuru īstenos līdz 2026.gadam, bet RIS3 pētniecības un inovācijas centra projektu tā uzsāks 2025.gadā. Līdz ar to jautājums vai rādītājā tiks ieskaitīta visa X summa vai tikai tā daļa, kura sakritīs ar  RIS3 pētniecības un inovācijas centra projekta realizācijas laiku?

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija ir nonākusi pie katram finansēja saņēmējam sasniedzamās nacionālā rādītāja vērtības. Kā arī lūdzam sagatavot nacionālo rādītāju metodoloģijas aprakstu, lai finansējuma saņēmējiem būtu skaidri pieņēmumi attiecībā uz tiem sasniedzamajiem rādītājiem. Papildus vēršam uzmanību, ka projektu ietvaros pamatā tiks īstenoti ar saimniecisko darbību nesaistīti projekti, un lai atbalsts infrastruktūrai ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus. Līdz ar to nav īsti skaidri Izglītības un zinātnes ministrijas pieņēmi attiecībā uz līgumdarba apjomiem, jo, ja iegādātā iekārta no savas kapacitātes esot noslodzē 20% spēj sevi atpelnīt vai atpelnīt vairākkārtīgi (mazāk kā 5 gadu laikā līdz 2029.gada 30.novembrim). Piemēram, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam "Silava" pie 2,5 milj. euro 1.1.1.2.pasākuma ieguldījuma atgriezeniskam līgumpētījumu finansējumam jābūt 11,2 milj. euro. No kā var secināt, ka ieguldījumu vērtība 5 gadu laikā atmaksājas vairāk kā 4 reizes (400%), tai pašā laikā Latvijas universitātei sasniedzamā vērtība līgumpētījumu jomā veido tikai 75% no 1.1.1.2. pasākuma ieguldījuma apjoma.
 

-