Atzinums

Anotācijā norādīts, ka pirms būvdarbu uzsākšanas nepieciešams pabeigt atsavināšanu īpašumiem: Mūkupurva iela 18, Rīga (kad. Nr. 0100 099 0031) un Starptautiskā lidosta “Rīga”, Ziemeļu iela 18, Lidosta “Rīga”, Mārupes novads (kad. Nr. 8076 002 0007). Tomēr anotācijā nav skaidrots, kāpēc šie īpašumi vēl nav pilnībā atsavināti, kādā stadijā atrodas atsavināšanas process, kā arī vai paredzēta piespiedu atsavināšana vai vienošanās ar īpašniekiem. Anotācijā nav identificēti riski, kas izriet no nepabeigtā atsavināšanas procesa.
Ņemot vērā, ka Rail Baltica projekta kavēšanās galvenais iemesls līdz šim ir bijis nekustamo īpašumu atsavināšanas process, risku neidentificēšana anotācijā rada tiesisku neskaidrību un neatbilstību Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 99. punktam, kas paredz būtisko risku norādīšanu. Papildus norādām, ka Īstenošanas lēmuma (ES) 2025/1332 4. panta 1. punkts nosaka konkrētus zemes iegādes termiņus pamatlīnijas posmiem, kas apliecina atsavināšanas procesa savlaicīguma kritisko nozīmi, savukārt šā lēmuma 2. panta 4. punkts paredz, ka otrās kārtas aktivitātes drīkst uzsākt tikai tad, ja tās nekavē pirmās kārtas pabeigšanu. Līdz ar to atsavināšanas kavēšanās var radīt neatbilstību Eiropas Savienības noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, papildinot to ar informāciju par minēto nekustamo īpašumu atsavināšanas stadiju, identificēt riskus, kas saistīti ar iespējamiem īpašnieku iebildumiem vai tiesvedību, kā arī norādīt, kā šie riski tiks pārvaldīti projekta īstenošanas gaitā.

-

Noteikumu projektā un anotācijā nav pietiekami izvērtēts un pamatots, kā paredzētā savienojuma izbūve starp starptautisko lidostu “Rīga” un Rīgas Centrālo staciju līdz Aizkraukles virzienam atbilst Komisijas 2025. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumam (ES) 2025/1332 par pārrobežu projekta Rail Baltica īstenošanu Ziemeļjūras–Baltijas jūras Eiropas transporta koridorā un Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras Eiropas transporta koridorā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1679 un atceļot Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1723 atcelšanu (turpmāk – lēmums), ar kuru noteikta Rail Baltica īstenošana divās kārtās.
Pirmās kārtas ietvaros līdz 2030. gada 31. decembrim prioritāri izbūvējama pamatlīnija Tallina–Pērnava–Salaspils–Misa–Panevēža–Kauņa–Varšava, un šajā kārtā Rīgas savienojums ar Rail Baltica nodrošināms, izmantojot esošo dzelzceļa tīklu (lēmuma 2. panta 1. punkts). Papildus lēmums noteic, ka otrās kārtas darbības drīkst sākt pirms pirmās kārtas pabeigšanas tikai tad, ja tās tieši vai netieši nekavē pirmās kārtas pabeigšanu (lēmuma 2. panta 4. punkts). Tāpat lēmumā paredzēti zemes iegādes termiņi pamatlīnijas posmiem pirmās kārtas ietvarā (piemēram, posmam Igaunijas un Latvijas robeža–Salaspils – līdz 2027. gada 30. jūnijam; posmam Salaspils–Latvijas un Lietuvas robeža – līdz 2026. gada 31. decembrim), kas apliecina atsavināšanas procesa savlaicīguma nozīmi pamatlīnijas izpildē (lēmuma 4. panta 1. punkts).
Minētais lēmums noteic, ka līdz 2030. gadam prioritāri izbūvējama vienas sliedes pamatlīnija (uz divceļu uzbēruma) minētajā maršrutā, bet Rīgas mezgla pilnvērtīgs pieslēgums 1435 mm līnijai ir paredzēts otrajā kārtā. Tādējādi projekts, kas koncentrējas uz Lidostas–Rīgas centra savienojumu, var tikt interpretēts kā neatbilstošs fāzēšanas secībai, ja nav skaidri pierādīts, ka plānotās darbības (tostarp nepieciešamā atsavināšana) nekavē pirmās kārtas pamatlīnijas izpildi un netraucē lēmumā noteikto zemes iegādes termiņu ievērošanu (lēmuma 2. panta 1. un 4. punkts; 4. panta 1. punkts). Šāda neatbilstība var radīt pamatu Kohēzijas fonda izdevumu neattiecināmībai vai samazinājumam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, papildinot to ar skaidrojumu par to:
1) kā projekta īstenošana Lidostas “Rīga”–Rīgas centra savienojumā tiks saskaņota ar lēmumā noteikto Rail Baltica fāzēšanu;
2) kā tiek nodrošināts, ka projektā paredzētās aktivitātes, tostarp atsavināšana, nekavē pirmās kārtas pamatlīnijas izbūvi un netraucē lēmumā noteikto zemes iegādes termiņu izpildi;
3) kā tiek nodrošināts, ka projekta finansējums neatbilstības gadījumā netiek apdraudēts un tiek izmantots saskaņā ar Eiropas Savienības noteikto tvērumu.

-

Noteikumu projektā paredzēts, ka SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” veic trases un stacijas pārprojektēšanu un būvdarbus, tomēr anotācijā nav skaidrots, kā šīs darbības savietojamas ar jau noslēgtajiem līgumiem un kā tiek nodrošināta atbilstība Publisko iepirkumu likuma un Civillikuma normām par līguma grozījumiem.
Ja pārprojektēšana būtiski maina līguma priekšmetu vai apjomu, tas var neatbilst publisko iepirkumu regulējumam un tikt kvalificēts kā jauns iepirkums, kas prasa atsevišķu procedūru. Pretējā gadījumā pastāv tiesiskais risks, ka noslēgtie līgumi tiek grozīti neatļauti, radot pamatu līguma atzīšanai par spēkā neesošu. Tāpat Civillikuma normas paredz, ka būtiskas līguma izmaiņas var mainīt pušu tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas potenciāli var izraisīt strīdus ar būvniekiem vai konsultantiem.
Papildus nav skaidrots, vai pārprojektēšanas dēļ var rasties papildu valsts saistības, kas pārsniedz sākotnēji apstiprināto projekta tvērumu, kā arī vai šādas izmaiņas ir saskaņotas ar RB Rail AS un Eiropas Komisijas noteikto prasību par divceļu uzbēruma saglabāšanu turpmākai pamatlīnijas izbūvei. Šīs neskaidrības var radīt neatbilstību arī Komisijas 2025. gada 9. jūlija Īstenošanas lēmumam (ES) 2025/1332 par pārrobežu projekta Rail Baltica īstenošanu Ziemeļjūras–Baltijas jūras Eiropas transporta koridorā un Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras Eiropas transporta koridorā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1679 un atceļot Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1723 noteiktajam principam, ka otrās kārtas darbi nedrīkst kavēt pirmās kārtas īstenošanu.
Lūdzam precizēt anotāciju, skaidrojot:
1) kāds ir tiesiskais pamats pārprojektēšanas darbu veikšanai;
2) vai pārprojektēšana tiek īstenota esošo līgumu ietvaros vai nepieciešami jauni iepirkumi;
3) kā tiek nodrošināta atbilstība Publisko iepirkumu likuma un Civillikuma normām;
4) vai šīs izmaiņas nerada papildu valsts saistības ārpus projekta tvēruma;
5) kā tiek nodrošināts, ka pārprojektēšana ir savietota ar RB Rail AS prasībām un nekavē Rail Baltica pamatlīnijas izbūvi.

-

Anotācijā minēts, ka posma 3B būvdarbi jāuzsāk “nekavējoties”, lai neradītu riskus to realizācijai, taču nav skaidrots, kā praktiski iespējams nodrošināt “nekavējošu” darbu uzsākšanu, ja Lidosta saskaņā ar saņemto Militārās mobilitātes finansējumu paredzējusi veikt savus būvdarbus 2026. un 2027. gadā un tai ir tiesības liegt piekļuvi būvdarbu zonai līdz pat diviem gadiem. Šāda situācija rada būtisku neskaidrību par projekta īstenošanas tiesisko iespējamību.
Anotācijā nav izvērtēts, kā šādi apstākļi ietekmē Satiksmes ministrijas spēju nodrošināt projekta mērķu izpildi, Eiropas Savienības fondu finansējuma attiecināmību un atbilstību tiesiskās paļāvības un tiesiskās skaidrības principiem. Tāpat nav skaidrots, vai šādā gadījumā tiek paredzēta alternatīva tiesiska rīcība (piemēram, būvdarbu pārcelšana, līguma noteikumu maiņa, līgumisko seku regulējums).
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotāciju, papildinot to ar:
1) skaidrojumu par “nekavējoties” uzsākamo darbu tiesisko tvērumu;
2) izvērtējumu par sekām, ja Lidosta izmanto savas tiesības liegt piekļuvi būvdarbu zonai un projekta īstenošana aizkavējas;
3) plānotajiem tiesiskajiem mehānismiem, kas nodrošina projekta izpildi un Eiropas Savienības fondu finansējuma saglabāšanu šādā situācijā.

-