Atzinums

Konceptuālā ziņojuma 34.lpp ir minēts, ka 2025. gada jūlijā Izglītības un zinātnes ministrija veiks izvērtējumu par izmēģinājumprojekta rezultātiem atbilstoši institucionālā finansējuma reformas mērķiem, kur konkrētie rezultāti tiks vērtēti pēc viena izmēģinājuma gada.
Ņemot vērā, ka uzskaitītie rādītāji, pēc kā tiks vērtēts izmēģinājumprojekta veikums, ir, piemēram, finansējuma piesaiste, STEM absolventu skaita izmaiņas pret iepriekšējo gadu, absolventu vidējā alga un citi rādītāji, Zemkopības ministrijas ieskatā šāda kritēriju izvērtēšana, pēc laika perioda, kas ir viens gads, nerada pārliecību par objektīviem rezultātiem. Novērtēšanas veikšanai jāparedz, ka ir jābūt datu kopai uz kuru tiktu balstīts izvērtējums.

-

Neatbalstām plānoto augstākās izglītības sistēmas ietvaros pieejamā finansējuma 15% pārdali no 2026.gada.

Skaidrojums: Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas plānotos stimulējošos pasākumus atsevišķu augstākās izglītības iestāžu attīstībai (pilotprojekts ar papildus finansējumu +”izcilības iniciatīva”). Ir pamatotas bažas, ka līdz 2026.gadam atsevišķām augstskolām sniegtais finansiālais atbalsts (tajā brīdī jau 2 gadu periodā), salīdzinot ar pārējām augstskolām, sniegs nesamērīgas konkurences priekšrocības. Līdz ar to, risinājums būtu papildus finansējuma piešķiršana un tā regulāra pārskatīšana, nevis jau esošā pārdale.
 

-

Neatbalstām pieeju, kā tiek paredzēts ieviest institucionālā finansēšanas modeļa pilotprojektu (Ziņojuma 31 lpp).

Skaidrojums: Latvijā ir noteikti augstskolu tipi un ir pamatoti uzskatīt, ka četru zinātnes universitāšu spējas ieviest finansēšanas modeļa izmaiņas šajā posmā ir vienlīdz līdzvērtīgas, ja tās atbilst izvirzītajiem priekšnosacījumiem.
Ņemot vērā, ka jau 2025.gadā ir plānots būtisks papildus finansējums  “izcilības iniciatīvai”, kura saņēmējs tiks noteikts konkursa kārtībā, tad pamatoti var uzskatīt ka Institucionālā modeļa ieviešanas atšķirīgie periodi sniegs nozīmīgu ietekmi uz konkursa rezultātiem.
 

-

Informatīvā ziņojuma analītiskajā daļā minētais - paredzētās rīcības scenāriji un iekļutie kritēriji rada neskaidrību par institucionālā modeļa un attīstības instrumentu ieviešanas pamatmērķi - augstākās izglītības sistēmas pārdali, vai tās attīstību.
Institucionālā modeļa ieviešanai pamatprincipi būtu augstskolas stratēģiskās spējas un administratīvā kapacitāte. Līdz ar to ziņojuma 33.lpp Pamatnosacījumu sadaļā “Kvalitātes nodrošināšana” minētos kritērijus neatbalstam:
1. Saņemts vismaz 4 kā vidējais vērtējums starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā.
2. Augstskolas darbības rezultāti nodrošina kvalificēšanos starptautiskajiem reitingiem (QS vai Times Higher Education Rakings vai Academic Rankings of World Universities).

Skaidrojums: Vidējais vērtējums starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā neliecina par kvalitāti, kas sniegtu ietekmi uz finanšu sistēmas maiņu augstskolā, turklāt 2019.gada zinātniskā izvērtējumā nevienai augstskolai nav “vidējais vērtējums” vismaz 4. Attiecībā uz reitingiem, ziņojumā ir norādīts (28.lpp “Izcilības iniciatīvas mērķis Latvijā būtu virzība uz iekļūšanu reitingu top 500) "Augstskolas atrašanās šo reitingu top 500 nav pašmērķis (..)" un atrašanās reitingos neatbilst kritēriju būtībai finanšu sistēmas maiņai augstskolā, īpaši ņemot vērā reitingu vērtējumu ietekmējošos parametrus.
 

-