Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka noteikumu projekta anotācija nav izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta 07.09.2021. noteikumiem Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”. Proti, ne visiem grozījumiem ir detalizēti aprakstīts izstrādes mērķis un nepieciešamība, tai skaitā vērtējot iespējamās alternatīvas. Lūdza anotāciju papildināt ar izvērstu regulējuma mērķa un iespējamās piemērošanas skaidrojumu.
 

-

Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Noteikumi nr. 240) tiek papildināti ar jauno 71.punktu,  pamatojot to ar administratīvā sloga mazināšanu nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā. Anotācijā tiek norādīts, ka piedāvātais regulējums atbilst informatīvajā ziņojumā “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (apstiprināts Ministru kabineta 2024.gada 2.aprīļa sēdē, protokols Nr. 14, paragrāfs 35, turpmāk – rīcības plāns) iekļautajam 7.1.1.pasākumam.
Ekonomikas ministrija nepiekrīt šāda sašaurinātai uzdevuma interpretācijai. Piedāvātais regulējums attiecas tikai uz uzdevuma mazu daļu un nerisina pārējās būtiskas problēmas. Administratīvā sloga mazināšanas darba grupa, kas risināja atmežošanas problēmas un koku ciršanas aspektus ārpus meža zemēm, ir izdarījusi virkni secinājumu:
Deleģējums pašvaldībai noteikti kārtību koku ciršanai ārpus meža zemēm, ir noteikts Meža likumā. Atsevišķi augošu koku regulējums saturiski neatbilst Meža likuma mērķiem un regulējuma tvērumam.
Deleģējums attiecas uz koku ciršanu, normatīvais regulējums neizvirza nekādas prasības koku stādīšanai, koku kopšanai. Šādas prasības parasti tiek ietvertas būvatļauja kā projektēšanas nosacījums. Pašvaldības prasības attiecībā uz zemes vienības “apzaļumošanu” attiecina gan uz publisko ārtelpu, gan uz privātās lietošanas teritoriju.
Trūkst vienota pieeja koku ciršanas regulējumam. Pašvaldību saistošie noteikumi nosaka kārtību koku ciršanas atļaujas saņemšanai, kā arī samaksas apmēru par nocirsto koku. Kārtības ir dažādas, kas rada administratīvo slogu, pašvaldības rīcība un prasības nav samērīgas, netiek skatīts konceptuāls teritorijas apbūves risinājums, netiek vērtēti turpmāk paredzētie apstādījumi. Neskatoties uz to, ka nekustamā īpašuma attīstīšana paredz lielu teritoriju atvēlēt apstādījumiem, īpašniekam tiek piemērota augsta maksa par esošu koku ciršanu, neļaujot to kompensēt ar jaunu koku stādīšanu apbūves teritorijas ietvaros.
Darba grupa vienojas, ka ir nepieciešami kompleksi pilnveidojumi normatīvajā regulējumā, primāri novirzot “teritorijas apzaļumošanas” prasības uz teritorijas plānošanas procesu. Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma attīstītājam apbūves plānošanai ir svarīgi pēc iespējas agrīnākā stadijā noskaidrot visus būtiskus teritorijas attīstīšanas nosacījumus, teritorijas plānojumā ir jāatrunā arī prasības koku stādīšanai, koku kopšanai un koku ciršanai (t.sk. kompensējošiem pasākumiem). Vienlaicīgi, Ekonomikas ministrijas prāt, Noteikumi Nr. 240 ir jāpapildina ar vienotiem principiem koku ciršanas atļaujas saņemšanai, t.sk. kompensējošiem pasākumiem.
Lūdzam pilnveidot regulējumu atbilstoši darba grupā nolemtajam.
 

-

Lūdzam papildināt pēdējo teikumu ar vārdu kopu, “kā arī noteikt citus ar izmantošanu saistītas prasības”. Vienlaicīgi anotāciju papildināt ar izvērstu regulējuma mērķa un iespējamās piemērošanas skaidrojumu.
Vēršam uzmanību, ka administratīvā sloga mazināšanas darba grupā, kas risināja ar teritorijas attīstības plānošanu saistītus jautājumus, tika uzsvērta nepieciešamība paplašināt vietējās pašvaldības rīcības brīvību teritorijas plānojuma izstrādē, ļaujot izvirzīt papildus prasības izmantošanai, piemēram, prasības klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka pienākumu pieslēgties ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai regulē normatīvie akti ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā (sk., piemēram, Ministru kabineta 27.06.2017. noteikumu Nr.384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” 18.punktu) un šī iemesla dēļ attiecīgais regulējums nav ietverams noteikumu projektā. Lūdzam svītrot noteikumu 151.punkta otro teikumu.

-

Lūdzam Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3.pielikuma teritorijas izmantošanas veida "Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve" (13001) skaidrojumu papildināt ar vārdiem "(tai skaitā noliktavas)". Vēršam uzmanību uz to, ka noliktavas pašas par sevi nerada lielāku ietekmi kā vieglā rūpniecība un tās var būt nepieciešamas attiecīgā rūpniecības procesa nodrošināšanai.

-

Pozīcija ar kodu 11005 un nosaukumu "Rindu māju apbūve" esošajā redakcijā skaidrota kā "Dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai trīs vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu". Vēršam uzmanību, ka Būvju klasifikācija*  nosaka, ka rindu ēka (rinda no vairākām ēkām vai dzīvokļiem rindā) var sastāvēt no viendzīvokļu ēkām (Būvju klasifikācijas kods 1110), divu dzīvokļu ēkām (Būvju klasifikācijas kods 1121), kā arī trīs un vairāk dzīvokļu ēkām (kods 1122). Pozīcijas "Rindu māju apbūve" aprakstā nav ņemts vērā, ka ēku rindā var būt arī ēka ar diviem dzīvokļiem.
*Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi".
Piemēram, vienā nepārtrauktā rindā (kā rindu "ēka") var būt vairākas secīgas dažādas ēkas:
Pirmā ēka – ar vienu dzīvokli
Otrā ēka – ar diviem dzīvokļiem
Trešā ēka – ar trīs dzīvokļiem
Ceturtā ēka – ar vienu dzīvokli
utt.

Tāpat nav ņemts vērā, ka "rindu ēku" faktiski var veidot, piemēram, tikai viena ēka ar rindā izkārtotiem 15 dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju.

"Rindu māju apbūve" - Dzīvojamā apbūve, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas vai divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu. Tāpat šo apbūvi var veidot arī viena dzīvojamā ēka ar trīs vai vairāk dzīvokļiem ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim. [Iespējams, anotācijā šīs redakcijas nozīme būtu papildus jāpaskaidro, jo, atbilstoši redakcijai,  ēkām jābūt vismaz trīs, bet katrā ēkā dzīvokļu skaits var būt atšķirīgs, taču ikvienā no situācijām katram dzīvoklim ir jābūt atsevišķai ieejai. Tāpat šo apbūvi var veidot viena ēka, kurā ir vismaz trīs rindā izkārtoti dzīvokļi ar atsevišķu ieeju. Ja ēka nav rindā ar citām ēkām un šajā ēkā ir tikai divi dzīvokļi, tad tie neveido "rindu"].

Mazstāvu apbūves definīcija un tās kritēriji (virszemes stāvu skaits nepārsniedz 3) ir noteikti šo noteikumu 2.18.apakšpunktā.
Šī iemesla dēļ, iespējams, 27.punktā ir lieki un dublējoši noteikt kritēriju tieši mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijai.
Papildus vēršam uzmanību, ka 27.punktā noteiktais kritērijs stāvu skaitam (nepārsniedz trīs stāvus) skaidri nenosaka to, vai tie ir tikai virszemes stāvi, vai visu stāvu skaits kopā (visu virszemes un pazemes stāvu skaits kopā). Šķiet, ka ar stāvu skaitu 27.punkta esošajā redakcijā ir domāts tikai virszemes stāvu skaits.

27. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs virszemes stāvus. To nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
vai
27. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

Skatīt priekšlikumu pie 27.punkta.
28.punkta mērķis ir noteikt galvenos izmantošanas veidus. Kritērijs (līdz trīs virszemes stāviem) ir jau noteikts šo noteikumu 2.18.punktā un dublēts arī 27.punktā, tādēļ, iespējams, šo kritēriju nevajag vēlreiz atkārtot arī 28.punktā.

Turklāt, šo noteikumu 31.punkts, kas pēc nozīmes ir līdzīgi veidots, nesatur informāciju par kritēriju stāvu skaitā, jo tas ir noteikts citur, tādēļ 27.punkts būtu veidojams līdzīgi - bez norādes un pieļaujamo virszemes stāvu skaitu.

28. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve, rindu māju apbūve un daudzdzīvokļu māju apbūve līdz trīs virszemes stāviem.
vai
28. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve, rindu māju apbūve un daudzdzīvokļu māju apbūve.
 

Daudzstāvu apbūves definīcija un tās kritērijs (virszemes stāvu skaits ir 4 vai vairāk) ir noteikts šo noteikumu 2.7.apakšpunktā.
Šī iemesla dēļ, iespējams, 30.punktā ir lieki un dublējoši noteikt to pašu kritēriju.
Papildus vēršam uzmanību, ka 30.punktā noteiktais kritērijs stāvu skaitam (skaits ir 4 vai vairāk) skaidri nenosaka to, vai tie ir tikai virszemes stāvi, vai visu stāvu skaits kopā (visu virszemes un pazemes stāvu skaits kopā). Šķiet, ka ar stāvu skaitu 30.punkta esošajā redakcijā ir domāts tikai virszemes stāvu skaits.

30. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
vai
30. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk virszemes stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
 

Atbilstoši Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 7.punktam vārda "rekonstrukcija" vietā korektāk būtu lietot terminu "pārbūve".

97. Veicot ielu pārbūve esošās apbūves teritorijās un pilsētu vēsturiskajos centros, brauktuvju noapaļojumu rādiusu minimālos lielumus var samazināt atbilstoši esošajai situācijai.

Būvniecības likuma 11.panta ceturtā daļa un Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.3.4.apakšpunkts nosaka, ka atbilstoši būvniecības jomas regulējumam eksistē būvdarbu rezultātā radušies objekti, kas nav definējami kā būves (ne ēkas, ne inženierbūves), bet ir atsevišķu labiekārtojuma elementi, piemēram, celiņi, terases utt., kas, iespējams, būtu jāņem vērā nosakot "brīvo zaļo teritoriju" arī tad, ja objekts nav ne ēka, ne inženierbūve.

-

Aicinām ņemt vērā, ka Latvijas būvnormatīva LBN 223-15 "Kanalizācijas būves" 152.¹ punkts nosaka arī sausās tualetes ierīkošanas iespēju, līdz ar to ir būtiski, vai projekta 151.minētais regulējums ir vai nav attiecināms uz sausajām tualetēm. Ja projekta 151. punkta regulējums ir attiecās arī uz sausajām tualetēm, tad aicinām izvērtēt vārda "sistēma" lietojumu, proti, vārdu "decentralizētas kanalizācijas sistēmas" vietā lietot vārdus "decentralizētā kanalizācija".

151. Pilsētās un ciemos, šo noteikumu 150. punktā minētajās apbūves teritorijās, kā pagaidu risinājumu līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei var ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētā kanalizācija, paredzot pieslēgšanas iespējas centralizētajiem tīkliem pēc to izbūves. Pēc centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves pieslēgums tiem ir obligāts.