Atzinums

Biedrība “Maksātnespējas procesa administratoru asociācija” (turpmāk – LMPAA) jau publiskās apspriešanas ietvaros sniedza savu juridisko slēdzienu attiecībā uz absurdu ierosinājumu atbilstoši Noteikumu projekta jaunieviestajam 18.1punktam Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (turpmāk – EMUS) iekļaut ziņas un dokumentus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanas risku novērtējumiem un iekšējās kontroles sistēmām, kā arī ziņas un dokumentus saistībā ar klienta identifikāciju un izpēti.

Minētā tiesību norma neatbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 37.panta prasībām, jo:
I. Saskaņā ar NILLTPFNL 37.panta pirmās daļas 1.punktu likuma subjekts piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas glabā visu klienta izpētes gaitā iegūto informāciju. Minēto termiņu nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par tiem pašiem 5 gadiem no dienas, kad pieņemts tiesas nolēmums par attiecīgā maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

II. Saskaņā ar NILLTPFNL 37.panta otrās prim daļas prasībām pēc šajā pantā noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām likuma subjekts iznīcina tā rīcībā esošos dokumentus un informāciju par personu. Tātad likumdevējs ir paredzējs likuma subjektiem imperatīvu tiesību normu ar pienākumu patstāvīgi iznīcināt to rīcībā esošos dokumentus un informāciju par klienta identifikāciju un izpēti. Vienlaikus likumdevējs NILLTPFNL ir paredzējis likuma subjektiem pienākumu uzrādīt/iesniegt minētos dokumentus pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma. Tāpat būtiski, ka neviens no NILLTPFNL subjektiem Latvijā neievieto un neglabā NILLTPFN pārbaudes dokumentāciju uzraugošās institūcijas lietvedības sistēmā. Ņemot vērā minēto jaunā tiesību norma (18.1punkts) ir pretrunā ar augstākā juridiskā spēja normatīvo aktu – NILLTPFNL, kas nav pieļaujami.

III. Piekļuve pie EMUS datiem ir ne tikai Maksātnespējas kontroles dienestam kā EMUS pārzinim un uzraudzības un kontroles iestādei, bet arī citām institucijām, piemēram, Tiesu administrācijai kā EMUS turētājam, kā arī privātpersonām, piemēram, SIA “Autentica”, kas piesaistīta pie EMUS uzturēšanas/izstrādes darbiem.
Tātad, paredzot maksātnespējas procesa administratoriem pievienot EMUS ar NILLTPFN saistītus dokumentus, pie kuriem ir piekļuve salīdzinoši plašam personu lokam (gan valsts pārvaldes iestādes, gan privātā sektora uzņēmums), ir būtiski apdraudēta informācijas konfidencialitāte. Nav apšaubāmi, ka likuma subjekta iegūtā un glabājamā informācija par saviem klientiem ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ piekļuve tai ir jānodrošina tikai tām personām un darbiniekiem, kuriem šī informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai, proti, NILLTPFNL prasību izpildei. Tādējādi likuma subjektam jānodrošina attiecīgās informācijas aizsardzība pret izpaušanu trešajām personām gan attiecīgās informācijas glabāšanas laikā, gan arī beidzoties likumā noteiktajam informācijas glabāšanas termiņam, nosakot informācijas iznīcināšanas kārtību, lai novērstu tās nepamatotu nonākšanu trešo personu rīcībā (sk.28.12.2023. LR Senāta spriedums lietā Nr. A420262919).


IV. Nav apšaubāmi, ka maksātnespējas procesā ar klientu tiek saprasts tikai un vienīgi maksātnespējīgais subjekts. Savukārt maksātnespējas procesa administratoram, īpaši pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas slēdzot darījumus klienta vārdā, ir noteikts pienākums būt rūpīgam un caur darījumu uzraudzību sekot līdzi tam, lai klienta maksātnespējas process netiktu izmantots trešo personu NILLTPF.
Tātad, paredzot ar Noteikumu grozījumiem 18.1 un 40.3 punktos, ka izpētes dokumenti, tai skaitā, darījuma uzraudzības ietvaros, jāglabā 5 (pieci) gadi pēc klienta maksātnespējas procesa izbeigšanas ir būtiski pretrunā ar NILLTPFNL 37.panta pirmo daļu, kas attiecas arī uz gadījuma rakstura darījuma veikšanas gadījumiem. Savukārt maksātnespējas procesa administratora darījumi, atsavinot parādnieka aktīvus maksātnespējas procesa ietvaros, parasti tiek rakturoti par gadījuma rakstura darījumiem. Ņemot vērā minēto, tiek radīta būtiska disbalanse jeb pretruna izpētes informācijas glabāšanas termiņos, jo kā tika minēts sākumā, ad gadījuma rakstura darījuma ietvaros iegūtā informācija ir jāglabā 5 (pieci) gadi no darījuma veikšanas, ko nekādā gadījumā nevar attiecināt uz parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanas brīdi.
LMPAA norāda, ka maksātnespējas sektora riska pakāpe atkārtoti NRA 2023 bija noteikta kā vidēji zema, kas norāda uz vienu no zemākajām riska pakāpēm starp NILLTPFN likuma subjektiem. Līdz ar to noteikumu grozījumu jauninājums absolūti nav samērojams ar paredzēto milzīgo slogu turpmāk maksātnespējas procesa administratoriem ievietot EMUS visas ziņas un dokumentus saistībā ar klienta identifikāciju un izpēti, vēl jo vairāk paredzot tam ievērojamu naudas summu no valsts budžeta, kad norisinās aktīvs darbs pie birokrātijas mazināšanas un valsts naudas līdzekļu ietaupījuma.
 

-