Atzinums

Lūdzam izvērtēt likumprojektā izteikto 2.panta 2.¹ daļu, kā arī 2.¹ pantu un nepieciešamības gadījumā tos izslēgt vai arī precizēt, formulējot tajos vispārīgu pienākumu veikt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija direktīvā 2018/958/ES par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (turpmāk – Direktīva) paredzēto ex ante samērīguma novērtēšanu, nevis risināt normatīvo aktu projektu virzības un to sākotnējās ietekmes izvērtēšanas jautājumus, kas jau atrisināti citos normatīvajos aktos.
Vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma atkārtota regulējuma par normatīvo aktu projektu ietekmes izvērtējuma kārtību iekļaušana likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (turpmāk – Likums), jo šādas prasības attiecībā uz jebkuru normatīvā regulējuma iniciatīvu jau izriet no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tai skaitā Ministru kabineta 2021. gada 7.septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk – Ex ante izvērtējuma noteikumi) 9. punkts paredz, ka, izvērtējot sākotnējo ietekmi, vērtē projekta izstrādes mērķi un nepieciešamību, efektivitāti mērķa sasniegšanā, prasību un izmaksu samērīgumu, ietekmi uz tautsaimniecību, ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām fiziskajām un juridiskajām personām,  ietekmi uz atbilstības prasībām un ar tām saistītajām izmaksām fiziskajām un juridiskajām personām u.c. aspektus. Tai skaitā it īpaši jāvērtē ietekmi uz profesiju reglamentāciju, vērtējot samērīgumu, turklāt  Ex ante izvērtējuma noteikumu pielikumā noteiktas īpaši detalizētas šāda izvērtējuma prasības.
Tāpat arī Saeimas kārtības ruļļa 85. pants paredz likumprojekta anotācijas nepieciešamību arī tiem likumprojektiem, kurus Saeimā neiesniedz Ministru kabinets.
Nepieciešamības gadījumā aicinām Direktīvas pārņemšanai precizēt minētos tiesību aktu sagatavošanu regulējošos normatīvos aktus.
Attiecīgi arī likumprojekta anotācijas 5.sadaļā aicinām norādīt, ka Direktīvas prasības par samērīguma izvērtējumu jau pārņemtas iepriekš minētajos normatīvo aktu projektu virzību regulējošos normatīvajos aktos.
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt papildus tiesiskuma un nepieciešamības pamatojumu likumprojektā izteiktajam 4.panta 4.punktam vai arī izslēgt minēto likumprojekta normu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Latvijas tiesību sistēmai privātpersonām vispārsaistošus uzvedības noteikumus pieļaujams noteikt tikai ārējos normatīvajos aktos  - likumos, Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos, kā arī atsevišķos, likumā īpaši atrunātos gadījumos un tikai attiecībā uz ierobežotu personu loku – citu atvasinātu publisku personu (piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas) noteikumos. Turklāt Ministru kabinets un minētās atvasinātās publiskās personas ir tiesīgas izdot noteikumus tikai uz skaidra un nepārprotama likumā ietverta pilnvarojuma pamata.
Līdz ar to likumprojektā izteiktajā 4.panta 4.punktā ietvertais vispārīgais pilnvarojums neatbilst Latvijas tiesību sistēmai un izņēmumi būtu pieļaujami tikai īpaši pamatotos, konkrēti definētos gadījumos (piemēram, konkrēto profesiju reglamentējošajās likumu normās).
 

-

Terminoloģijas konsekvences nolūkos lūdzam precizēt likumprojektā izteikto 53.¹ panta otro daļu, aizstājot vārdu "pilnvarnieks" ar vārdu "patentpilnvarnieks".
 

-

Lūdzam likumprojekta anotāciju (piemēram, tās 5.sadaļas iedaļu "Cita informācija") papildināt ar šādu skaidrojumu par Dirketīvas piemērošanu:
"Direktīvas preambulas 8. punkts cita starpā noteic, ka darbībām, kas ir ietvertas šajā direktīvā, būtu jāattiecas uz reglamentētajām profesijām, kas ietilpst Direktīvas 2005/36/EK darbības jomā. Šī direktīva būtu jāpiemēro prasībām, kas ierobežo piekļuvi darbībai reglamentētās profesijās vai darbošanos tajās vai jaunās profesijās, kuru reglamentēšanu dalībvalstis apsver. Šī direktīva būtu jāpiemēro papildus Direktīvai 2005/36/EK un neskarot citus noteikumus, kas paredzēti atsevišķā Savienības tiesību aktā par piekļuvi darbībai konkrētā reglamentētā profesijā vai darbošanos tajā. Eiropas Parlamenta un padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu Preambulas 42. punkts noteic, ka šī direktīva neskar Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvu 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus.
Attiecībā uz zvērinātiem advokātiem ar Latvijas Republikas Advokatūras likumā iestrādātām normām ir pārņemtas divas direktīvas - Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvu 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija, kā arī Padomes direktīvu 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, norādāms, ka uz zvērinātiem advokātiem Direktīva nav attiecināma."
 

-