Atzinums

1. Lūdzam svītrot vārdus “augošajiem un ”, jo tas nozīmētu, ka Aizsardzības ministrijai nepaliek īpašumtiesības uz jebkādiem augošiem kokiem, kas atrodas Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos. Pēc būtības veidotos situācija, ka AS “Latvijas valsts meži” ir Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos augošo koku īpašnieki, savukārt meža zeme kā nekustamais īpašums ir Aizsardzības ministrijas valdījumā. Augošu koku apsaimniekošana nav iespējama, neizmantojot pašu nekustamo īpašumu. Meža apsaimniekošanas darbībām ir jābūt saskaņotām, un Aizsardzības ministrijai ir jābūt informācijai, tostarp saskaņojumiem par to, kādas darbības un kad tiek plānotas saistībā ar koku un krūmu ciršanu, kā arī apsaimniekošanu, lai salāgotu tās ar Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Īpašuma tiesību nodošana uz augošiem kokiem AS “Latvijas valsts meži”, var apdraudēt sekmīgu militāro mācību veikšanu un potenciāli ierobežot tās (piemēram, militārās mācības notiek koku ciršanai labvēlīgā laikā, vai arī poligons tiek ļoti intensīvi izmantots, apgrūtinot piekļūšanu meža ciršanai). Papildus – lai meža teritorijas militārajos poligonos būtu atbilstošas militāro mācību vajadzībām, tika veikti grozījumi Meža likumā, kas paredz, ka Aizsardzības ministrijai militārajos poligonos nav pienākums atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu. Minētais ļauj Aizsardzības ministrijai pielāgot meža atjaunošanas apjomu atbilstoši plānotajai meža zemes izmantošanai militārām vajadzībām. Sekmīgai apmācību norisei, īpaši taktiskām mācībām, ir svarīgs daudzveidīgs mežs, tādēļ ir būtiski, ka īpašuma tiesības uz augošiem kokiem saglabā Aizsardzības ministrija, nosakot aizsardzības funkciju veikšanai nepieciešamo spēju attīstīšanu kā prioritāru.
2. Lūdzam svītrot, anotācijas 1.sadaļas 1.3. apakšpunktā minētā teikuma otro daļu “Risinājums paredz slēgt apsaimniekošanas līgumu starp Aizsardzības ministriju un akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži", kurā iespējams ņemt vērā Aizsardzības ministrijas intereses attiecībā uz apsaimniekojamo teritoriju.” Lūdzam papildus anotācijā iekļaut: “Apsaimniekošanas līgums slēdzams, paredzot, ka prioritāri meža zemju apsaimniekošanā tiek ņemtas vērā militārās vajadzības un prasības. Apsaimniekošanas līgumā ir iekļaujama pušu sadarbības kārtība cirtes izpildes veida un apjoma plānošanā, kārtība koku ciršanai, atmežošanas kārtība un citi jautājumi.”.
3. Grozījumu anotācijā ir nepieciešams paskaidrot, kā tika veikti aprēķini anotācijas 6.1. apakšpunktā – detalizēts ieņēmumu aprēķins.
Pēc anotācijā dotajiem lielumiem 62 000 m³ (potenciāli iegūstamās koksnes gadā) x 57,89 EUR (vidējā augošu koku cena šobrīd) = 3 589 180 EUR (ieņēmumi pirms izdevumu atņemšanas);
3 589 180 EUR – 2 700 000 EUR (ieņēmumi valsts budžetā vienam gadam) = 889 180 EUR (izdevumu summa); 
889 180 EUR / 62 000 m³ = 14.34 EUR/ m³ (1 m³ izdevumi / izmaksas).
Viena kubikmetra apsaimniekošanas izdevumi un atsavināšanas izmaksas tiek lēstas tikai 14,34 EUR apjomā. Lūdzam skaidrot cik un kādi apsaimniekošanas izdevumi, koksnes atsavināšanas izmaksas ir ņemtas vērā? Kādos ciršu veidos, kas iekļauti aprēķinā, ir vērtētas iespējas izcirst 62 000 m³ koksnes Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajās mežaudzēs?
Vēršam uzmanību, ka līdz 2030. gadam Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos mežos plānotais atmežošanas apjoms ir 2 500 ha ar aptuveno koksnes apjomu – 375 000 m³. Papildus šim atmežošanas ciršu apjomam katru gadu tiek plānots kopšanas cirtēs un sanitārajās cirtēs vēl iegūt vismaz 20 000 m³ koksnes – nesamazinot teritoriju izmantošanas iespējas to primārajam mērķim - valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.
4. Lūdzam skaidrot anotācijā, kādā veidā tiks turpināta meža atmežošana, ņemot vērā, ka mežu atmežošana Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos mežos ir būtiski palielinājusies, piemēram, militārā poligona “Sēlija” izveidei 2024. gadā ir izcirsti 115 000 m³ koksnes (atmežojamā meža zeme 2024. gadā bija Zemkopības ministrijas valdījumā, un to apsaimniekoja AS “Latvijas valsts meži”), ar tendenci arī nākotnē attīstīt militāro poligonu un objektu teritorijas. Līdz 2030. gadam plānots atmežot aptuveni 2 500 ha meža, iegūstot aptuveni 375 000 m³ koksnes (ņemot vērā līdz šim atmežotās lielās meža platības, vidējais iegūstamās koksnes apjoms no 1 ha vērtējams 150 - 200 m³ apjomā). Vai mežu atmežošana būs balstīta uz līdzšinējo praksi un sadarbību, vai to integrēs mežu apsaimniekošanas līgumā? Kā arī lūdzu skaidrot, vai ieņēmumiem, kas tiks iegūti no atmežošanas rezultātā iegūtās koksnes, būs/nebūs iespēja piemērot jauno izmaksas kārtību, – ieskaitot to kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumos. Saskaņā ar datiem Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos mežos, 2024. gadā no atmežošanas cirtēm ir iegūti 28 200 m³ koksnes, un kopšanas, sanitārajās un citās cirtēs iegūti 12 500 m³ koksnes, kopā summāri veidojot 40 700 m³.
Pamatojoties uz Meža likuma 4. panta 2.² daļas šā brīža redakciju, un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešo daļu, līdzšinējā sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos mežos atmežošanas rezultātā un citos cirtes veidos iegūtā koksne paliek AS "Latvijas valsts meži" īpašumā.
 

"(2²) Koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajās meža zemēs nodod akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" saskaņā ar apsaimniekošanas līguma noteikumiem, primāri ievērojot šo teritoriju militārās vajadzības un prasības. Šajā pantā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus  pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumos, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto peļņas ieskaitīšanas kārtību.”