Atzinums

Ūdens apsaimniekošanas jautājumi tieši skar sabiedrības tiesības uz drošu un veselīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 115. pants).
Ja iestādes lēmuma apstrīdēšana notiek tikai iestādes iekšējā hierarhijā, sabiedrībai nav  nodrošināta neatkarīga kontrole, līdz ar to tiesības uz efektīvu aizsardzību tiek būtiski ierobežotas.
Grozījumi paredz, ka apstrīdēšana neaptur lēmuma darbību, ja dienests norāda, ka atļaujas darbības apturēšana var radīt negatīvu ietekmi uz vidi.
Šāds regulējums ir paradoksāls, jo rada iespēju turpināt saimniecisko darbību pat tad, ja tiek apstrīdēts lēmums, kas sabiedrības skatījumā pats par sevi rada draudus videi. Turklāt nav skaidru kritēriju, pēc kuriem dienests nosaka, vai negatīva ietekme uz vidi ir būtiska.
Ar grozījumiem visas ūdens apsaimniekošanas kontroles funkcijas tiek koncentrētas Valsts vides dienestā un Klimata un enerģētikas ministrijā.
Tā kā Klimata un enerģētikas ministrijā vienlaikus ir atbildīga par enerģētikas projektu attīstības veicināšanu, rodas kolīzija starp ekonomiskajām un vides interesēm, apdraudot neatkarīgu un līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu.

 

-