Atzinums

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 7.punktu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā ir atļauta ielu un autoceļu būvniecība vai apbūve, lai nodrošinātu piekļuvi esošām dzīvojamām ēkām vai šajā pantā atļautās apbūves (ja tur bijusi iepriekšējā apbūve) vajadzībām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas.

Anotācijā skaidrots, ka iepriekšminētās normas mērķis ir piekļūšana atļautai apbūvei, nevis apbūvētai zemes vienībai. Tradicionāli ar piekļuvi ēkām saprotot piekļuvi to tiešā tuvumā, nevis tikai līdz īpašuma vai zemes vienības robežām, jo īpaši lauku teritorijās, kur zemes vienības platība var būt ievērojama. Nekustamā īpašuma kopplatība ir 5,09 ha un tas visā platībā atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, līdz ar to tikai caur krastu kāpu aizsargjoslu ir iespējama piekļuve apbūvei. Savukārt attiecībā par laukumu norādīts, ka īpaši lauku teritorijās, kur ir viensētu apbūve, lai nodrošinātu īpašuma apsaimniekošanu, ir svarīga piekļuve pagalmam, kurā ir izveidotas gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas. Šajā gadījumā stāvvieta nav uzskatāma par stāvvietu Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 6.punkta izpratnē, kas vērsts uz sabiedrībai pieejamu auto stāvlaukumu izbūvi, kas nav saistīta ar esošām ēkām vai būvēm. Šajā gadījumā stāvvieta, kuru plānots izbūvēt, ir tieši saistīta ar piekļuvi būvei, piebraucamā ceļa izbūve ietver arī stāvvietas izbūvi (likums ,,Par autoceļiem” 2.panta otrā daļa).

No papildinātās anotācijas secināms, ka zemes vienībai, kadastra apzīmējums 66600130226, ir nodrošināta piekļuve, taču anotācijā norādīts, ka Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 7.punkts paredz tiešu piekļuvi kūtij ar šķūni, kadastra apzīmējums, 66600130024002, ņemot vērā ievērojamo nekustamā īpašuma kopplatību 5,09 ha. Tieslietu ministrijas ieskatā papildinātajā anotācijā nav pietiekami ņemti vērā izteiktie iebildumi konkrēti: 1) norādīt, kā līdz šim brīdim tiek īstenota piekļuve būvēm, kur tiek novietotas automašīnās, ņemot vērā spēkā esošo ceļa servitūtu; 2) gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka šobrīd nav piekļuves būvēm, lūdzam skaidrot, vai turpmāk jebkurai zemes vienībai kāpu aizsargjoslā ar spēkā esošu ceļa servitūtu būtu izbūvējams papildus jauns ceļš līdz būvēm, pamatojoties uz Aizsargjosla likuma 36.panta otrās daļas 7.punktu. Vienlaikus Tieslietu ministrijas ieskatā papildinātajā anotācijā atsaukšanās uz zemes vienības kopplatību ir vērtējama kritiski, jo projektējamais pievedceļš sākas no servitūta ceļa un stiepjas 269 m garumā, noslēdzoties ar privātu stāvvietu 11 m garumā un 9 m platumā, stāvvietai atrodoties ~ 20 m attālumā no īpaši aizsargājamā biotopa, kur atrodas arī būves, proti, nav izprotama korelācija starp faktisko piekļuvi būvēm un kopplatību Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 7.punkta izpratnē. Ievērojot minēto, lūdzam sniegt pilnīgu skaidrojumu attiecībā uz norādītiem iebildumiem.

Attiecībā par stāvvietas izbūvi, Tieslietu ministrijas ieskatā kritiski vērtējami anotācijā izteiktie apgalvojumi, ka kūts ar šķūni, kuras funkcionalitāte neparedz cilvēku patstāvīgu vai ilgstošu uzturēšanos uzskatāma par viensētu, lūdzam papildināt anotāciju, norādot, kāds normatīvais akts atzīst šīs ēkas par viensētām, lūdzam arī skaidrot likuma ,,Par autoceļiem” piemērošanu konkrētajā gadījumā, proti, kāda ir atļautā maksimālā laukuma izbūve un tiesiskās skaidrības nodrošināšanai anotācijā precīzi norādīt, vai ir pieļaujama šāda būvniecība, ko nepieļauj Aizsargjoslu likuma 36.pants.
 

-