Atzinums

Par informatīvo ziņojumu “Par atbildības noteikšanu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvu (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija)” projekts (Nr. 24-TA-2860):
 
[1] Latvijas Republikas Ministru kabinetā tiek izskatīts Klimata un enerģētikas ministrijas informatīvais ziņojums “Par atbildības noteikšanu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvu (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija)” (projekts Nr. 24-TA-2860; turpmāk – Ziņojums).
 
Iepazīstoties ar Ziņojumu, secināms, ka iesaistītajām iestādēm jāvienojas par kompetenču sadalījumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Direktīva) transponēšanai.
 
Kompetenču sadalījuma mērķis ir noteikt atbildīgo institūciju Direktīvas normu transponēšanā un nepieciešamo tiesību aktu sagatavošanā. Līdz ar minēto, veicams darbs pie tiesību aktu izstrādes, kas jāizstrādā Direktīvas regulējuma transportēšanai Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmā.
 
[2] Ziņojuma satura un mērķa kontekstā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) kā  lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā vēlas sniegt viedokli un izteikt lūgumu, vēršot uzmanību uz turpmāk minēto.
 
Atbilstoši Direktīvas:
 
·         Ievaddaļas 52. punktam dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji iegādājas tikai tādus ražojumus, ēkas, būvdarbus un pakalpojumus, kam ir augsti energoefektivitātes rādītāji, nedrīkstētu liegt dalībvalstīm iegādāties preces, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu aizsardzību sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības ārkārtas situācijās un reaģētu uz tām.
 
·         3. panta 5. punkta a) apakšpunktam, piemērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, dalībvalstis veicina un, ja tiek prasīta izmaksu un ieguvumu analīze, nodrošina, ka tiek piemērotas, un dara publiski pieejamas izmaksu un ieguvumu metodikas, kas attiecīgā gadījumā ļauj pienācīgi novērtēt plašākus ieguvumus no energoefektivitātes risinājumiem, ņemot vērā visu dzīves ciklu un ilgtermiņa perspektīvu, sistēmu un izmaksu efektivitāti, piegādes drošību un kvantitatīvu novērtēšanu no sabiedrības, veselības, ekonomikas un klimatneitralitātes perspektīvas, ilgtspēju un aprites ekonomikas principus pārejā uz klimatneitralitāti.
 
·         6. panta 1. punktam Dalībvalstis var izvēlēties, kuras ēkas iekļaut 3 % renovācijas prasībā, renovējamo ēku izvēlē pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un tehnisko iespējamību.
 
·         6.panta 2. punkta c) apakšpunktam Dalībvalstis jebkuru ēku, kas nav minēta šā punkta pirmajā apakšpunktā, var nolemt līdz 1. punktā paredzētajam līmenim nerenovēt, ja tās uzskata, ka minēto ēku tehniski, ekonomiski vai funkcionāli par gandrīz nulles enerģijas ēku pārveidot nav iespējams. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tās minētās ēkas renovāciju 1. punktā izklāstītas prasības izpildē neieskaita.
 
7. panta 2. punktam pienākumus, kas minēti šā panta 1. punktā, nepiemēro, ja tie apdraud dalībvalsts sabiedrisko drošību vai kavē reaģēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās. Savukārt, 7. panta 1. punkts noteic, ka Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, slēdzot publiskos līgumus un koncesijas līgumus par vērtību, kas vienāda ar vai lielāka par robežvērtībām, kuras noteiktas Direktīvas 2014/23/ES 8. pantā, Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā un Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā, iegādājas tikai tādus ražojumus, pakalpojumus, ēkas un būvdarbus, kuriem ir augsts energoefektivitātes līmenis saskaņā ar prasībām, kas minētas šīs direktīvas IV pielikumā, ja vien tas nav tehniski iespējams.
 
Atbilstoši Direktīvas 24. panta 4. punktam Dalībvalstis izveido tīklu, ko veido eksperti no dažādām nozarēm, piemēram, veselības, būvniecības un sociālās nozares, vai uztic uzdevumu esošam tīklam, kas izstrādā stratēģijas ar mērķi vietējiem un valsts līmeņa lēmumu pieņēmējiem palīdzēt īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un tehniskās palīdzības un finanšu rīkus nolūkā mazināt enerģētisko nabadzību.
 
No minētā Direktīvas regulējuma secināms: ka Direktīvas mērķis ir izstrādāt pēc iespējas efektīvu tiesisko regulējumu energoefektivitātes nodrošināšanai, vienlaikus, nodrošinot veselības pakalpojuma sniegšanas funkciju, kā arī nepieciešamības gadījumā paredzot izņēmumus šīs funkcijas nodrošināšanai.
 
[3] Slimnīca ir tiešs cilvēktiesību – tiesību uz veselību un dzīvību realizācijas mehānisma turētājs. Satversmes tiesa, konkretizējot Satversmes 111. panta, kas paredz tiesību uz veselību aizsardzību tvērumu, ir atzinusi, ka no minētā panta izriet valsts pienākums ievērot, aizsargāt un nodrošināt personas tiesības uz veselību. Pienākums nodrošināt tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāveic konkrēti pasākumi pamattiesību īstenošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 8.1. punktu). 
 
Slimnīcai ikdienā jānodrošina ārstniecības funkcija, nereti veicot būvdarbus operatīvos un intensīvos apstākļos, kā arī Slimnīcai jānodrošina ārstniecības funkcija jebkuros ārkārtas apstākļos. Tāpat Slimnīca veic jebkurus tās uzturēšanas darbus un būvdarbus, pēc iespējas efektīvāk plānojot budžeta izlietojumu, lai ar visefektīvāko finanšu līdzekļu izlietojumu sasniegtu vislabāko rezultātu.
 
Kas būtiski – Slimnīcas darbības specifika nereti paredz veikt darbu ar resursu patēriņu, kas cituviet tajā brīdī nebūtu nepieciešama, proti, ir manipulācijas, kam nepieciešams daudz un spilgts apgaismojums un telpas gaisa temperatūra. Tāpat ir manipulācijas, kur nepieciešams liels ūdens un citu resursu patēriņš, kas neatbilst klasiska energo resursa patērētāja patēriņam, bet kas nodrošināms pacientu ārstniecībai.
 
[4] Līdz ar minēto, Slimnīca vēlas izteikt šādu, turpmāk minētu lūgumu:
 
veicot speciālā tiesiskā regulējuma izstrādi Direktīvas iedzīvināšanai, Slimnīca aicina pēc iespējas veselības iestādes noteikt kā izņēmumus, vai iestādes, kas var ievērot mazākas sasniedzamās prasības, lai, plānojot uzturēšanas darbus un būvdarbus, kā arī nodrošinot ikdienas funkcijas, nebūtu jāizlieto nesamērīgi liels finanšu resurss energoefektivitātei, ko Slimnīca var izlietot savu funkciju veikšanai, ņemot vērā, ka Slimnīcas darbības specifika nereti paredz pielietot energo resursus tik daudz, cik tas nepieciešams veselības funkcijas nodrošināšanai, piemēram, elektroenerģijas patēriņš ventilācijai infekcijas izplatības mazināšanai vai ūdens patēriņš dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai.
 
Slimnīca izsaka minēto lūgumu, lai, jau savlaicīgi, pirms speciālā tiesiskā regulējuma izstrādes, ir vērsusi uzmanību, ka vēlas pēc iespējas efektīvi veikt tās īpašumu uzturēšanas un būvniecības funkciju, vienlaikus, lai pēc iespējas mazāk finanšu resursus tērētu uz energoefektivitāti, ko Slimnīca ar tās darbības specifiku nevar sasniegt.

-