Atzinums

Norādām, ka šī likumprojekta norma ir neprecīza un ļauj to atšķirīgi interpretēt. Likumprojekta 6. panta septītā daļa paredz pilnīgu dāvanu pieņemšanas aizliegumu, vienlaikus norādot, ka aizliegums ir saistīts ar ietekmi uz valsts pārvaldē nodarbināta objektivitāti vai neitralitāti. Savukārt, likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka, piemēram, ziedu dāvināšana noteiktās dienās skolotājiem ir pieļaujama, attiecīgi paredzot, ka ir situācijas, kad noteiktu dāvanu pieņemšana ir pieņemam un nav uzskatāma par valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti ietekmējošu. Tāpēc lūdzam normu precizēt, paredzot arī noteiktus izņēmumus no šī absolūtā aizlieguma, piemēram, ziedi, suvenīri, reprezentācijas dāvanas un diplomātiskā protokola dāvanas, jo bieži vien to pasniegšana mērķis nav saistīts ar valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitātes ietekmēšanu. Lūdzam veidot izņēmumus no šī absolūtā aizlieguma, kā to paredz šobrīd spēkā esošais likums, uzskaitot vai skaidrojot situācijas, kad dāvanu pieņemšana ir pieļaujama.

-

Likumprojekta 7. panta otrā un trešā daļa paredz pasākumus, kas veicami iekšējās kontroles sistēmas izveidei. Lūdzam skaidrot, vai šīs daļas prasību izpilde mazai valsts pārvaldes iestādei ar nelielu nodarbināt skaitu, piemēram, 30 nodarbinātajiem, neradīs ievērojamu papildus administratīvo slogu un papildus administratīvās izmaksas, piemēram, 7. panta otrās daļas 8), 9) un 10) punktā minētās prasības. Lūdzam likumprojekta  7. panta otrā un trešā daļā minētos pasākumus diferencēt atkarībā no iestādes apmēriem un iespējamiem korupcijas riskiem, ar kuriem saistīta šīs iestādes darbība, kā arī skaidrot šo prasību nepieciešamību.

-

Vēršam KNAB uzmanību, ka šādu deklarāciju ieviešana ir saistīta ar iejaukšanos personas privātajā dzīvē, jo personai ir jāsniedz informācija par savām interesēm, vaļaspriekiem vai citām aktivitātēm, ko tā veic ārpus darba laika un kas nav saistīts ar tās amata pienākumu izpildi, attiecīgi ierobežojot valsts pārvaldē nodarbināto pamattiesības. Ņemot vērā šo apstākli, kā arī likuma mērķi un vēlmi mazināt administratīvo slogu, kā arī ievērojot Datu regulā noteiktos personas datu apstrādes principus, uzskatām, ka interešu deklarāciju ieviešana, kas var tikt attiecināta uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, nav samērīga ar mērķi, kuru vēlas sasniegt. Papildus tam norma ir neskaidra, un ļauj katram iestādes vadītājam to interpretēt pēc saviem ieskatiem. Tāpēc lūdzam šo daļu svītrot, jo valsts pārvaldē nodarbinātajiem jau ir paredzēts ziņot par interešu konfliktiem, arī šķietamajiem (skat. likumprojekta 7. panta trešās daļas 1) punkts), līdz ar to konkrētais datu apstrādes mērķis jau tiks sasniegts ar citiem līdzekļiem.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 7. panta piekto daļu, norādot, ka sarakstos tiek iekļauti tikai tie valsts pārvaldē nodarbinātie, kuru amati veic likumprojekta 14. pantā uzskaitītās funkcijas vai ieņem noteiktus amatus, vai ir pakļauti augstam korupcijas riskam, tādējādi sasaistot šīs daļas regulējumu ar likumprojekta 14. pantu. 

-

Norādām, ka ir iestādes, kurās iepirkuma komisijas tiek veidotas konkrētajam iepirkumam, un to locekļi katrā iepirkumā var mainīties. Tāpat ir gadījumi, kad iepirkumu komisijas sastāvs tiek grozīts un uz īstermiņu komisijā tiek iekļauts jauns loceklis.  Ņemot vērā, ka likumprojekta 15. panta otrā daļa paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāsniedz tiem valsts pārvaldē strādājošajiem, kas pilda speciālā likuma subjekta pienākumus vairāk kā trīs mēnešus, lūdzam izvērtēt iespēju šo prasību attiecināt arī uz iepirkumu komisijas locekļiem, proti, precizēt normu, ka mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāsniedz publiskas personas institūcijas iepirkuma komisijas locekļiem, kas šos pienākumus pilda vairāk kā trīs mēnešus kalendārā gada ietvaros, attiecīgi papildinot arī likumprojekta anotāciju ar normas piemērošanas skaidrojumu. Savukārt, ja norma ir attiecināma uz visiem gadījumiem, lūdzam šo jautājumu detalizēti skaidrot anotācijā.

-

Likumprojekta 16. panta pirmās daļas atsevišķi apakšpunkti paredz arī trešo personu personas datu apstrādi, t.sk. publiskošanu valsts pārvaldē nodarbinātā mantiskā stāvokļa deklarācijā. Lūdzam 16. panta pirmās daļas 3), 10), 11) un 12) punktā paredzēto pušu - fizisku personu personas datus iekļaut tikai publiski nepieejamā mantiskā stāvokļa deklarācijas daļā, jo darījumos iesaistīto trešo personu personas datu publiskošana nav samērojama ar sabiedrības interesēm iepazīties ar konkrētā valsts pārvaldē nodarbinātā mantisko stāvokli. Šī informācija var tikt izmantota tikai to institūciju vajadzībām, kas kontrolē un uzrauga šī likuma prasību ievērošanu, tāpēc būtu iekļaujama tikai mantiskā stāvokļa deklarācijas publiski nepieejamā daļā.

-

Vēršam KNAB uzmanību, ka EST lietā C‑184/20 (kurā tika vērtēta Lietuvas prakse amatpersonu deklarāciju iesniegšanā) ir secinājusi, ka vērtējot informācijas publiskošanu, kura pat netieši var atklāt ziņas par datu subjekta Datu regulas 9. panta 1. punktā uzskaitītajiem īpašu kategoriju datiem ir uzskatāma par īpašu kategoriju personas datu apstrādi. Tāpēc lūdzam informāciju par deklarācijas sniedzēja 16. panta pirmās daļas 1) punktā minētajiem ģimenes locekļiem iekļaut deklarācijas publiski nepieejamajā daļā, jo informācija par personas ģimenes locekļiem un ģimenes stāvokli sniedz plašu ieskatu personas privātajā dzīvē, t.sk. atklājot arī, piemēram, personas seksuālo orientāciju. 

-

Lūdzam izvērtēt mantiskā stāvokļa deklarācijas pieejamības termiņu, nosakot to samērīgu mērķim, ko ar šīs informācijas publiskošanu vēlas sasniegt, jo no šobrīd anotācijā sniegtā skaidrojuma 15 gadu termiņš nav uzskatāms par samērīgu. Mantiskā stāvokļa un interešu deklarācija sniedz plašu ieskatu personas privātajā dzīvē. Vienlaikus deklarācijas publiskošanas mērķis ir pārliecināties par to, ka valsts pārvaldē nodarbinātais ievēro likuma prasības un pilda savus amata pienākumus godprātīgi, likumīgi, izvairoties no interešu konflikta situācijām un korupcijas riskiem. Līdz ar to anotācijā minētais arguments, ka šis termiņš noteikts, lai tas atbilstu Krimināllikuma XXIV nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā" uzskaitīto sevišķi smago noziedzīgo nodarījumu noilguma termiņam, nav uzskatāms par pietiekamu pamatojumu šādu datu publiskošanas termiņa noteikšanai. Anotācijā norādīts, ka deklarācijai ir jābūt publiskai, lai sabiedrība varētu ziņot par Krimināllikuma XXIV nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā" minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Taču šo noziedzīgo nodarījumu konstatēšana, izmeklēšana un atklāšana paredz kriminālprocesuālās darbības, kurām ir savi izpildes termiņi un kārtība, un kuri nav saistīti ar to, vai amatpersonas deklarācija ir vai nav publiski pieejama. Tāpēc aicinām KNAB noteikt samērīgu termiņu amatpersonas deklarācijā minēto datu apstrādei, jo šī informācija ir amatpersonas finanšu stāvokļa un darījumu fiksēšana tikai uz konkrēto brīdi, un pēc 15 gadiem tā var vairs nebūt aktuāla. Lūdzam termiņu noteikt tādu, kas ir samērīgs un ļauj atrast līdzsvaru starp valsts pārvaldē nodarbināto personu tiesībām uz to datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību no vienas puses, un sabiedrības iespējām pārliecināties par amatpersonu godprātību un atbildību no otras puses. Inspekcija uzskata, ka šāds termiņš nevar būt garāks par 10 gadiem un arī šādam termiņam ir jābūt pamatotam. Tāpat būtu jāpārdomā iespēja nodrošināt diferencētu pieeju dažādiem subjektiem (piemēram, noteiktām NVO pieejamība var tikt nodrošināta ilgāku termiņu) un iespējams arī glabāšanas termiņus atkarībā no personas ieņemama amata, jo augstāko amatpersonu deklarācijām var būt lielāka nozīmē to pieejamībai, nekā lietvežu, juristu vai vecāko referentu. Tāpat ir jāvērtē un jāatrunā atsevišķi pieejamības termiņi, ja persona vairāk nestrādā valsts pārvaldē. 
Papildus minētajam deklarācijas dzēšanas/nepieejamības termiņam jābūt konkrētam. Nosacījums "ne vēlāk kā mēneša laikā" nesniedz konkrētu un pamatotu datu dzēšanas termiņu, kā arī glabāšanas pamatojumu. Sanāk, ka viena deklarācija var tikt izdzēsta vienu dienu pēc nāves, citām vienu mēnesi pēc nāves. Savukārt termiņam jābūt vienotam. Turklāt būtu izvērtējams, vai atskaites punkts informācijas dzēšanai ir personas nāve vai brīdis, kad VID ir uzzinājis par šo faktu. Līdz ar to ierosinām noteikt konkrētu termiņu, piemēram, pēc mēneša pēc personas nāves. 

-

Norādām, ka personas datu apstrāde (publiskošana) tīmekļa vietnē ir saistīta ar personas pamattiesību ierobežošanu, īpaši gadījumos, ja tas ir attiecināms uz sodāmības datiem, kuru apstrādi regulē Datu regulas 10. pants. Tāpēc pirms šāda pamattiesību ierobežojuma noteikšanas ir svarīgi izvērtēt, vai informācijas publiskošanas mērķi nebūtu iespējams sasniegt ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību atbilstoši Datu regulas 35. panta 3. punkta b) apakšpunktam. Likumprojektā jau ir paredzēta valsts pārvaldē nodarbināto disciplināratbildība un administratīvā atbildība par likumprojekta normu pārkāpumu, tādējādi paredzot sankcijas valsts pārvaldē nodarbinātajam par likumprojekta normu pārkāpumu. Tāpēc lūdzam svītrot nepieciešamību šo informāciju publicēt institūciju tīmekļa vietnē (skat. arī otro, ceturto un piekto daļu), jo no likumprojektā sniegtās informācijas nav saprotams, kāpēc šāda datu apstrāde būtu nepieciešama, un vai sabiedrības ieguvums no šādas informācijas publiskošanas būtu samērīgs personas pamattiesību ierobežojumiem. Uzskatām, ka sabiedrības informēšana funkcija tiktu izpildīta, ja tiktu sniegta informācija tikai par likuma speciālo subjektu veiktajiem šā likumprojekta pārkāpumiem, jo šīs amatpersonas ieņem nozīmīgus amatus valsts publiskajā pārvaldē, attiecīgi būtu pamatoja sabiedrības interese saņemt informāciju par šo amatpersonu veiktajiem pārkāpumiem.

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par speciālo likuma subjektu konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību.

Lūdzam dzēst likumprojekta 23. panta otro daļu, jo nav pamata sabiedrības informēšanas nolūkos, informāciju ievietot dubultā arī publiskas personas institūcijas tīmekļvietnē, ja paredzēts, ka sabiedrības informēšanas funkciju nodrošinās KNAB un VID.

-

Lūdzam precizēt Pārejas noteikumu 2. punktu, uzskaitot visus deleģējuma pamatus MK, piemēram, skat. likumprojekta 10. panta astoto daļu.

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz ievērojamu personas datu apstrādes apjomu, lūdzam korekti aizpildīt anotācijas 8.1.13. punktu. Lūdzam norādīt vismaz personas datu apstrādes nolūku, datu apstrādes tiesisko pamatu (skat. Datu regulas 6. panta 1. punkta apakšpunktus), personas datu apjomu, kuru plānots apstrādāt, kā arī datu glabāšanas ilgumu. Detalizētāks skaidrojums par šajā sadaļā iekļaujamo informāciju pieejams šeit - www.mk.gov.lv/sites/mk/files/media_file/tap_anotacija_vadlinijas.pdf

-