Atzinums

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 6. punktu kadastra objekti ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa. Saskaņā ar Ministru kabineta 12.06.2018. noteikumiem Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” būves iedalās ēkās (dzīvojamās un nedzīvojamās) un inženierbūvēs. Inženierbūves arī ir kadastra objekti. Ar Enerģētikas likumu ir noteikts, ka Latvijā darbojas viens vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators (proti, Conexus Baltic Grid) un tam pieder dabasgāzes pārvades darbības veikšanai vajadzīgie aktīvi (tostarp pārvades sistēma). Līdz ar to nevar veidoties situācija, kad Rail Baltica projekta īstenošanas rezultātā tiek pārvietots Conexus Baltic Grid piederošs aktīvs un tā pēc pārvietošanas tas pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā. Līdz ar to ir nepieciešams likumprojektā noteikt, ka jaunradītie kadastra objekti pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā, ja būvniecības ierosinātājs ir Rail Baltica projekta īstenotājs.

“(1) Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārveidotie, pārbūvētie un jaunradītie kadastra objekti pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā, ja būvniecības ierosinātājs ir Rail Baltica projekta īstenotājs. Ja pirms attiecīgā kadastra objekta pārveidošanas, pārbūves vai nojaukšanas  tā īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir bijusi cita persona, tad attiecīgā persona ir īpašnieks vai tiesiskais valdītājs līdz  brīdim, kad pārveidotā, pārbūvētā vai nojauktā kadastra objekta vietā tiek jaunradīts identisks vai līdzvērtīgs objekts.”

Likumprojekta 5. panta 1. daļa nosaka:
“(1) Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver nevienu no šādām prasībām:
1) par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem;
2) par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuras neatbilst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumiem;
3) kuras ir nesamērīgas būves vai tās daļas nepieciešamās funkcijas nodrošināšanai;
4) prasības par juridiska rakstura darbību veikšanu, tostarp par trešo personu saskaņojuma saņemšanu.” 
Kā norādīts Likumprojekta anotācijā tehnisko vai īpašo noteikumu satura noteikšanas prerogatīva ir tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējam, proti, savas kompetences ietvaros paredzēt nosacījumus būvniecības ieceres īstenošanai, ja tā skar attiecīgā tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja intereses. Ietverot Rail Baltica īstenošanas likumā prasībās, kas norādītas Likumprojekta 5. panta 1. daļā, tiek pārkāptas tehnisko vai īpašo noteikumu izsniedzēju tiesības noteikt pamatotās prasības. Tā vietā tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējam, pirms tas izvirza tehniskās vai īpašās prasības, ir jāizvērtē, vai kāda no prasībām izriet no normatīvajiem aktiem, vai prasība  atbilst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumiem, vai tā ir samērīga nepieciešamās funkcijas nodrošināšanai un visbeidzot, vai prasības sevī neietver juridiska rakstura darbību veikšanu.
Piemēram, Conexus Baltic Grid piederošie pārvades gāzesvadi saskaņā ar Ministru kabineta 21.01.2021. noteikumiem Nr. 46 “Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts” ir C kategorijas paaugstinātas bīstamības objekti (piebilde – atbilstoši minētajiem Ministru kabineta noteikumiem ir vēl virkne citu objektu, kam arī ir noteikts paaugstinātas bīstamības objekta statuss). Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs un nodrošina paaugstinātas bīstamības objekta drošumu, kā arī uzturēšanu un ekspluatēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tā, lai neradītu draudus cilvēku, vides un īpašuma drošībai. Līdz ar to Conexus Baltic Grid ir pienākums izvirzīt tādas prasības, kas nodrošinātu ar likumu noteikto pienākumu izpildīšanu, pat arī ja tas, piemēram, neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumiem. Tāpat var būt situācijas, ka tehniskajos vai īpašajos noteikumos var tikt iekļautas tādas prasības, kas ir finansiāli izdevīgākas paša Rail Baltica projekta īstenošanai, bet, piemēram, neatbilst finansējuma attiecināmības noteikumiem.
Nosacījums, ka nevar ietvert prasību par juridiska rakstura darbību veikšanu, ir pārāk plaša, jo, piemēram, prasība atbilstoši normatīvajiem aktiem nodot būvprojektu ekspertam ekspertīzes veikšanā vai prasība saskaņot izstrādāto būvprojektu ar tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju – tā būs juridiska rakstura darbība. Juridiska rakstura darbība ir visas tās darbības, kuras izriet no normatīvajiem aktiem un rada tiesiskas sekas.
No Likumprojekta anotācijas izriet, ka Likumprojekta 5. panta 1. daļā noteiktie ierobežojumi tiek noteikti dēļ atsevišķiem tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem, kuri nosaka nepamatotas prasības, kas nav samērīgi pret pārējiem tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem. Taču vienlaikus Likumprojekta 5. panta 4. daļā ir noteikta institūcija – Būvniecības valsts kontroles birojs, kurai būvniecības ieceres īstenotājs var lūgt izvērtēt izsniegto tehnisko vai īpašo noteikumu pamatotību.

“(1) Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietver to izdevēju pamatotās prasības. Rail Baltica projekta īstenotājam ir tiesības šajā likumā noteiktā kārtībā vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā, ja tam ir pamatotas šaubas par izsniegtajos tehniskajos vai īpašos noteikumos izvirzīto prasību pamatotību attiecīgās būvniecības ieceres īstenošanai.”

Tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēji ir tie, kuri nosaka prasības, kas ir ievērojamas būvniecības ieceres īstenošanai. Nevar radīt situāciju, kad būvniecības ierosinātājs var ierobežot tādu izmaiņu saskaņošanu, kas ir pamatota tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju izvirzīta prasība. Līdz ar to Likumprojektā bez noteiktā saskaņojuma ar būvniecības ierosinātāju, vispirms būtu nosakāmi gadījumi, kuros tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem ir tiesības izdot jaunus vai izdarīt grozījumus tehniskajos vai īpašajos noteikumos.

“(2) Tehnisko vai īpašo noteikumu derīguma termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīguma termiņa laikā tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs ir tiesīgs izdot jaunus vai izdarīt grozījumus tehniskajos vai īpašos noteikumos, ja grozījumus tehniskajos vai īpašajos noteikumos pieprasa būvniecības ierosinātājs, vai ir mainījušies faktiskie apstākļi par plānoto būvniecības ieceri, kas sākotnēji nebija zināmi tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējam un tāpēc nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas izsniegtajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos, vai veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai. Pārējos gadījumos tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar būvniecības ierosinātāju izdot jaunus vai izdarīt grozījumus tehniskajos vai īpašajos noteikumos attiecīgās būvniecības ieceres realizācijai.”

Likumprojekta 5. panta 4., 5. un 6. daļa nosaka:
“(4) Ja tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs nav ievērojis šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, būvniecības ieceres īstenotājs ir tiesīgs vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā, kas izvērtē Rail Baltica projekta īstenošanai izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietverto prasību atbilstību šā panta pirmajai daļai un pieņem lēmumu par prasību atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem.
(5) Ja Būvniecības valsts kontroles birojs atzīst, ka Rail Baltica projekta īstenošanai izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības neatbilst šā panta pirmajai daļai, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga izdarīt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi bez tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja saskaņojuma.
(6) Būves pieņemšanu ekspluatācijā ir tiesības uzsākt arī tad, ja ir saņemts negatīvs atzinums no tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja daļā, par kuru Būvniecības valsts kontroles birojs ir atzinis, ka tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības neatbilst šā panta pirmajai daļai.”
Attiecībā uz Likumprojekta 5. panta 4., 5. un 6. daļu ir jāņem vērā šādi nosacījumi, kas šobrīd Likumprojektā nav ietverti:
a)  Likumprojektā nav noteikta atbildīgā institūcija, kas segs zaudējumus tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem un saistītām trešajām personām, kas radīsies no tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju prasību neievērošanu, kā arī noilguma termiņš par Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - BVKB) lēmumiem.
Līdz ar to Likumprojektā ir obligāti iekļaujama arī atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un noilguma termiņš, kas būtu nosakāms ne mazāks kā vispārējais noilgums saistību tiesībām, proti, 10 gadi;
b) Likumprojekta 5. panta 4. daļā ir ietverts nosacījums, ka BVKB izvērtē Rail Baltica projekta īstenošanai izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietverto prasību atbilstību šā panta pirmajai daļai un pieņem lēmumu par prasību atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem. Vēršam uzmanību, ka bez Likumprojekta 5. panta 1. daļā (ja tā tiek saglabāta esošajā redakcijā un netiek ņemts vērā Conexus Baltic Grid iebildums attiecībā uz šīs daļas redakciju) noteiktajiem ierobežojumiem obligāti ir ievērojamas Būvniecības likuma 9. pantā noteiktās būtiskās būvei izvirzāmās prasības (mehāniskā stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība; vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums; lietošanas drošība un vides pieejamība; akustika (aizsardzība pret trokšņiem); energoefektivitāte; ilgtspējīga dabas resursu izmantošana);
c) Likumprojekta 5. panta 4. daļa papildināma ar nosacījumu, ka lēmuma pieņemšanā tiek piesaistīti gan attiecīgie būvprojekta ekspertīzes veicēji, kuri pirms lēmuma pieņemšanas, izvērtē risinājumu atbilstību, gan arī attiecīgo tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēji, kuru prasības tiek apšaubītas. Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.

“(4) Būvniecības valsts kontroles birojs, pēc Rail Baltica projekta īstenotāja iesnieguma saņemšanas ar prasību izvērtēt izsniegto tehnisko vai īpašo noteikumu pamatotību, izvērtē Rail Baltica projekta īstenošanai izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietverto prasību atbilstību, tostarp atbilstoši normatīvajiem aktiem noteiktās būtiskās būvei izvirzāmās prasības, pieaicinot attiecīgo būvekspertīzes veicēju, ja attiecīgai būvei ar normatīvajiem aktiem ir noteikts veikt izstrādātā būvprojekta ekspertīzi, un tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju, un pieņem lēmumu par prasību atbilstību vai neatbilstību."

Iebilduma apraksts pievienots pie šā panta 4. daļas. 

(5) Ja Būvniecības valsts kontroles birojs atzīst, ka Rail Baltica projekta īstenošanai izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības ir neatbilstošas, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir tiesīga izdarīt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi bez tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja saskaņojuma.

Iebilduma apraksts pievienots pie šā panta 4. daļas. 

"(6) Būves pieņemšanu ekspluatācijā ir tiesības uzsākt arī tad, ja ir saņemts negatīvs atzinums vai apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai no tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja daļā, par kuru Būvniecības valsts kontroles birojs ir atzinis, ka tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības ir neatbilstošas, un par izstrādāto būvprojektu būvekspertīzes veicējs ir sniedzis pozitīvu būves ekspertīzes atzinumu, ja būves būvprojekta ekspertīze ir veicama atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”

Šis pants dzēšams, jo Likumprojekts paredz garākus termiņus no parastajiem termiņiem Būvniecības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajiem. 
Attiecībā uz Likumprojektā uzskaitītajiem apstākļiem vēršam uzmanību, ka kritiski ir vērtējama atsauce uz augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju, it sevišķi, ja ar Likumprojektu topogrāfiskā plānam tiek noteikts derīguma termiņš četri gadi, kas ir samērā ilgs termiņš, kurā var notikt izmaiņas. Tāpat Likumprojektā ir noteikts, ka ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmuma var neievērot tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju tehniskās prasības.
Attiecībā uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu (turpmāk - ATIS) izmantošanu, vēršam uzmanību, ka šie dati nav absolūti un var būt mainīgi.  ATIS ir veidots uz pirmreizējiem datiem un tos var aktualizēt. Pirms Likumprojektā iekļautu atsauci uz ATIS datiem, nepieciešams precizēt, uz kuru laika periodu attiecas šis izņēmums un vai ATIS ir pieejama informācija ne tikai par aktuālajiem datiem, bet arī vēsturiskajiem datiem. Jo tas neizslēdz situāciju, ka būvniecības ieceres laikā var mainīties informācija ATIS un tas var novest pie strīdus situācijām.
Būvniecības procesa dalībniekiem joprojām jābūt pienākumam veikt visas nepieciešamās darbības, lai mēģinātu noskaidrot inženiertīklu precīzu atrašanās vietu, it sevišķi apstākļos, kad ar Likumprojektu tiek noteikti ilgāki būvniecības ieceres īstenošanas termiņi, tāpat arī tehnisko vai īpašo noteikumu termiņi un topogrāfijas plāna termiņi.
 

Dzēst Likumprojekta 8. pantu.

No minētās tiesību normas nav īsti saprotams uz kādas būves būvprojektu ir attiecināmas 9. pantā noteiktās prasības. Tāpat Likumprojekta 9. panta 2. daļā nav noteikts kādām ir jābūt sertificēta neatkarīgā eksperta kvalifikācijas prasībām. Pārāk plaša interpretācija var novest pie strīdus situācijām. Nevar veidoties situācija, ka jebkurš eksperts var veikt novērtējumu būvprojekta izmaiņām. Līdz ar to Likumprojektā būtu nosaka sertificēta neatkarīga eksperta kvalifikācijas prasība un tiesības ekspertam piesaistīt papildus ekspertus ar nepieciešamo kvalifikāciju, ja būvprojekts skar vairākas darbības jomas un atbilstoši normatīvajiem aktiem katrai darbības jomai ir noteikts savs eksperts.
Visbeidzot Likumprojekta 9. panta 3. daļā nav saprotams, kas ir eksperts un par ko viņš sagatavo rakstisku atzinumu.
 

Precizēt visu Likumprojekta 9. pantu

Likumprojekta 21. pantā nav noteikts uz kāda veida būvi ir attiecināmi projektēšanas nosacījumu izpildes kritēriji, pretēji kā tas ir noteikts Likumprojekta 22. pantā. Ievērojot to, ka Likumprojektā ir norādīta Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija kā atbildīgā institūcija, tad pieņemams, ka šis pants būtu attiecināms uz dzelzceļa infrastruktūras objektiem. Kritiski ir vērtējams, ka Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija būtu tā institūcija, kura izvērtētu izstrādāto būvprojektu attiecībā uz pārvades gāzesvadu pārbūvi.
Tāpat neskaidri ir formulēts 1. daļas 4. punkts, jo, lai saņemtu atzīmi par visu būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, vairs prasības neiesniedz. Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, lai saņemtu atzīmi par visu būvatļaujā ietverot projektēšanas nosacījumu izpildi ir jāsaņem tehnisko noteikumu izdevēja piekrišana būvprojekta risinājumiem.

Veikt precizējums visā Likumprojekta 21. pantā, norādot, ka šie pantā norādītie nosacījumi attiecināmi uz dzelzceļa infrastruktūras objektu, kā arī Likumprojekta 21. panta 1. daļas 4. punktu izteikt šādā redakcijā:
“4) institūciju un inženiertīklu īpašnieku saskaņojumus attiecībā uz pieslēgumu (atslēgumu) un to šķērsojumu atbilstību saskaņā ar tehnisko vai īpašo noteikumu prasībām;”

Pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā ir veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka aizsargjoslu reģistrēšanas kārtību Valsts zemes dienesta uzturētajos publiskos reģistros. Informācija par aizsargjoslām ir pieejama Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā un tika plānots, ka šī informācija automātiski tiek reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Pārskatīt Likumprojekta 25. panta redakciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem