Atzinums

Kā norādīts likumprojekta anotācijā - “no I un II pasaules kara vācu apbedījumu skaits Latvijas Republikas teritorijā ir apmēram 100 tūkstoši, savukārt krievu ir ap 180 tūkstošiem”. Šis ir aptuvenais skaitlis un zināms, ka vēl joprojām katru gadu tiek atklātas aizvien jaunas kapa vietas un apbedījumi. Līdz ar to neviens labticīgs nekustamā īpašuma ieguvējs nevar būt pārliecināts, ka varēs netraucēti lietot savu īpašumu, ka neradīsies īpašs apstāklis, kas viņam uzliks papildus pienākumu izpildi, papildus finanšu līdzekļus piesaisti, lai izpildītu ar likumu noteiktos pienākumus, kas citādi tiek noteikts kā pašvaldības pienākums. Piemēram, likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 29.panta pirmajā daļā noteikts, ka zemes īpašniekiem un lietotājiem aizsargājamās teritorijās ir tiesības uz normatīvajos aktos noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem, savukārt likumprojekts “Kara upuru apbedījumu likums” kompensāciju mehānismu neparedz - vēl jo vairāk, uzliek izmaksas uz tās personas pleciem, kuras īpašumā ir kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar pārapbedīšanu, ja to ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks, tādējādi uzskatu, ka šajā gadījumā Satversmes 105.pantā garantēto īpašuma tiesību ierobežošana nav samērīga ar tā leģitīmo mērķi, jo Satversmes 105.pants ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību.
Pamatojoties uz augstāk minēto, lai sasniegtu likuma mērķi - lai noteiktu kara upuru apbedījumu tiesisko stāvokli Latvijas Republikas teritorijā, nodrošinot kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību, kā arī sekmētu kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņas pilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām, jāpārskata likumprojekta 5.pants un 7.pants, attiecīgi vērtējot samērīgumu starp kapa vietu un kapsētu (no apsaimniekošanas viedokļa, teritoriālā, ekonomiskā un ilgtermiņa viedokļa) un paredzēt, ka fiziskas un juridiskas personas, kuru īpašumā atrodas kara upuru mirstīgās atliekas, ļauj pārapbedīšanu veikt bez maksas.

-

Lūdzam pamatot nepieciešamību veidot jaunu komisiju.
Šobrīd spēkā esošā likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” 2.1 pants nosaka, ka “Uzdevumu tehnisko izpildi . . . nodrošina biedrība “Brāļu kapu komiteja”, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu un uzdevumu izpildē tā ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā.”
Esam saņēmuši informāciju no vairākām pašvaldībām, kas vērš uzmanību, ka kopš 2010.gada, kad šāda panta reakcija iekļauta likumā, līdz šim brīdim (12 gadu periodā) biedrība “Brāļu kapu komiteja” ar tai deleģēto funkciju ir tikusi galā.

-

Esošā redakcija ir nesamērīga privātpersonai - proti, apstākļi var radīt papildus izdevumus un apgrūtinājumus lietot savu īpašumu. Bez tam likums nenosaka, ko nozīmē saglabāt un uzturēt kara upuru kapa vietas un kapsētas, savukārt saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” 15.panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldības autonomā funkcija bez cita, kas norādīts šajā pantā, tāpat ir kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana. Pamatojoties uz minēto, katrā pašvaldībā ir apstiprināti saistošie noteikumi, kas regulē apsaimniekošanu, uzraudzību, ainavisko arhitektūru un citus ne mazāk svarīgus principus.
Ņemot vērā to, ka  kara upuru kapsētas un kapuvietas ir apgrūtinājums gan fiziskām, gan juridiskām personām, ierosinām likumprojektā noteikt, ka izdevumus par kara upuru kapsētu un kapuvietu reģistrāciju, uzturēšanu, aizsardzību sedz Valsts un Valsts budžetā paredzēt ikgadēju atlīdzību par kara upuru kapsētām un kapuvietām, kuras ir apgrūtinājums zemes īpašniekiem.

-