Projekta ID
23-TA-1030Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
04.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
(3) Jūras vides pārvaldības un aizsardzības likums, Enerģētikas likums, Elektroenerģijas tirgus likums un Teritorijas attīstības plānošanas likums attiecībā uz ELWIND projektu un Ceturto starpsavienojumu piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
Iebildums
Uzturam izziņas 30. punktā ietverto iebildumu un lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta 3. panta trešo daļu. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā ir norādīts uz to, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Savukārt ar likumprojektu rosināts izsolīt ELWIND projekta atkrastes vēja parka laukumu privātajam attīstītājam uz 70 gadiem, vienlaikus norādot, ka pašreiz nacionālajā regulējumā noteiktais 30 gadu termiņš viennozīmīgi nav pietiekams atkrastes vēja parka būvniecībai un darbībai pat uz vienu darbības ciklu. Attiecīgi secināms, ka likumprojekts faktiski paredz speciālo regulējumu iepretim minētajam likumam, uz ko būtu nepieciešams norādīt, līdzīgi kā uz citiem likumprojekta 3. panta trešajā daļā minētajiem likumiem. Alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums attiecībā uz ELWIND projektu un Ceturto starpsavienojumu nav piemērojams.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
(1) Ja ELWIND atkrastes vēja parkam un ar to saistīto būvju būvniecībai atbilstoši likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, Ministru kabinets 30 dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Valsts kancelejā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.
Iebildums
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 64. panta pirmā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
Savukārt likumprojekta "Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu" (turpmāk – likumprojekts) 4. panta pirmā daļa noteic, ka, ja ELWIND atkrastes vēja parkam un ar to saistīto būvju būvniecībai atbilstoši likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, Ministru kabinets 30 dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Valsts kancelejā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.
Līdz ar to likumprojekta 4. panta pirmajā daļā paredzētais regulējums neatbilst APL 64. panta pirmajā daļā paredzētajam regulējumam. Turklāt no likumprojektā minētā neizriet, kas iesniedz attiecīgo iesniegumu, kā arī, kas ir administratīvā akta adresāts.
APL 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Līdz ar to, ja likumprojektā nepieciešams paredzēt citādāku regulējumā nekā to paredz APL, likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) norādams attiecīgs pamatojums.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 4. panta pirmajā daļā paredzēto regulējumu, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.
Savukārt likumprojekta "Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu" (turpmāk – likumprojekts) 4. panta pirmā daļa noteic, ka, ja ELWIND atkrastes vēja parkam un ar to saistīto būvju būvniecībai atbilstoši likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, Ministru kabinets 30 dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Valsts kancelejā pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu vai neakceptēšanu.
Līdz ar to likumprojekta 4. panta pirmajā daļā paredzētais regulējums neatbilst APL 64. panta pirmajā daļā paredzētajam regulējumam. Turklāt no likumprojektā minētā neizriet, kas iesniedz attiecīgo iesniegumu, kā arī, kas ir administratīvā akta adresāts.
APL 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Līdz ar to, ja likumprojektā nepieciešams paredzēt citādāku regulējumā nekā to paredz APL, likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) norādams attiecīgs pamatojums.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 4. panta pirmajā daļā paredzēto regulējumu, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
(2) ELWIND projektu īsteno Latvijas teritoriālajā jūrā atkrastes vēja parku izpētes zonā E4 atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma nosacījumiem.
Iebildums
Ņemot vērā, ka papildinātajā likumprojekta anotācijas daļā nav pietiekami izvērtēts sākotnējais Tieslietu ministrijas iebildums (kur cita starpā norādīti arī konkrēti attālumi), lūdzam anotāciju papildināt, skaidri norādot:
1) kurā teritorijā atradīsies operatora būves kabeļi (un piemērojamais regulējums);
2) kāpēc Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums tiek attiecināts uz būvniecību ekskluzīvā ekonomiskajā zonā (un kontinentālajā šelfā), proti, precīzi norādot uz ko balstās šis pieņēmums, lai anotācijas lasītājiem būtu skaidrs juridiskais pamatojums.
Papildinātajā anotācijas daļā norādīts: “ELWIND projektam tiek veikts IVN un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas nosacījumiem. Pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tika informētas kaimiņu valstis, tā kā ELWIND projekta teritorija atrodas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Savukārt uz ELWIND projekta būvniecības procesu attiecināms Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums un tam pakārtotie būvnoteikumi.”
Norādām, ka būtisks ir šāds pamatojums anotācijā par teritoriju, kas iziet ārpus Latvijas Republikas robežām, jo pieņēmums, kas izteikts bez juridiska pamatojuma, šobrīd ir pretējs (skatoties tikai uz izteikto pieņēmumu) tiesību teorijā par normatīvo aktu spēkā esību telpā.
1) kurā teritorijā atradīsies operatora būves kabeļi (un piemērojamais regulējums);
2) kāpēc Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums tiek attiecināts uz būvniecību ekskluzīvā ekonomiskajā zonā (un kontinentālajā šelfā), proti, precīzi norādot uz ko balstās šis pieņēmums, lai anotācijas lasītājiem būtu skaidrs juridiskais pamatojums.
Papildinātajā anotācijas daļā norādīts: “ELWIND projektam tiek veikts IVN un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas nosacījumiem. Pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tika informētas kaimiņu valstis, tā kā ELWIND projekta teritorija atrodas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Savukārt uz ELWIND projekta būvniecības procesu attiecināms Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums un tam pakārtotie būvnoteikumi.”
Norādām, ka būtisks ir šāds pamatojums anotācijā par teritoriju, kas iziet ārpus Latvijas Republikas robežām, jo pieņēmums, kas izteikts bez juridiska pamatojuma, šobrīd ir pretējs (skatoties tikai uz izteikto pieņēmumu) tiesību teorijā par normatīvo aktu spēkā esību telpā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts
(6) Parakstot Izsoles līgumu, Attīstītājs iegūst tiesības Izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā, 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, kā arī pienākumu izsoles noteikumos noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā segt izsoles maksu un izsoles līgumā noteiktā termiņa noslēgumā demontēt ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, ja šāds pienākums ir noteikts izsoles līgumā.
Iebildums
Papildinātā anotācijas sadaļā (un izziņā) šobrīd ir skaidri norādīts, ka izbūvētais vēja parks būs Attīstītāja īpašums, izmantojot apbūves tiesību institūtu. Kā juridiskais pamatojums tam norādīts, ka būvniecību jūrā regulē Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi (Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 631 "Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi" (turpmāk Noteikumi Nr. 631) un 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr.632 "Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu"), līdz ar to nav nepieciešams papildus regulējums.
Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija secina, ka likumprojekta virzītājs sākotnējo iebildumu ir izvērtējis virspusēji, t.i., nav iedziļinājies iebilduma būtībā, tā vietā vispārīgi atsaucoties uz regulējumu (nepamatojot savu viedokli, kas no šī regulējuma izriet, ka piemērojams ir apbūves tiesību institūts, proti, nav aprakstīts process līdz galam). Būtiski ir uzsvērt, ka šī likumprojekta virzītājs, gatavojot informatīvo ziņojumu “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību” (24-TA-1730 pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/70401e10-62ae-4bce-bd15-8e6a515f3031), ir nonācis pie pretējiem secinājumiem. Proti, norādot, ka līdz izsoles uzsākšanai ir jānodrošina vairāku priekšnosacījumu vienlaicīga izpilde, tai skaitā – jūras apgabala apbūves tiesības. Turklāt attiecībā par minētajiem Noteikumiem Nr.631 un Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu norādīts, ka spēkā esošais regulējums pilnvērtīgi regulē tiesību piešķiršanas procesu būvniecību darbu veikšanai Latvijas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tomēr tiem piemīt vairāki trūkumi, tai skaitā:
1) regulējums par tiesībām uz sveša īpašuma izmantošanu savas būves izvietošanai (nosacītais servitūts) ir iekļauts pie noteikumiem, kas regulē būvniecības administratīvos jautājumus;
2) nav noregulēti īpašumtiesību jautājumi, kas skar būvju piederību pēc licences izbeigšanās;
3) licences piešķiršana un virsmas apbūves tiesības ir savstarpēji nesaderīgas, jo licences piešķiršana ir administratīvais akts, bet virsmas apbūves tiesība – liettiesisks darījums. Lai minētos jautājumus risinātu, būtu apsverami grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā un Noteikumos Nr.631. Turklāt pie iepriekšējā teikuma ir izdarīta atsauce, ka Igaunijas pusē projektu attīstībai tiek izsolītas īpašas jūras apbūves tiesības (superficies licence), kas cita starpā risina būvju īpašumtiesību jautājumus.
Tādējādi var secināt, ka likumprojekta virzītājs ir apzinājies problemātiku. Ievērojot visu minēto norādām, ka šobrīd apbūves tiesības ir vienīgais institūts, kas ļauj uz svešas zemes būvēt sev piederošas būves. Turklāt sauszemē vēja parka būvniecībai tiek izmantots tieši šis institūts. Tāpēc aicinām izvērtēt, vai nebūtu jārada līdzīgs un paredzams regulējums būvniecībai jūrā, lai nodrošinātu skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus visiem, tajā skaitā attīstītājiem. Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta virzītājam, pievēršoties šim būtiskajam jautājumam par īpašumtiesībām, būtu jāizvērtē šādas iespējas:
1) cik tālu iespējams piemērot Civillikuma normas konkrētajam projektam par apbūves tiesībām, proti, vai pašreizējais regulējums pilnībā visos procesos atļauj šo institūtu izmantot vēja parka būvniecībai jūrā (saskaņā ar šo iebildumu pirmšķietami var secināt, ka nav iespējams);
2) modificēt un pielāgot apbūves tiesības speciālajā regulējumā, proti, likumprojekts var ietvert īpašu regulējumu apbūves tiesībām jūrā, kas attiektos, piemēram, uz teritoriālo jūru, gan ekonomisko zonu jūrā (attiecīgi no iedalījuma pielāgojot). Regulējums varētu būt līdzīgs pašreizējam, bet ar pielāgojumiem zonējumu (faktiskā atrašanās vieta vēja parkam) noteikšanā, piemēram, izmantojot koordinātes, kā tas ir publiskajos ūdeņos (skatīt Civillikuma I pielikumu).
3) izveidot speciālu tiesisko regulējumu, kas līdzīgs apbūves tiesībām, bet būtu jauns tiesību institūts, kas nostiprināts speciālajā regulējumā, kuru piemēro būvniecībai jūrā.
Attiecībā uz nomas līgumu, norādām, ka tas nerada attīstītajam īpašumtiesības uz uzceltajiem vēja parkiem, līdz ar to šāds tiesību institūts nav piemērojams, ja vien vēja parki nav plānoti kā valsts īpašumi.
Ievērojot minēto, aicinām atkārtoti izvērtēt būtisko īpašumtiesību jautājumu un skaidrot, uz kāda pamata attīstītājs iegūs īpašumtiesības uz būvēm. Tāpat lūdzam izvērtēt norādītos variantus un to piemērotību jūras vēju parku attīstībai. Kā arī lūdzam ņemt vērā sagatavoto informatīvo ziņojumu (24-TA-1730), kurā jau ir identificēta problemātika un vēlamais risinājums. Tieslietu ministrijas ieskatā, konkrētās jomas politikas izstrādātajam ir jābūt vīzijai, kurš ir labākais risinājums jūras vēja parku attīstībai.
Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija secina, ka likumprojekta virzītājs sākotnējo iebildumu ir izvērtējis virspusēji, t.i., nav iedziļinājies iebilduma būtībā, tā vietā vispārīgi atsaucoties uz regulējumu (nepamatojot savu viedokli, kas no šī regulējuma izriet, ka piemērojams ir apbūves tiesību institūts, proti, nav aprakstīts process līdz galam). Būtiski ir uzsvērt, ka šī likumprojekta virzītājs, gatavojot informatīvo ziņojumu “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību” (24-TA-1730 pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/70401e10-62ae-4bce-bd15-8e6a515f3031), ir nonācis pie pretējiem secinājumiem. Proti, norādot, ka līdz izsoles uzsākšanai ir jānodrošina vairāku priekšnosacījumu vienlaicīga izpilde, tai skaitā – jūras apgabala apbūves tiesības. Turklāt attiecībā par minētajiem Noteikumiem Nr.631 un Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu norādīts, ka spēkā esošais regulējums pilnvērtīgi regulē tiesību piešķiršanas procesu būvniecību darbu veikšanai Latvijas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tomēr tiem piemīt vairāki trūkumi, tai skaitā:
1) regulējums par tiesībām uz sveša īpašuma izmantošanu savas būves izvietošanai (nosacītais servitūts) ir iekļauts pie noteikumiem, kas regulē būvniecības administratīvos jautājumus;
2) nav noregulēti īpašumtiesību jautājumi, kas skar būvju piederību pēc licences izbeigšanās;
3) licences piešķiršana un virsmas apbūves tiesības ir savstarpēji nesaderīgas, jo licences piešķiršana ir administratīvais akts, bet virsmas apbūves tiesība – liettiesisks darījums. Lai minētos jautājumus risinātu, būtu apsverami grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā un Noteikumos Nr.631. Turklāt pie iepriekšējā teikuma ir izdarīta atsauce, ka Igaunijas pusē projektu attīstībai tiek izsolītas īpašas jūras apbūves tiesības (superficies licence), kas cita starpā risina būvju īpašumtiesību jautājumus.
Tādējādi var secināt, ka likumprojekta virzītājs ir apzinājies problemātiku. Ievērojot visu minēto norādām, ka šobrīd apbūves tiesības ir vienīgais institūts, kas ļauj uz svešas zemes būvēt sev piederošas būves. Turklāt sauszemē vēja parka būvniecībai tiek izmantots tieši šis institūts. Tāpēc aicinām izvērtēt, vai nebūtu jārada līdzīgs un paredzams regulējums būvniecībai jūrā, lai nodrošinātu skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus visiem, tajā skaitā attīstītājiem. Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekta virzītājam, pievēršoties šim būtiskajam jautājumam par īpašumtiesībām, būtu jāizvērtē šādas iespējas:
1) cik tālu iespējams piemērot Civillikuma normas konkrētajam projektam par apbūves tiesībām, proti, vai pašreizējais regulējums pilnībā visos procesos atļauj šo institūtu izmantot vēja parka būvniecībai jūrā (saskaņā ar šo iebildumu pirmšķietami var secināt, ka nav iespējams);
2) modificēt un pielāgot apbūves tiesības speciālajā regulējumā, proti, likumprojekts var ietvert īpašu regulējumu apbūves tiesībām jūrā, kas attiektos, piemēram, uz teritoriālo jūru, gan ekonomisko zonu jūrā (attiecīgi no iedalījuma pielāgojot). Regulējums varētu būt līdzīgs pašreizējam, bet ar pielāgojumiem zonējumu (faktiskā atrašanās vieta vēja parkam) noteikšanā, piemēram, izmantojot koordinātes, kā tas ir publiskajos ūdeņos (skatīt Civillikuma I pielikumu).
3) izveidot speciālu tiesisko regulējumu, kas līdzīgs apbūves tiesībām, bet būtu jauns tiesību institūts, kas nostiprināts speciālajā regulējumā, kuru piemēro būvniecībai jūrā.
Attiecībā uz nomas līgumu, norādām, ka tas nerada attīstītajam īpašumtiesības uz uzceltajiem vēja parkiem, līdz ar to šāds tiesību institūts nav piemērojams, ja vien vēja parki nav plānoti kā valsts īpašumi.
Ievērojot minēto, aicinām atkārtoti izvērtēt būtisko īpašumtiesību jautājumu un skaidrot, uz kāda pamata attīstītājs iegūs īpašumtiesības uz būvēm. Tāpat lūdzam izvērtēt norādītos variantus un to piemērotību jūras vēju parku attīstībai. Kā arī lūdzam ņemt vērā sagatavoto informatīvo ziņojumu (24-TA-1730), kurā jau ir identificēta problemātika un vēlamais risinājums. Tieslietu ministrijas ieskatā, konkrētās jomas politikas izstrādātajam ir jābūt vīzijai, kurš ir labākais risinājums jūras vēja parku attīstībai.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts
(6) Parakstot Izsoles līgumu, Attīstītājs iegūst tiesības Izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā, 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, kā arī pienākumu izsoles noteikumos noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā segt izsoles maksu un izsoles līgumā noteiktā termiņa noslēgumā demontēt ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, ja šāds pienākums ir noteikts izsoles līgumā.
Iebildums
Lūdzam papildināt likumprojektu ar skaidrojumu par būtiskajiem aspektiem saistībā Ceturtā starpsavienojuma īpašumtiesību jautājumiem, ņemot vērā, ka:
1) likumprojekta 1. panta 3. punkts noteic, ka Ceturtais starpsavienojums ir starpvalstu savienojums, kurā ietilpst mākslīgās būves, kabeļi un elektroenerģijas pārvaldes sistēmas pastiprinājumi Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas sauszemes teritorijā un kas sasaista Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvaldes sistēmu;
2) likumprojekta 5. panta otrā daļa noteic, ka elektroenerģijas pārvaldes sistēmas operators izvieto iekārtas un būves, kas ierīkotas Latvijas jūras ūdeņos ELWIND projekta radiālajam pieslēgumam Latvijas pārvaldes sistēmai un elektroenerģijas nodošanai elektroenerģijas tīklā;
3) likumprojekta 5. panta sestā daļā noteic, ka parakstot Izsoles līgumu, Attīstītājs iegūst tiesības Izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā, 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, kā arī pienākumu izsoles noteikumos noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā segt izsoles maksu un izsoles līgumā noteiktā termiņa noslēgumā demontēt ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, ja šāds pienākums ir noteikts izsoles līgumā (lūdzam skatīt pie šīs normas jau izteikto iebildumu);
4) likumprojekta 5. panta septītā daļa noteic, ka Attīstītājs izsoles noteikumos noteiktajā apmērā, kārtībā un termiņā izsoles noteikumos norādītajam adresātam atlīdzina izmaksas par Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju, ja tāda pirms izsoles tikusi izveidota ELWIND atkrastes vēja parka vajadzībām, un pieslēguma sauszemes pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi. Attīstītājs sedz radiālā pieslēguma ierīkošanas izmaksas un ELWIND atkrastes vēja parka pieslēgšanu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā;
5) saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju elektroenerģijas pārvaldes sistēmas operators izbūvē radiālo starpsavienojumu, un tas ir tā īpašums līdz izsoles brīdim, kad tiesības būvēt, nodot ekspluatācijā un lietot ELWIND atkrastes vēja parku ar izsoli un izsoles līgumu tiek nodots Attīstītajam;
6) saskaņā ar anotācijas norādīto informāciju nav izslēgta iespēja, ka infrastruktūra tiks izvietota privātpersonu zemes vienībās.
Tieslietu ministrija aicina projektu virzītāju atkārtoti izvērtēt Tieslietu ministrija iepriekš paustos iebildumus attiecībā uz būvju būvniecībā jūrā un to piederību un ietvert detalizētu un juridiski pamatotu skaidrojumu izziņā un kur tas nepieciešams attiecīgi juridiski korektu pamatojumu iekļaut arī anotācijā. Iepazīstoties ar izziņā sniegto skaidrojumu un anotāciju, jautājums par būvju piederību nav skaidrs.
Šobrīd no iepriekš minētā uzskaitījuma izriet, ka Ceturtais starpsavienojums satur vairākus elementus (skatīt 1. un 2.punktu), savukārt no uzskaitītā 3. punkta nav skaidrs kādus “elementus” iegūst Attīstītājs, pirmšķietami saskaņā ar 5.punktu, tas ir tikai radiālais starpsavienojums, bet saskaņā ar 4.punktu Attīstītājam būs jāatlīdzina visi “elementi”.
Lūdzam skaidrot un kur tas nepieciešams skaidrojumu iekļaut anotācijā:
1) kādā apjomā Ceturtais starpsavienojums tiks nodots Attīstītājam;
2) kā tiks nostiprinātas īpašumtiesības uz būvēm (uz kāda juridiska pamata) elektroenerģijas pārvaldes sistēmas operatoram, ņemot vērā, ka būvniecība skars ne tikai jūras daļu, bet arī sauszemes daļu un šo daļu īpašnieks nav sistēmas operators;
3) ja tiks veikta privātpersonu zemes atsavināšana, vai šo zemju īpašnieks būs elektroenerģijas sistēmas operators un vai šīs zemes tik nodotas Attīstītājam;
4) kā notiks īpašumtiesību nodošanas process no juridiskās puses, ja “elementi” tiks dalīti vai netiks dalīti;
5) vai termiņa beigās tiks demontēts pilnīgi viss Ceturtais starpsavienojums (pirmšķietami Ceturtais starpsavienojums var tikt izmantots nākamajai izsolei);
6) lūdzam anotācijā skaidrot likumprojekta 5. panta sestās daļas demontāžas nosacījumus korelācijā ar vārdiem “ja šāds pienākums noteikts izsoles līgumā” (saskaņā ar izziņā ietverto skaidrojumu tiek norādīts, ka tiks demontēts).
1) likumprojekta 1. panta 3. punkts noteic, ka Ceturtais starpsavienojums ir starpvalstu savienojums, kurā ietilpst mākslīgās būves, kabeļi un elektroenerģijas pārvaldes sistēmas pastiprinājumi Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas sauszemes teritorijā un kas sasaista Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvaldes sistēmu;
2) likumprojekta 5. panta otrā daļa noteic, ka elektroenerģijas pārvaldes sistēmas operators izvieto iekārtas un būves, kas ierīkotas Latvijas jūras ūdeņos ELWIND projekta radiālajam pieslēgumam Latvijas pārvaldes sistēmai un elektroenerģijas nodošanai elektroenerģijas tīklā;
3) likumprojekta 5. panta sestā daļā noteic, ka parakstot Izsoles līgumu, Attīstītājs iegūst tiesības Izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā, 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, kā arī pienākumu izsoles noteikumos noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā segt izsoles maksu un izsoles līgumā noteiktā termiņa noslēgumā demontēt ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, ja šāds pienākums ir noteikts izsoles līgumā (lūdzam skatīt pie šīs normas jau izteikto iebildumu);
4) likumprojekta 5. panta septītā daļa noteic, ka Attīstītājs izsoles noteikumos noteiktajā apmērā, kārtībā un termiņā izsoles noteikumos norādītajam adresātam atlīdzina izmaksas par Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju, ja tāda pirms izsoles tikusi izveidota ELWIND atkrastes vēja parka vajadzībām, un pieslēguma sauszemes pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi. Attīstītājs sedz radiālā pieslēguma ierīkošanas izmaksas un ELWIND atkrastes vēja parka pieslēgšanu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā;
5) saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju elektroenerģijas pārvaldes sistēmas operators izbūvē radiālo starpsavienojumu, un tas ir tā īpašums līdz izsoles brīdim, kad tiesības būvēt, nodot ekspluatācijā un lietot ELWIND atkrastes vēja parku ar izsoli un izsoles līgumu tiek nodots Attīstītajam;
6) saskaņā ar anotācijas norādīto informāciju nav izslēgta iespēja, ka infrastruktūra tiks izvietota privātpersonu zemes vienībās.
Tieslietu ministrija aicina projektu virzītāju atkārtoti izvērtēt Tieslietu ministrija iepriekš paustos iebildumus attiecībā uz būvju būvniecībā jūrā un to piederību un ietvert detalizētu un juridiski pamatotu skaidrojumu izziņā un kur tas nepieciešams attiecīgi juridiski korektu pamatojumu iekļaut arī anotācijā. Iepazīstoties ar izziņā sniegto skaidrojumu un anotāciju, jautājums par būvju piederību nav skaidrs.
Šobrīd no iepriekš minētā uzskaitījuma izriet, ka Ceturtais starpsavienojums satur vairākus elementus (skatīt 1. un 2.punktu), savukārt no uzskaitītā 3. punkta nav skaidrs kādus “elementus” iegūst Attīstītājs, pirmšķietami saskaņā ar 5.punktu, tas ir tikai radiālais starpsavienojums, bet saskaņā ar 4.punktu Attīstītājam būs jāatlīdzina visi “elementi”.
Lūdzam skaidrot un kur tas nepieciešams skaidrojumu iekļaut anotācijā:
1) kādā apjomā Ceturtais starpsavienojums tiks nodots Attīstītājam;
2) kā tiks nostiprinātas īpašumtiesības uz būvēm (uz kāda juridiska pamata) elektroenerģijas pārvaldes sistēmas operatoram, ņemot vērā, ka būvniecība skars ne tikai jūras daļu, bet arī sauszemes daļu un šo daļu īpašnieks nav sistēmas operators;
3) ja tiks veikta privātpersonu zemes atsavināšana, vai šo zemju īpašnieks būs elektroenerģijas sistēmas operators un vai šīs zemes tik nodotas Attīstītājam;
4) kā notiks īpašumtiesību nodošanas process no juridiskās puses, ja “elementi” tiks dalīti vai netiks dalīti;
5) vai termiņa beigās tiks demontēts pilnīgi viss Ceturtais starpsavienojums (pirmšķietami Ceturtais starpsavienojums var tikt izmantots nākamajai izsolei);
6) lūdzam anotācijā skaidrot likumprojekta 5. panta sestās daļas demontāžas nosacījumus korelācijā ar vārdiem “ja šāds pienākums noteikts izsoles līgumā” (saskaņā ar izziņā ietverto skaidrojumu tiek norādīts, ka tiks demontēts).
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts
(6) Parakstot Izsoles līgumu, Attīstītājs iegūst tiesības Izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā, 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, kā arī pienākumu izsoles noteikumos noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā segt izsoles maksu un izsoles līgumā noteiktā termiņa noslēgumā demontēt ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, ja šāds pienākums ir noteikts izsoles līgumā.
Iebildums
Lūdzam precizēt likumprojekta 5. panta sesto daļu, jo pašreizējā redakcijā no normas izriet, ka Attīstītājs iegūst tiesības Izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā, 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku un Attīstītāja izbūvēto infrastruktūru. Taču saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju izbūvi infrastruktūrai veiks elektroenerģijas pārvaldes sistēmas operators. Minētais operators izbūvē radiālo starpsavienojumu, un tas ir tā īpašums līdz izsoles brīdim, kad tiesības būvēt, nodot ekspluatācijā un lietot ELWIND atkrastes vēja parku ar izsoli un izsoles līgumu tiek nodots Attīstītajam.
Ņemot vērā minēto, likumprojekta redakcija satur pretrunas (kā arī savstarpējas pretrunas starp normas daļām, piemēram, likumprojekta 5.panta otrā daļa) ar anotāciju, tāpēc attiecīgā normas daļa ir precizējama.
Ņemot vērā minēto, likumprojekta redakcija satur pretrunas (kā arī savstarpējas pretrunas starp normas daļām, piemēram, likumprojekta 5.panta otrā daļa) ar anotāciju, tāpēc attiecīgā normas daļa ir precizējama.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ņemot vērā, ka Tieslietu ministrijas iebildums nav ņemts vērā, norādot, ka šajā gadījumā valsts institūcijai un projektam ir nepieciešams tiesisks regulējums un projekta virzītāja ieskatā nomas termiņiem nevajadzētu atšķirties (taču šis jautājums risināms citā regulējumā, nenorādot kādā), Tieslietu ministrija uztur iebildumu pilnā apjomā (nemainot sākotnējo redakciju un lūgumu par anotācijas papildināšanu), jo saskatāmi satversmības riski. Jāuzsver, ka saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju vienlaikus ar šo likumprojektu vienā likumprojektā paketē tiek virzīti grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (sk. sadaļā risinājuma apraksta 8. punktu), taču attiecīgo jautājumu “sakārtošana” attīstītājiem tiek atlikta, neatkarīgi no būtiski atšķirīgā regulējuma.
Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, norādot kādi specifiski apstākļi atšķir ELWIND vēja parku no citiem vēja parkiem jūrā, un kādēļ šie apstākļi attaisno atšķirīgu regulējumu, kā arī - kā tiek nodrošināts, ka netiek pārkāpts vienlīdzības princips.
Tieslietu ministrija novērtē anotācijā sniegto skaidrojumu par attīstītājam piešķiramo 70 gadu termiņu vēja parka attīstībai jūrā, taču minētajā vērtējumā iztrūkst skaidrojuma, kādēļ konkrētajā gadījumā nav attiecināms speciālais regulējums, kas noteikts Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (turpmāk – Jūras likums). Tāpat nav skaidrots, kādēļ attiecībā uz citiem vēja parkiem jūrā saskaņā ar Jūras likumu ir piemērojams 30 gadu termiņš un vai minētais nerada pirmšķietamus satversmības riskus, ņemot vērā, ka arī šiem vēja parkiem ir analoģisks turbīnas dzīves cikls un būvniecība notiek jūrā. Minēto izvērtējumu ir būtiski iekļaut anotācijā, lai visiem būtu skaidra atšķirīgā regulējuma nepieciešamība un apstākļi, kas šos vēja parkus atšķir no citiem vēja parkiem jūrā, t.i., kādēļ netiek pārkāpts vienlīdzības princips.
Vēršam uzmanību, ka rīcību ar valsts mantu regulē Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums un konkrētajā gadījumā kā speciālais regulējums attiecībā uz būvēm jūrā – Jūras likums. Vēja parka būvniecībai nepieciešama Ministru kabineta atļauja vai licence (19.panta otrās daļas 4.punkts). Pirms Ministru kabineta atļaujas vai licences izsniegšanas, jāņem vērā arī jūras telpiskās plānošanas pasākumi jūras vides aizsardzībai. Tiesības iegūt atļaujas vai licences laukumu jūrā var iegūt tikai konkursa kārtībā (19. panta trešā daļa). Turklāt minētās licences termiņš tiek izsniegts uz laiku, ne ilgāk par 30 gadiem (19. panta sestā daļa).
Saskaņā ar 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” tiek noteikts laukums jūrā, kuru ierosina komersants, un tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tiek izsludināts konkurss būvju būvniecībai jūrā, ja Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par laukuma noteikšanu jūrā. Ministru kabinetā tiek iesniegts projekts par licences piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai konkursa uzvarētājam, paredzot tajā licences izmantošanas nosacījumus. Ekonomikas ministrija izsniedz konkursa uzvarētajam licenci laukuma jūrā izpētei mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu piešķirt licenci laukuma jūrā izmantošanai. Izpēti komersants veic par saviem līdzekļiem un ne ilgāk kā divus gadus. Attiecīgi pēc izpētes notiek būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrāde, kas ietver vēl virkni veicamu darbību.
Ievērojot minēto kārtību, kas noteikta Jūras likumā, un virzāmo likumprojektu, Tieslietu ministrijas ieskatā pirmšķietami līdzīgos apstākļos, kur būvniecība tiek veikta jūrā un tiek būvēti analoģiski objekti, ir saskatāms būtiski atšķirīgs regulējums ar atšķirīgu kārtību un termiņiem, kas no valsts puses rada neskaidrības attīstītāju acīs un investīciju piesaistē. Tāpēc īpaši svarīgi ir ietvert anotācijā izvērstu skaidrojumu, kādēļ tieši uz šo projektu nav piemērojams Jūras likums un kādēļ šis projekts nenostāda attīstītājus nevienlīdzīgā situācijā līdzīgos apstākļos.
Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, norādot kādi specifiski apstākļi atšķir ELWIND vēja parku no citiem vēja parkiem jūrā, un kādēļ šie apstākļi attaisno atšķirīgu regulējumu, kā arī - kā tiek nodrošināts, ka netiek pārkāpts vienlīdzības princips.
Tieslietu ministrija novērtē anotācijā sniegto skaidrojumu par attīstītājam piešķiramo 70 gadu termiņu vēja parka attīstībai jūrā, taču minētajā vērtējumā iztrūkst skaidrojuma, kādēļ konkrētajā gadījumā nav attiecināms speciālais regulējums, kas noteikts Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (turpmāk – Jūras likums). Tāpat nav skaidrots, kādēļ attiecībā uz citiem vēja parkiem jūrā saskaņā ar Jūras likumu ir piemērojams 30 gadu termiņš un vai minētais nerada pirmšķietamus satversmības riskus, ņemot vērā, ka arī šiem vēja parkiem ir analoģisks turbīnas dzīves cikls un būvniecība notiek jūrā. Minēto izvērtējumu ir būtiski iekļaut anotācijā, lai visiem būtu skaidra atšķirīgā regulējuma nepieciešamība un apstākļi, kas šos vēja parkus atšķir no citiem vēja parkiem jūrā, t.i., kādēļ netiek pārkāpts vienlīdzības princips.
Vēršam uzmanību, ka rīcību ar valsts mantu regulē Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums un konkrētajā gadījumā kā speciālais regulējums attiecībā uz būvēm jūrā – Jūras likums. Vēja parka būvniecībai nepieciešama Ministru kabineta atļauja vai licence (19.panta otrās daļas 4.punkts). Pirms Ministru kabineta atļaujas vai licences izsniegšanas, jāņem vērā arī jūras telpiskās plānošanas pasākumi jūras vides aizsardzībai. Tiesības iegūt atļaujas vai licences laukumu jūrā var iegūt tikai konkursa kārtībā (19. panta trešā daļa). Turklāt minētās licences termiņš tiek izsniegts uz laiku, ne ilgāk par 30 gadiem (19. panta sestā daļa).
Saskaņā ar 2014. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” tiek noteikts laukums jūrā, kuru ierosina komersants, un tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tiek izsludināts konkurss būvju būvniecībai jūrā, ja Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par laukuma noteikšanu jūrā. Ministru kabinetā tiek iesniegts projekts par licences piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai konkursa uzvarētājam, paredzot tajā licences izmantošanas nosacījumus. Ekonomikas ministrija izsniedz konkursa uzvarētajam licenci laukuma jūrā izpētei mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu piešķirt licenci laukuma jūrā izmantošanai. Izpēti komersants veic par saviem līdzekļiem un ne ilgāk kā divus gadus. Attiecīgi pēc izpētes notiek būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrāde, kas ietver vēl virkni veicamu darbību.
Ievērojot minēto kārtību, kas noteikta Jūras likumā, un virzāmo likumprojektu, Tieslietu ministrijas ieskatā pirmšķietami līdzīgos apstākļos, kur būvniecība tiek veikta jūrā un tiek būvēti analoģiski objekti, ir saskatāms būtiski atšķirīgs regulējums ar atšķirīgu kārtību un termiņiem, kas no valsts puses rada neskaidrības attīstītāju acīs un investīciju piesaistē. Tāpēc īpaši svarīgi ir ietvert anotācijā izvērstu skaidrojumu, kādēļ tieši uz šo projektu nav piemērojams Jūras likums un kādēļ šis projekts nenostāda attīstītājus nevienlīdzīgā situācijā līdzīgos apstākļos.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts
4) Latvijas jūras ūdeņi - Latvijas Republikas iekšējie jūras, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi.
Priekšlikums
Lūdzam precizēt atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likumam.
Piedāvātā redakcija
"4) Latvijas jūras ūdeņi - Latvijas Republikas iekšējie, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi."
9.
Likumprojekts
(3) Jūras vides pārvaldības un aizsardzības likums, Enerģētikas likums, Elektroenerģijas tirgus likums un Teritorijas attīstības plānošanas likums attiecībā uz ELWIND projektu un Ceturto starpsavienojumu piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
Priekšlikums
Lūdzam likumprojekta 3.panta trešajā daļā norādīt korektu atsauci uz Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu, jo pašreizējā atsauce uz konkrēto likumu ir kļūdaina (vārdu secība).
Piedāvātā redakcija
-
10.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Ievērojot, ka likumprojekts ir precizēts, lūdzam attiecīgi precizēt arī anotācijā ietverto informāciju (piemēram, likumprojekta nosaukums ir precizēts, likumprojektā nav 7. panta u.tml.).
Piedāvātā redakcija
-
11.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Ņemot vērā, ka anotācija pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma ir papildināta, norādot, ka Ceturtā starpsavienojuma būves, iespējams, varētu skart arī privātpersonu zemes vienības, lūdzam anotācijas skaidrojumu papildināt ar informāciju par aptuveno laiku, kad varētu būt zināms, vai šīs (privātpersonu) zemes vienības tiks skartas, kā arī aptuveno laiku, kad plānots uzsākt to atsavināšanu.
Norādām, ka minētajam priekšlikumam ir būtiska nozīme korelācijā ar projekta īstenošanas termiņiem, līdz ar to šajā jautājumā nepieciešams skaidrs redzējums.
Norādām, ka minētajam priekšlikumam ir būtiska nozīme korelācijā ar projekta īstenošanas termiņiem, līdz ar to šajā jautājumā nepieciešams skaidrs redzējums.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Anotācija (ex-ante)
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Priekšlikums
Ievērojot, ka Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta noteikumi Nr. 577 "Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai" ir stājušies spēkā 2024. gada 30. augustā, lūdzam precizēt anotācijas 8.1.8. apakšsadaļā ietverto informāciju.
Piedāvātā redakcija
-