Atzinums

ViA atbalsta virzību uz vienotu valsts atzītu profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu sistēmu, t.sk. dokumentu digitalizāciju, bet norāda, ka šī brīža Noteikumu redakcija nepietiekami regulē apliecības par profesionālās pilnveides izglītības apguvi un tās pielikuma saturu gadījumos, kad programma tiek īstenota augstākajā izglītībā un attiecas uz 5. 8.profesionālās kvalifikācijas līmeni.

-

Noteikumu projektā ir paredzēta apliecība par profesionālās pilnveides izglītības apguvi (6.pielikums) un atsevišķs šīs apliecības pielikums (8.pielikums), tomēr regulējums joprojām nenodrošina pietiekamu detalizācijas pakāpi un saturiskās prasības, kas nepieciešamas profesionālās pilnveides programmā sasniegto rezultātu atzīšanai, pārnesamībai un salīdzināmībai augstākās izglītības vidē, īpaši mikrokvalifikāciju kontekstā gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Uzskatām, ka Noteikumu projektā nepieciešams precizēt ne tikai apliecības pielikuma paraugu, bet arī pašu apliecības paraugu, atspoguļojot visus būtiskākos identifikatorus un atsauci uz apliecības pielikumu tā, lai dokuments būtu saprotams un izmantojams arī ārpus konkrētās izglītības iestādes. Profesionālās pilnveides programmas, kuras atbilst 5.-8.profesionālās kvalifikācijas līmenim, nevar pilnvērtīgi atspoguļot ar vispārīgu vai minimālu apliecības pielikuma formu. Šādos gadījumos dokumentā ir jāietver informācija par programmas apjomu, līmeni, sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem, vērtēšanas sistēmu, īstenošanas valodu, uzņemšanas prasībām, īstenošanas institūcijas statusu, kvalitātes nodrošinājumu, kā arī iespējām uzkrāt un atzīt sasniegtos rezultātus turpmākajā izglītībā.
Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta īstenošanas laikā sadarbībā ar kolēģiem no citām augstākās izglītības iestādēm esam izstrādājuši apliecības un tās pielikuma paraugu latviešu un angļu valodās (skat. pielikumu), kas balstīts augstākās izglītības diploma pielikuma loģikā, pamatoti norādot uz elementiem, kuri ir nepieciešami starptautiskai salīdzināmībai un akadēmiskai/profesionālai atzīšanai, bet normatīvajos aktos līdz šim nav pietiekami atspoguļoti. Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta būtība ir īsākās mācīšanās pieredzēs iegūtu rezultātu skaidra identificēšana, uzkrāšana un atzīšana. Ja apliecības un tā pielikuma paraugi neparedz šim mērķim nepieciešamo informācijas apjomu un struktūru, tie neveicina ne nacionālu, ne starptautisku uzticamību, tādējādi kavējot jaunu un aktuālu zināšanu, prasmju un kompetenču satura elastīgu piedāvājumu atbilstoši nozares attīstībai un darba tirgus prasībām, kā arī radot risku maldināt izglītojamos par šo rezultātu vienkāršu un automātisku atzīšanu turpmākajā izglītības procesā vai profesionālajā vidē (piemēram, nozares speciālistu sertifikātu iegūšanu vai resertifikāciju). Lai Noteikumu projekta 6.pielikums (apliecības paraugs) atbilstu profesionālās pilnveides programmu īstenošanai augstākās izglītības vidē un mikrokvalifikāciju pieejai, tas būtu papildināms ar norādi, ka programmas apguvē iegūtas konkrētam profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetences, kā arī ar skaidru sasaisti ar apliecības pielikumu, paredzot, ka tas ir apliecības neatņemama sastāvdaļa. Apliecības paraugā jāparedz iespēja norādīt programmas reģistrācijas vai identifikācijas datus tādā formā, kas ir izmantojama arī augstākās izglītības iestāžu īstenotām profesionālās pilnveides programmām.

-

Lai Noteikumu projekta 8.pielikums (sekmju izraksts/apliecības pielikuma paraugs) atbilstu profesionālās pilnveides programmu īstenošanai augstākās izglītības vidē un mikrokvalifikāciju pieejai, tas būtu pārveidojams par patstāvīgu apliecības pielikumu (izsniedzams latviešu un angļu valodās), nevis saglabājams kā vispārīgs sekmju izraksts. Tajā būtu iekļaujama informācija par programmas īstenošanas institūciju, tās statusu un programmas īstenošanas kontekstu, norādāms Latvijas un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenis, kā arī profesionālās kvalifikācijas līmenis, savukārt programmas apjoms būtu atspoguļojams ne tikai stundās, bet arī ECTS kredītpunktos. Tāpat pielikumā būtu paredzama atsevišķa sadaļa par sasniedzamajiem rezultātiem, programmas mērķiem un programmas sastāvdaļām ar iegūto novērtējumu, skaidri aprakstāma vērtēšanas sistēma un tās atbilstība konkrētajai skalai, kā arī iekļaujama informācija, kas nepieciešama kvalitātes nodrošināšanas, akadēmiskās un profesionālās atzīšanas vajadzībām. No šāda pielikuma būtu izslēdzami vai skaidri nodalāmi tie elementi, kas nav attiecināmi uz profesionālās pilnveides programmām augstākajā izglītībā, piemēram, centralizētie 2 eksāmeni, monitoringa darbi, vispārējās vidējās izglītības sertifikāti un citi ar augstākās izglītības veidu nesaistīti ieraksti. Ieviešot iepriekš norādītās izmaiņas, tiktu nodrošināts, ka profesionālās pilnveides programmu dokumentēšana augstākās izglītības vidē atbilst mikrokvalifikāciju pieejas būtībai, proti, skaidrai mācīšanās rezultātu identificēšanai, strukturētai uzkrāšanai un pārskatāmai atzīšanai. Uzskatām, ka šāds risinājums palielinātu darba devēju, izglītības iestāžu un pašu izglītojamo uzticēšanos mikroapliecinājumiem kā kvalitatīvam, saprotamam un praksē izmantojamam izglītības formātam, kas ļauj elastīgi reaģēt uz darba tirgus vajadzībām un sekmē mūžizglītības attīstību.

-