Atzinums

Ierobežojums noteikt piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā tikai daļai nodarbināto vai vadītāju rada būtisku nevienlīdzību, mazina motivāciju un apdraud iestādes mērķu sasniegšanu.
Tiesiskā valstī un efektīvā publiskajā pārvaldē viens no pamatprincipiem ir vienlīdzīga atlīdzība par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu. Ja iestādē tiek definēti kritēriji papildu ieguldījumam (piemēram, funkciju efektivizēšana, būtisku procesu uzlabošana, ārkārtas uzdevumu veikšana), šiem kritērijiem ir jābūt attiecināmiem uz jebkuru darbinieku neatkarīgi no viņa amata pozīcijas struktūrā. Mūsdienu publiskajā pārvaldē vadītāja amats vairs neaprobežojas tikai ar klasisku administratīvo darba organizēšanu. Vadītāji paši tiešā veidā izpilda augstākās sarežģītības pakāpes uzdevumus, izstrādā stratēģiskus dokumentus un risina krīzes situācijas, kas prasa specifisku ekspertīzi. Ja vadītājs paralēli komandas vadīšanai veic apjomīgu, praktisku un sarežģītu darbu, kas pārsniedz viņa standarta pienākumus, liegums viņam saņemt piemaksu (kamēr citiem tā tiek nodrošināta) ir netaisnīgs, savukārt motivēt un apbalvot ieguldījumu, kas pārsniedz amata aprakstā noteikto, tikai ierobežotai daļai vadītāju vai darbinieku ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem un atstāj negatīvu ietekmi uz iestādes mikroklimatu.
Piemaksu sistēmai ir jābūt ne tikai caurskatāmai, objektīvai, bet  pieejamai tiem nodarbinātajam, kuri reāli sniedz būtisku papildu pievienoto vērtību iestādei. Kritēriji piemaksas piešķiršanai ir darba rezultāts un ieguldījuma apjomam. Attiecīgi svītrojams 8.sadaļas 3.pasākums - "noteikt, ka iestādē piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanās saņēmēju skaits nedrīkst būt vairāk par 20% no kopējo nodarbināto skaita, tostarp visa līmeņa vadītāji - ne vairāk kā 3% no kopējo nodarbināto skaita".
 

-

Svītrot 5. nodaļā "Piemaksa par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā" atsauci uz palielināto mēnešalgu skalu, kas norādīta kā pamatojums piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā noteikšanai īpašos gadījumos un uz noteiktu laiku. Uz palielināto mēnešalgu skalu pamatoti varēja atsaukties, ieviešot atlīdzības reformu 2022. gadā un pirmajos gados pēc tās ieviešanas, bet sākot ar 2025. gadu, kad mēnešalgu skalas pieaugums tika koriģēts uz 2,6%, bet 2026. gadā mēnešalgu skala tika saglabāta 2025. gada līmenī un arī 2027. gadā plānots skalu saglabāt  2025. gada līmenī, tāpēc atsaucei uz paaugstināto mēnešalgu skalu nav pamatojuma.


 

-

Neatbalstām 8. nodaļā "Secinājumi un priekšlikumi" iekļauto priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka amatpersonām (darbiniekiem) kalendāra gada ietvaros var izmaksāt naudas balvu līdz 50 procentiem no mēnešalgas. 7. nodaļā "Prēmija un naudas balva" norādīts: "Pieeja tomēr saglabāt naudas balvu kā papildu motivācijas elementu ir līdzvērtīga pēc tās veida arī privātajā sektorā – prēmēšana vai apbalvošana par atbilstošiem vai augstiem darba rezultātiem gan individuālā, gan struktūrvienības, gan organizācijas līmenī vai to kombinācijā (16 % – 24 % no gada mēnešalgas), bet valsts un pašvaldības institūcijās nodarbinātajiem tā būtu naudas balva 50 % apmērā no mēnešalgas (vai 4,16 % no gada mēnešalgas), kas ir būtiski zemāk nekā privātajā sektorā." Nav norādīts pamatojums, kāpēc tiek piedāvāts naudas balvas apmērs 50% apmērā no mēnešalgas, kas ir būtiski zemāks nekā privātajā sektorā, papildu saglabājoties iesaldētajai mēnešalgu skalai jau otro gadu pēc kārtas 2027. gadā (2025. gada līmenis). Vērā ņemams, arī tas, ka paaugstinoties valstī noteiktajai minimālajai algai pie iesaldētās mēnešalgu skalas, arvien vairāk nodarbināto, kas klasificēti zemākajās mēnešalgu grupās saņem vienādu vai gandrīz vienādu mēnešalgu, kā arī veidojas tā saucamā "saspiestā mēnešalgu skala", mazinoties diferencei starp augstākajām un zemākajam mēnešalgu grupām, fiziskā darba veicēju mēnešalgām tuvinoties kvalificētu speciālistu algai.  Naudas balva 50% apmērā no mēnešalgas kā vienīgais motivācijas elements neveidos motivējošu un uz rezultātu vērstu atalgojuma sistēmu, kas veicinātu ļoti labu un izcilu darba rezultātu sasniegšanu. Atsakoties no prēmijas par ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējumu, nepieciešams nodrošināt alternatīvu, objektīvos un pārbaudāmos kritērijos balstītu motivējošas atlīdzības mehānismu, kas ļauj motivēt nodarbinātos atbilstoši izcilam darba sniegumam.
Ievērojot minēto, precizēt 8. nodaļā "Secinājumi un priekšlikumi" iekļauto priekšlikumu, paredzot naudas balvas apmēru līdz 100 procentiem no mēnešalgas, vienlaikus izvērtēt šī atlīdzības elementa nosaukuma maiņu, lai tas atbilstu tā izmaksas būtībai, tas ir par nodarbinātā augstiem darba rezultātiem vai sasniegumiem, piemēram, "sasniegumu atlīdzība".
 

-

Neatbalstām 8. sadaļā "Secinājumi un priekšlikumi" iekļauto pasākumu "iestādēm no saviem amatu sarakstiem no 2027. gada 1. janvāra pilnībā jāizslēdz vakantās amata vietas, kurām nav pieejams finansējums, lai attiecīgi pieņemtu darbā nodarbināto. Minēto attiecinot uz visām nodarbināto grupām, neatkarīgi no amata statusa", jo īpaši attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem.
Valsts policijas pamatojums:
Pasākums: "iestādēm no saviem amatu sarakstiem no 2027. gada 1. janvāra pilnībā jāizslēdz vakantās amata vietas, kurām nav pieejams finansējums, lai attiecīgi pieņemtu darbā nodarbināto. Minēto attiecinot uz visām nodarbināto grupām, neatkarīgi no amata statusa;" nav izpildāms, kamēr nav veikts attiecīgs detalizēts izvērtējums, jo šādas izmaiņas skartu visas Valsts policijas struktūrvienības, radot potenciālus riskus personālsastāva attīstībai Valsts policijā ilgtermiņā, ko nedrīkst pieļaut. 
Attiecībā uz Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm iepriekš minētais pasākums būtu izpildāms tikai pēc Valsts kontroles lietderības revīzijā "Kā nodrošināt pietiekamu skaitu policistu" sniegto ieteikumu izpildes, tajā skaitā pēc izvērtējuma sagatavošanas, vēlreiz pārskatot Valsts policijas struktūrvienībās nepieciešamo policistu skaitu, lai nodrošinātu pamatotu, taisnīgu un vienmērīgu noslodzi, nodrošinot iestādes uzdevumu izpildi.
Tāpat vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eurostat datiem policistu skaits Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Samazināt policistu skaitu Latvijā situācijā, kad drošības izaicinājumi tikai pieaug, nav pieļaujams. Ņemot vērā 2025.gada un 2026.gada pozitīvo tendenci, kas saistīta ar lielu kadetu skaita pieņemšanu dienestā Valsts policijā, tas ir sekmējis kopējo policistu skaita pieaugumu Valsts policijā. Jāatzīmē, ka arī studējošo skaits izmeklētāju programmā Latvijas Universitātē (konsorcija "Iekšējā drošības akadēmija" ietvaros) ir pietiekami liels, kas nozīmē, ka pirmais jauno izmeklētāju izlaidums, kas būs 2027.gada vidū, vēl papildus būtiski papildinās policistu skaitu Valsts policijā, nodrošinot arī turpmāk ik gadu šādu skaita palielinājumu, komplektējot vakantās vietas.
Ņemot vērā minēto, informatīvajā ziņojumā attiecībā uz Valsts policiju ir nosakāms izņēmums, proti, ņemot vērā, ka jau šobrīd noteiktais amatu vietu skaits Valsts policijā ir zem vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, būtu jāmeklē finansējums vakantajām amatu vietām, kurām nav pieejams finansējums, lai nodrošināt Latvijā iekšējo drošību ilgtermiņā ar pietiekošiem Valsts policijas cilvēkresursiem. Situācija būtu jāpārskata  un jāsniedz aktuālais informatīvais ziņojums Ministru kabinetam līdz 2028. gada 31. decembrim. 
Valsts robežsardzes pamatojums:
Vēršama uzmanība, ka lineāra vakanto amatu vietu, kurām nav pieejams finansējums, izslēgšana, pasliktinās Iekšlietu ministrijas iestāžu situāciju, pie nosacījuma, ka šobrīd iestādes aktīvi darbojas, lai palielinātu nokomplektēto vietu skaitu un nodrošinātu kvalitatīvu funkciju izpildi, tādējādi veicinot valsts iekšējo drošību.
Valsts robežsardze jau šobrīd konstatē, ka, lai nodrošinātu tai noteikto funkciju izpildi, ir nepieciešams palielināt amata vietu skaitu par 182 amata vietām, ta skaitā, lai nodrošinātu 2024.gada 14.maijā pieņemtā Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakta prasību izpildi. Līdz ar ko jau šobrīd ir zināms, ka visas Valsts robežsardzes amata vietas ir kritiski nepieciešamas noteikto funkciju izpildei un nevar būt samazinātas. Vienlaikus, ņemot vērā, realizējamo metodiku papildu finansējuma piešķiršanai tikai faktiski aizpildītajām amatu vietām, jāizstrādā mehānisms kā iestādes var saņemt papildu finansējumu situācijās, kad tiek palielināts amata vietu nokomplektējums. 
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pamatojums:
Lūgums noteikt, ka uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) attiecināms izņēmums par vakanto amata vietu izslēgšanu, kurām nav pieejams finansējums. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumu Nr.398 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums" (turpmāk - VUGD nolikums) 11.4.apakšpunktu VUGD priekšnieks ir atbildīgs par dienesta uzdevumu izpildi, finanšu, personāla un citu resursu lietderīgu izmantošanu. Ņemot vērā VUGD nolikumā noteikto atbildības uzskaitījumu, VUGD priekšniekam ir jāatstāj/ir jābūt  iespējai  arī turpmāk pieņemt lēmumus par racionālu personāla un finanšu līdzekļu izmantošanu, piemēram, optimizējot iekšējo finanšu pārdali, pārskatot atvaļinājuma pabalstu apmēru vai piemaksas par papildu darbu, lai elastīgi risinātu jautājumus par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu konkrētām vitāli nepieciešamām amata vietām. Amata vietu, kurām nav finansējuma, izslēgšana no sarakstiem nav pieļaujama VUGD, jo tas tieši apdraudētu dienesta reaģētspēju un sabiedrisko drošību, ierobežojot kritiski svarīgu funkciju drošu un kvalitatīvu izpildi. Lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu valstiski kritisko funkciju izpildi, operatīvo dienestu reaģētspēju un sabiedrības drošību, ir pilnībā saglabājamas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, tostarp VUGD esošās amata vietas, kurām šobrīd nav piesaistīts finansējums, jo tās ir fundamentāls priekšnosacījums iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības garantēšanai valstī.
Nodokļu un muitas policijas pamatojums:
Ziņojums paredz no 2027.gada pilnībā izslēgt no amatu saraksta vakantās amata vietas, kurām nav finansējuma. Šādu prasību nav iespējams attiecināt automātiski uz Nodokļu un muitas policiju (NMP).
Vēršam uzmanību, ka NMP gadījumā ir risks, jo NMP ir specializēta tiesībaizsardzības iestāde, kur nepieciešamas: izmeklētāju, speciālisti finanšu noziegumu izmeklēšanā vakances; IT/kriptoaktīvu/finanšu analīzes kompetence; muitas un nodokļu jomas zināšanas; juristi; operatīvās darbības speciālisti.
Šādām prasībām atbilstošus cilvēkus un ar atbilstošu pieredzi, nevar atrast sešu mēnešu laikā.
Papildus norādāms, ka ziņojumā tiek apgalvots, ka daļai vakanto amatu nav finansējuma un tādēļ tie faktiski nav nepieciešami. Tiek sajaukts vakanta amata jēdziens ar finansētu amata vietu.
Amats var būt strukturāli nepieciešams, iekļauts apstiprinātā iestādes struktūrā, nepieciešams funkcijas nodrošināšanai, bet konkrētajā periodā bez pietiekama finansējuma. No tā neizriet, ka pats amats nav vajadzīgs.
Tāpēc NMP ieskatā nepieciešami kritēriji, piemēram amats nav nepieciešams (tad likvidējams); amats ir nepieciešams, bet pašlaik nav finansējuma (jāsniedz izvērtējums vai likvidējams, vai nav); amats ir nepieciešams un tiek aktīvi komplektēts; amats ir specializēts un kandidātu pieejamība darba tirgū ir ierobežota(NMP gadījums), (nav likvidējams, jo speciālista meklēšana aizņem ilgāku laiku ).
Informatīvajā ziņojumā vairākos jautājumos paredzēti īpaši izņēmumi amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un valsts drošības iestādēm, taču nav izvērtēta Nodokļu un muitas policijas vieta šajā sistēmā. NMP lūdz izvērtēt, vai atsevišķos atlīdzības regulējuma jautājumos nav nepieciešama analoga pieeja arī NMP ierēdņiem, ņemot vērā to īstenotās izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas.
Līdz ar to  NMP lūdz noteikt izņēmumu specializēto tiesībaizsardzības iestāžu amatiem, ja vakances saglabāšana ir pamatota ar iestādes funkciju nepārtrauktības un personāla komplektēšanas nepieciešamību. Piemēram, vakanta amata vieta tiek saglabāta, ja iestāde var dokumentāri pamatot tās nepieciešamību un ir veikti pasākumi tās aizpildīšanai.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma pielikumos ar zvaigznītes atzīmi pie Nodokļu un muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta pievienot skaidrojumu, ka īstenojot Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, no 2026. gada 1. janvāra izveidota Nodokļu un muitas policija un nodota Iekšlietu ministrijas padotībā, pārdalot no Valsts ieņēmumu dienesta 382 amata vietas, kas ietekmē pielikumos norādītā amata vietu , nodarbināto un vakanto amata vietu skaita izmaiņas 2026. gadā, salīdzinājumā ar 2025. gadu Finanšu ministrijas resorā un Iekšlietu ministrijas resorā, kā arī iespējami vidējās atlīdzības (mēnešalga, piemaksas) apmēra izmaiņas. Vēršam arī uzmanību, ka ne visos pielikumos ir norādīta Nodokļu un muitas policija.

-

3. tabulā pievienot kolonnu ar kopējo nodarbināto skaitu, kā arī precizēt 2026. g. I pusgada rādītāju - procenti no kopējā nodarbināto skaita - kopā visām iestādēm, kas norādīts 12%, jo, ja ministrijām šis rādītājs ir 11%, bet budžeta iestādēm, izņemot ministrijas - 6%, tad šāds rādītājs matemātiski nevarēja sanākt. 
4. tabulā papildināt kolonnas nosaukumu - Skaits 2026, norādot, kādā periodā, jo 2026. gads vēl nav beidzies.

-

Lūgums pielikumā precizēt iestādes nosaukumu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uz Iekšlietu digitālo centru

-