Atzinums

Regulatora ieskatā, 27.¹ panta otrās daļas redakcija neatbilst Eiropas Savienības Padomes 2022.gada 6.oktobra Regulas (ES) 2022/1854 par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (turpmāk – Regula 2022/1854) 10.panta 1. un 2.punktam, kas noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka visi tirgus ieņēmumiem piemēroto griestu rezultātā radušies virsieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu elektroenerģijas galalietotājiem domātus atbalsta pasākumus, kuri mērķtiecīgi mīkstina augsto elektroenerģijas cenu ietekmi uz minētajiem lietotājiem. Atbilstoši Regulas 2022/1854 10.panta 1. un 4.punktam virsieņēmumus jāizmanto, lai finansētu elektroenerģijas galalietotājiem domātus atbalsta pasākumus, kuri mērķtiecīgi mīkstina augsto elektroenerģijas cenu ietekmi uz minētajiem lietotājiem, piemēram:
a) elektroenerģijas galalietotājiem piešķirt finansiālu kompensāciju par elektroenerģijas patēriņa samazināšanu, arī izmantojot pieprasījuma samazināšanas izsoles vai konkursu shēmas;
b) veikt tiešus pārskaitījumus elektroenerģijas galalietotājiem, tostarp, izmantojot proporcionālus tīkla tarifu samazinājumus;
c) piešķirt kompensāciju piegādātājiem, kuriem pēc valsts vai publiskas intervences cenu noteikšanā saskaņā ar 13. pantu elektroenerģija lietotājiem jāpiegādā zem pašizmaksas;
d) samazināt elektroenerģijas galalietotāju elektroenerģijas iegādes izmaksas, tostarp attiecībā uz ierobežotu patērētās elektroenerģijas apjomu;
e) veicināt elektroenerģijas galalietotāju investīcijas dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē.
Esošo ražotāju ražošanas jaudas modernizēšana un energoefektivitātes palielināšana, Regulatora ieskatā, nebūtu uzskatāma par galalietotāju atbalsta vai elektroenerģijas patēriņu samazinošu pasākumu. Arī attiecībā uz energoefektivitātes pasākumiem Regula 2022/1854 noteic, ka virsieņēmumus var ieguldīt galalietotāju, nevis ražotāju energoefektivitātes paaugstināšanai. Attiecīgi Likumprojektā nav pamata noteikt, ka elektroenerģijas ražotāji, kuriem ar Likumprojektu tiek noteikts tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs, virsieņēmumus izmanto sava uzņēmuma vai saistītā uzņēmuma atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu ieviešanā, modernizēšanā vai energoefektivitātes veicināšanā. Tā vietā, Regulatora ieskatā, virsieņēmumi būtu jānovirza valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondam, vai, ņemot vērā, ka ražotāji ir arī galalietotāji, jāiegulda no tīkla saņemtās elektroenerģijas (pašpatēriņa) efektīvā izmantošanā.

-

No Likumprojekta 27.¹ panta pirmās daļas redakcijas noprotams, ka elektroenerģijas cena, kurai noteikts tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs, ir gan “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša cena, gan divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena. Ja paredzēts, ka “Nord Pool AS” Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša cenu attiecina uz tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas paši pārdod elektroenerģiju “Nord Pool AS”, tas būtu skaidri jānorāda, precizējot 27.¹ panta pirmās daļas redakciju. Regulators norāda, ka virsieņēmumi ir starpība starp ražotāja ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas un noteiktā tirgus ieņēmumu maksimālā apmēra. Tāpat Likumprojektā vai anotācijā būtu nepieciešams paskaidrot, kas saprotams ar vārdiem “norēķinu perioda”. Regulatora ieskatā, vārdi “norēķinu perioda” ir svītrojami (skat. piedāvāto redakciju).

“(1) Elektroenerģijas ražotājiem, kuri reģistrēti elektroenerģijas ražotāju reģistrā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos ražotājus, no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam piemēro ieņēmumu no pārdotās elektroenerģijas maksimālo apmēru 0,180 euro par vienu kilovatstundu. Elektroenerģijas cena, kurai piemēro tirgus ieņēmumu maksimālo apmēru, ir elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša cena, kura  publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļa vietnē, elektroenerģijai, kura tiek tieši pārdota biržā attiecīgajā mēnesī, vai divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena.”

27.¹ panta piektajā daļā Regulators rosina aizstāt vārdu “neizlietoto” ar “neizlieto”.

-

27.¹ panta ceturtās daļas pēdējais teikums paredz, ka, pamatojoties uz biroja aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar saņemto informāciju, tas pieņem lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā. Regulatora ieskatā, minētajā teikumā būtu jāparedz biroja tiesības nevis pienākums pieņemt lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā (skat. piedāvāto redakciju). Minētais saistāms ar gadījumiem, kuros birojs, pieprasot ziņas no citām personām, gūst nepieciešamo informāciju, kas apstiprina ražotāja izstrādātā plāna pamatotību. Attiecīgi šādā gadījumā virsieņēmumus valsts budžetā nebūtu pamata ieskaitīt.

“(4) [..]. Pamatojoties uz biroja aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar saņemto informāciju, birojs var pieņemt lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā.”