Atzinums

Uzturam iepriekš izteiktos iebildumus un papildus norādām, ka attiecībā uz meža zemēm būtiskākais ir tas, ka ziņojums acīmredzami vērsts uz koksnes audzēšanas un ieguves nodrošināšanu, nevis meklē efektīvākos risinājumus oglekļa bilances uzlabošanai. SVID analīzē ir atspoguļota negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tai pašā laikā tiek paredzēts izmantot Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu līdzekļus, lai šos pasākumus ieviestu. Gandrīz visi ieteiktie pasākumi ir ar augstu negatīvo ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ir pretrunā ar dabas aizsardzības mērķiem.
Pēc satura ziņojums atbilst nozares politikas plānam, kuram būtu veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums, lai vispusīgi izvērtētu un novērstu vai samazinātu ziņojumā paredzēto pasākumu iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, piedāvājot citas alternatīvas, lai sasniegtu plānoto mērķi - zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti

-

Informatīvā ziņojumā kā virzītie ZIZIMM pasākumi CO2 piesaistes palielināšanā galvenokārt vērsti uz mežsaimniecības intensficēšanu un nemeža zemju apmežošanu (ar tam sekojošu intensīvu mežsaimniecisko darbību).
Tai pat laikā izziņā 42.punktā atbildes komentārā par uzdoto jautājumu (kāpēc 2014.gadā  tik būtiski ir kritusies CO2 piesaiste) norādīts, ka piesaistes samazinājums saistīts ar mežizstrādes apjoma pieaugumu, palielinoties galvenās cirtes un krājas kopšanas cirtes cirsmu fondam.
Līdz ar to ministrija joprojām uztur iebildumu par ZIZIMM pasākumiem, ka būtiskākie piesaistes samazinājuma cēloņi (piem., mežizstrādes pieaugums) netiek novērsti, bet tiek "kompensēti" ar vēl lielāku mežsaimniecības intensificēšanu, kas turklāt ar augstu varbūtību var nonākt pretrunā ar vides mērķiem.

-

Lūdzam no 3. nodaļas 2. paragrāfa dzēst pēdējo teikumu, svītrojot “, kura vadību Latvijā nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”, jo VARAM nav vadošā iestāde par TPF.
 

-

Lūdzam precizēt 4.2. nodaļas “Kūdras izmantošana zemkopībā” sadaļu, norādot vai skaidrojot, vai netiek skaitītas SEG emisijas no ES nozīmes biotopiem, piemēram, “7120 Degradēti augstie purvi”, ja tās atrodas vēsturiskā kūdras ieguves vietā?  Piemēram, Sārnates vēsturiskā kūdras ieguves vieta (kūdras ieguves numurs zemes dzīļu resursā K10897), šobrīd ir daļa no ĪADT “Sārnates purvs” ar ES nozīmes biotopu 7210, un ir vēsturiskā kūdras ieguves vieta.
 

-

Lūdzam pie 6.3. nodaļas pirmspēdējā rindkopā minētajiem "aptuveni 12 tūkst. ha renaturalizācija un pakāpeniska apmežošanās, veidojot mazvērtīgas mežaudzes ar pārmitrām organiskām augsnēm" norādīt zemsvītras atsauci, ņemot vēra izziņas 8. punktā minēto, ka "informatīvā ziņojuma 6.tabulas ailē "Potenciālie finanšu avoti, nepieciešamie instrumenti/darbības pasākuma realizēšanai" ir norādīti potenciālie finanšu avoti potenciāliem pasākumiem, vienlaikus zemsvītras atsaucē norādot, ka VARAM netiek uzlikts pienākums atrast finansējumu šo pasākumu realizēšanai." Norādām, ka no TPF investīcijām vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija nav plānota tikai ar apmežošanu vai renaturalizāciju 12 tūkst. ha platībā, bet ir paredzēts piemērot dažādus rekultivācijas veidus, kas dod labumu SEG emisiju samazinājumam, vienlaikus sniedzot arī sociālekonomiskus un vides labumus, tādejādi uzskatām, ka neprecīzi tiek rēķināts mērķa scenārijs. Lūdzam tādēļ  precizēt informāciju visā tekstā, kur tiek minēti šie 12 tūkst.ha.

-

Lūdzam neuzskaitīt SEG emisijas no ES nozīmes biotopa "Degradēti augstie purvi", kā arī vēsturisko kūdras ieguves vietu teritorijām, kur šobrīd atrodas ĪADT un uzskatīt šīs teritorijas par atgrieztām dabiskā līmenī.
Ņemot vērā, ka dabiskos purva biotopos emisijas netiek skaitītas, un Latvijas klimatiskajiem apstākļiem purvs ir raksturīga vide, kura veido bioloģisko daudzveidību un ir bioloģiski nozīmīga, tādēļ nebūtu vēlams pārveidot visus izstrādātos kūdras purvus apmežošanas virzienā, kā arī ņemot vērā 4.2. nodaļas apakšnodaļā  “Kūdras resurss un nozare”  pirmspēdējā rindkopā minēto, ka  dabīgo purvu emisijas netiek uzskaitītas, ieskaitot šajā kategorijā arī ES nozīmes biotopu 7210 “Degradēti augstie purvi”.
 

-

Lūdzam 6.1.sadaļā skaidrot, kā tiks izvērtētas un turpmāk atbalstītas ierosinātās darbības “Informatīvā ziņojuma sakņošanas procesā tika saņemti ierosinājumi iekļaut šādus pasākumus kā: •Hidroloģiskā režīma atjaunošana un purvu ekosistēmai atbilstošas veģetācijas veidošana pārslapinātas organiskās augsnēs izstrādātos kūdras laukos. •Paludikultūru biomasas produktu audzēšana fosilo kurināmo aizvietošanā; •paludikultūru biomasas resursu pieejamības palielināšana, t.sk. enerģētikas vajadzībām, tādējādi dažādojot kurināmā resursus. AER tehnoloģiju attīstība uz pārmitrinātām augsnēm; ”, un to iespējamais īstenošanas potenciāls  ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanai, lai nodrošinātu kompromisu starp vides un klimata politikas mērķiem dažādās ekosistēmās tai pat laikā sasniedzot emisiju samazinājumu. Norādām, ka TPF investīciju kontekstā attiecībā uz vēsturisko kūdras vietu rekultivāciju un SEG emisiju mazināšanu mitrāju kategorijā no kūdras sektora, būtiski ir, lai ZIZIMM mērķu sasniegšanai tiku paredzēti dažādāki, t.sk. reāli un praktiski īstenojami pasākumi.

-

Lūdzam precizēt 6.1. nodaļas tabulas nosaukumu vai aprakstu, norādot, ka tabulā uzskaitītie pasākumi vēl var tikt papildināti un mainīti atbilstoši 106. izziņas punkta sniegtajai atbildei "Pasākumu pievienošana tiks izvērtēta, atjaunojot ZIZIMM mērķa scenārija projektu NEKP procesa ietvaros" un ņemot vērā 6.1. nodaļas pēdējo rindkopu.
 

-

Lūdzam dzēst 7.tabulā “SVID analīzē” norādi pie kūdras produktu izmantošanas uz Taisnīgas pārkārtošanās fondu, jo tāds nav paredzēts un nav  atbilstošs Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plānam.
 

-

Lūdzam precizēt informāciju, kā tiks nodrošināta ES nozīmes biotopu saglabāšana audzēs, kas atbilstoši Meža likumā definētajam ir  neproduktīvas audzes, jo šobrīd, kamēr konkrētajam  ES nozīmes biotopam nav noteikts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss, mežaudzes, kurās ir ES nozīmes biotopi, tiek izcirstas.  Tā piemēram, četros gados (2020-2023. gadam) ir iznīcināti 9100,8 ha biotopu kartēšanā konstatēto un DDPS “Ozols” reģistrēto meža biotopu, jo ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem ir praktiski neiespējami aizsargāt ES nozīmes biotopus. 
 

-

Lūdzam izskatīt iespēju potenciālam pētījumam, kā uzlabot SEG emisiju uzskaites sistēmu moazaīkveida rekultivētās kūdras ieguves vietās, kas iekļauj appludinātas, apmežotas un renaturalizētas teritorijas nevis skaitot visas vēsturiskās kūdras ieguves vietu teritorijas kā vienu SEG emisiju veidu, ar apņemšanos turpmāk teritoriju turpināt apsaimniekot noteiktajā veidā. Tas saskan ar informatīvajā ziņojumā "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi" (2023) minēto, ka līdzko mitrāji iekļausies ZIZIMM sektora saistību aprēķinā, Latvijai būs nepieciešams strādāt pie datu precizitātes uzlabošanas SEG emisiju aprēķinos, izmantojot augstāku līmeņa (Tier) metodi atbilstoši 2006. gada IPCC vadlīnijām nacionālo SEG inventarizāciju sagatavošanai, kurās rekomendē valstīm samazināt nenoteiktību emisiju aprēķinos, tādejādi tuvinot emisiju uzskaiti faktiskajiem apstākļiem atbilstoši Latvijas situācijai.
 

-

Aicinām papildināt 6.1. nodaļas tabulas finanšu avotus ar privāto finansējumu, ievērojot, ka gandrīz visiem ES fondu projektiem ir nepieciešams līdzfinansējums un attiecibā uz privātpersonām to nenodrošina valsts budžets, papildu nevar izslēgt privātu iniciatīvu īstenošanos attiecībā uz 6.1.tabulā minētajiem pasākumiem

-

Aicinām 6.1. nodaļas tabulas 5.pasākumu papildināt arī ar pašvaldību un privāto finansējumu, ievērojot, ka no TPF arī pašvaldībām un privātpersonām būs iespēja saņemt atbalstu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai.
 

-

Aicinām 7.tabulas “SVID analīzē” pie dūņu izmantošanas kārklu plantācijām  pārvērtēt draudu par ūdenssaimniecības uzņēmumu gatavību un spēju pamatot dūņu apsaimniekošanas izmaksas ūdensapgādes tarifos. Skaidrojam, ka jau šobrīd dūņu utilizācijas izmaksas ir iespējams iekļaut ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā, līdz ar to nesaskatām, ka uzņēmumi nav gatavi vai nespēj pamatot šīs izmaksas

-

Aicinām 69.lpp precizēt, kādu teritoriju rekultivācijai vadlīnijas izstrādājamas, kā arī iekļaut īsu aprakstu par to nozīmību.
 

-