Projekta ID
24-TA-415Atzinuma sniedzējs
Ķemeru nacionālā parka fonds
Atzinums iesniegts
25.04.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
VARAM funkcijas ir saistītas ar Dabas atjaunošanas Regulu (ES) 2024/1991 un ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030.gadam.
VARAM savas kompetences ietvaros jau vairāk kā 20 gadus biotopu (g.k. zālāju) uzturēšanas nolūkos atsevišķās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) ar panākumiem izmanto taurgovis un konikus.
Šo dzīvnieku izmantošana neatbilst lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas mērķiem un nosacījumiem, bet tieši attiecas uz tādu biotopu veidošanu un uzturēšanu par kuriem Latvijai ir ierosināta pārkāpumu procedūra, bet pašu dzīvnieku statuss līdzinās „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam. Līdz ar to arī normatīvais regulējums attiecībā uz šiem dzīvniekiem kļūst vairāk atbilstošs VARAM kompetencei saistībā ar sugu un biotopu aizsardzību. Ir nepieciešamas jaunas likuma normas, kuru izstrāde būtu jāveic VARAM, saskaņojot ar ZM.
Šis jautājums ir tieši saistīts ar specifisku teritoriju (ĪADT) noteikšanu un atbilst šī Likuma tvērumam. Uz šāda „jumta panta” bāzes turpmāk būtu izstrādājami citi normatīvie regulējumi, kas saistīti ar minēto biotopu apsaimniekošanas veidu (savvaļas ganībām).
VARAM savas kompetences ietvaros jau vairāk kā 20 gadus biotopu (g.k. zālāju) uzturēšanas nolūkos atsevišķās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) ar panākumiem izmanto taurgovis un konikus.
Šo dzīvnieku izmantošana neatbilst lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas mērķiem un nosacījumiem, bet tieši attiecas uz tādu biotopu veidošanu un uzturēšanu par kuriem Latvijai ir ierosināta pārkāpumu procedūra, bet pašu dzīvnieku statuss līdzinās „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam. Līdz ar to arī normatīvais regulējums attiecībā uz šiem dzīvniekiem kļūst vairāk atbilstošs VARAM kompetencei saistībā ar sugu un biotopu aizsardzību. Ir nepieciešamas jaunas likuma normas, kuru izstrāde būtu jāveic VARAM, saskaņojot ar ZM.
Šis jautājums ir tieši saistīts ar specifisku teritoriju (ĪADT) noteikšanu un atbilst šī Likuma tvērumam. Uz šāda „jumta panta” bāzes turpmāk būtu izstrādājami citi normatīvie regulējumi, kas saistīti ar minēto biotopu apsaimniekošanas veidu (savvaļas ganībām).
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu ar jaunu likuma 43.panta daļu :
"(11) Ministru kabinets nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās Eiropas nozīmes biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem zirgiem un liellopiem un viņu pēcnācējiem tiek noteikts statuss „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam".
"(11) Ministru kabinets nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās Eiropas nozīmes biotopu uzturēšanas nolūkos izlaistiem zirgiem un liellopiem un viņu pēcnācējiem tiek noteikts statuss „savvaļas dzīvnieki” atbilstoši Regulas Nr.2016/429 definīcijas skaidrojumam".
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
1. Lielākai daļai Latvijas Natura2000 teritoriju (iepriekš izveidotajām) izveidei sākotnējais mērķis nav bijis šī likumprojekta II pielikuma sugu saraksts, līdz ar to šobrīd nevar noteikt izveides mērķi, bet var noteikt Natura2000 teritoriju atbilstību tajās konstatēto II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām. Līdz ar to pielikuma tabulas kolonnu nosaukums "izveidošanas mērķis" nav korekts.
2. Ķemeru Nacionālā parka sugu sarakstā trūkst brūnais lācis, kas šeit ir periodiski novērots un Parka fizikālie un bioloģiskie faktori ir atbilstoši, lai minētās sugas īpatņi varētu dzīvot un vairoties.
2. Ķemeru Nacionālā parka sugu sarakstā trūkst brūnais lācis, kas šeit ir periodiski novērots un Parka fizikālie un bioloģiskie faktori ir atbilstoši, lai minētās sugas īpatņi varētu dzīvot un vairoties.
Piedāvātā redakcija
1. pielikuma tabulas kolonnas nosaukumu "izveidošanas mērķis" mainīt uz "teritorijas mērķsugas" vai "aizsardzības mērķis".
2. pielikuma tabulā papildināt sadaļu Nr.9 "Ķemeru Nacionālais parks" ar Direktīvas 92/43/EEK II pielikuma sugu Brūnais lācis (Ursus arctos).
2. pielikuma tabulā papildināt sadaļu Nr.9 "Ķemeru Nacionālais parks" ar Direktīvas 92/43/EEK II pielikuma sugu Brūnais lācis (Ursus arctos).
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
VARAM savas kompetences ietvaros jau vairāk kā 20 gadus biotopu uzturēšanas nolūkos atsevišķās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) ar panākumiem izmanto taurgovis un konikus, kuri iepriekš ir apzināti selekcionēti ar mērķi nostiprināt dzīvnieku pielāgotību dzīvei savvaļā.
Šādi ieviestie dzīvnieki vairs neatbilst lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas mērķiem un nosacījumiem, kā arī praksē nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecināmas prasības. Līdz ar to arī normatīvais regulējums attiecībā uz šiem dzīvniekiem kļūst vairāk atbilstošs VARAM kompetencei saistībā ar sugu un biotopu aizsardzību, un mazāk atbilstošs ZM.
Risinājums: Ir nepieciešamas jaunas likuma normas, kuru izstrādi veic VARAM, sadarbībā ar ZM.
Balstoties uz šī Likuma „jumta pantu” būs jānosaka teritorijas (ĪADT) un papildināmi citi normatīvie akti, kas saistīti ar minēto biotopu apsaimniekošanas veidu (savvaļas ganībām) un tur dzīvojošo dzīvnieku tiesisko statusu.
Šādi ieviestie dzīvnieki vairs neatbilst lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas mērķiem un nosacījumiem, kā arī praksē nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecināmas prasības. Līdz ar to arī normatīvais regulējums attiecībā uz šiem dzīvniekiem kļūst vairāk atbilstošs VARAM kompetencei saistībā ar sugu un biotopu aizsardzību, un mazāk atbilstošs ZM.
Risinājums: Ir nepieciešamas jaunas likuma normas, kuru izstrādi veic VARAM, sadarbībā ar ZM.
Balstoties uz šī Likuma „jumta pantu” būs jānosaka teritorijas (ĪADT) un papildināmi citi normatīvie akti, kas saistīti ar minēto biotopu apsaimniekošanas veidu (savvaļas ganībām) un tur dzīvojošo dzīvnieku tiesisko statusu.
Piedāvātā redakcija
Probēma: VARAM savas kompetences ietvaros jau vairāk kā 20 gadus biotopu uzturēšanas nolūkos atsevišķās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) ar panākumiem izmanto taurgovis un konikus, kuri iepriekš ir apzināti selekcionēti ar mērķi nostiprināt dzīvnieku pielāgotību dzīvei savvaļā.
Šādi ieviestie dzīvnieki vairs neatbilst lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas mērķiem un nosacījumiem, kā arī praksē nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecināmas prasības. Līdz ar to arī normatīvais regulējums attiecībā uz šiem dzīvniekiem kļūst vairāk atbilstošs VARAM kompetencei saistībā ar sugu un biotopu aizsardzību.
Risinājums: Papildināt likuma normas. Balstoties uz šī Likuma „jumta pantu” būs nosakāmas teritorijas (ĪADT) un papildināmi citi normatīvie akti, kas saistīti ar minēto biotopu apsaimniekošanas veidu (savvaļas ganībām) un tur dzīvojošo dzīvnieku tiesisko statusu.
Šādi ieviestie dzīvnieki vairs neatbilst lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas mērķiem un nosacījumiem, kā arī praksē nav izpildāmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecināmas prasības. Līdz ar to arī normatīvais regulējums attiecībā uz šiem dzīvniekiem kļūst vairāk atbilstošs VARAM kompetencei saistībā ar sugu un biotopu aizsardzību.
Risinājums: Papildināt likuma normas. Balstoties uz šī Likuma „jumta pantu” būs nosakāmas teritorijas (ĪADT) un papildināmi citi normatīvie akti, kas saistīti ar minēto biotopu apsaimniekošanas veidu (savvaļas ganībām) un tur dzīvojošo dzīvnieku tiesisko statusu.
