Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādā uz likumā ietvertā pilnvarojuma pamata, ievērojot tā satura interpretācijas robežas. Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 3¹. panta otrā daļa pilnvaro Ministru kabinetu izdod noteikumus par kārtību, kādā nosaka, aktualizē un apstiprina jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu un nodod datus reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās, kā arī minēto datu aktualizācijas biežumu. No minētā secināms, ka likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetu noregulēt jūras krasta līnijas, jūras augstākās bangas robežas un buferjoslas datu nodošanas kārtību reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt 1.3. apakšpunktu un noteikumu projekta tekstu, saskaņojot to ar likuma pilnvarojošo normu, kā arī izvērtēt noteikumu projekta V. nodaļas saturu.

-

Deleģējums projektam – Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 3.¹ panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā nodod datus reģistrēšanai valsts informācijas sistēmās. Savukārt projekta 1.3. apakšpunkts paredz, ka projekts nosaka datu reģistrēšanas valsts informācijas sistēmās kārtību. Attiecīgi projekta 1.3. apakšpunkts nesakrīt ar deleģējumu projektam. Lūdzam precizēt projekta 1.3. apakšpunktu atbilstoši projekta deleģējumam, jo likumdevējs nav deleģējis regulēt projektā datu reģistrēšanas valsts informācijas sistēmās kārtību.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 2. punktu, jo no tā redakcijas nav skaidri saprotams, kur jūras krasta līnija, augstākās bangas robeža un buferjosla būs noteikti pēc aktualizācijas.
Noteikumi nosaka jūras krasta līnijas, augstākās bangas robežas un buferjoslas aktualizēšanas, apstiprināšanas un datu reģistrēšanas kārtību. Ievērojot minēto, nav skaidri saprotams, kāpēc paredzēts, ka šīs normas ir noteiktas projektā tikai līdz kārtējai aktualizācijai.

-

Lūdzam svītrot projekta 3. punktu, jo tas dublē projekta 2. punktu, proti, normas jau ir ietvertas projekta 2. punktā.

-

 Projekta 4. punktu nepieciešams precizēt – korekti rakstīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” nosaukumu. Vienlaikus norādām, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē valsts kapitālsabiedrība ir privātpersona, nevis iestāde, tādēļ projekta 4. punktā un visā projektā pieņemtais saīsinājums “iestāde” ir maldinošs. Tieslietu ministrija neiebilst pret to, ka privātpersonai ar ārējo normatīvo aktu tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, bet vienlaikus projekta 4. punktu nepieciešams precizēt, korekti norādot uzdevuma veicēja nosaukumu, kā arī šajā punktā un visā turpmākajā projekta tekstā vārdu “iestāde” aizstāt ar citu uzdevuma veicēja apzīmējumu.  

-

Saskaņā ar noteikumu projekta 7. punktu jūras krasta līnija tiek apstiprināta līdz ar augstākās bangas robežas apstiprināšanu. Savukārt saskaņā ar noteikumu projekta 20. punktu augstākās bangas robežu un tās buferjoslu apstiprina Ministru kabinets. Vēršam uzmanību uz to, ka no esošo normu redakcijas nav skaidri saprotams kad notiek jūras krasta līnijas apstiprināšana un vai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram ir pastāvīgi jāseko normatīvo aktu virzībai Ministru kabinetā, lai attiecīgi pielāgotu jūras krasta līnijas apstiprināšanu augstākās bangas robežas apstiprināšanai.

-

Projektā minēts gan, ka jūras krasta līniju un augstākās bangas robežu apstiprina vienlaikus, piemēram, projekta 7. punktā, gan noteikts, ka jūras krasta līnijai un augstākās bangas robežai ir atšķirīgs aktualizācijas periods. Lūdzam precizēt normas projektā, lai neveidojas pretrunas.

-

Noteikumu projektā noteikti atšķirīgi laika periodi krasta līnijas (6.punkts - pieci gadi) , bangas robežas un buferjoslas (16.punkts - desmit gadi) aktualizācijai. Turklāt noteikumu projekta 7.punkts noteic, ka jūras krasta līnija tiek apstiprināta līdz ar augstākās bangas robežas apstiprināšanu, bet aktualizējot augstākās bangas robežu, nepieciešams aktualizēt arī jūras krasta līniju (19.punkts) tātad vienlaikus. Ņemot vērā, ka no minētā regulējuma un noteikumu projektam pievienotās anotācijas nav skaidri saprotams, kāpēc noteikti atšķirīgi laika posmi, aicinām pārskatīt minēto regulējumu vai papildināt projekta anotāciju.  

-

Lūdzam sniegt izvērstu skaidrojumu projekta anotācijā šajā punktā iekļautajam regulējumam, norādot, kādi apsvērumi to pamato. Pretējā gadījumā katru reizi aktualizējot augstākās bangas robežu, tā tiks virzīta uz iekšzemes pusi, lai arī var pastāvēt apstākļi, kad minētā robeža būtu pavirzāma uz jūras pusi.

-

Lūgums papildināt anotāciju, nosakot pamatojumu, kāpēc augstākās bangas robežu plānots apstiprināt MK noteikumu līmenī, bet krasta līniju plānots, ka apstiprinās iestāde. Vai augstākās bangas robeža ir svarīgāks parametrs par krasta līniju?

-

Normatīvā akta tekstā darbības vārdus raksta īstenības izteiksmes tagadnes trešajā personā, izvairoties no varbūtības formas lietošanas. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt noteikumu 22. punktu izvairoties no vārda "var" lietošanas, kas apgrūtina normas uztveri un turpmāko darbību, radot neskaidrību, kam ir pienākums nodrošināt datus par jūras piekrastes teritoriju gadījumā, ja nav pieejami aktuālie aģentūras LiDAR dati un iestāde tos nenodrošina.
 

-

Projekta 25. punkts nosaka, ka iestāde nodrošina aktuālo augstākās bangas robežas un tās buferjoslas metadatu pieejamību. Lūdzam papildināt projekta 25. punktu, ka tiek nodrošināta arī jūras krasta līnijas metadatu pieejamība.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 3. panta pirmo daļu apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā iekļāuj datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, kā arī datus par dabas veidojumiem, būvēm vai citiem mākslīgiem veidojumiem un to robežām, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu. Augstākās bangas buferjosla nav Aizsargjoslu likuma objekts. Ievērojot minēto lūdzam precizēt noteikumu projektu, saskaņojot to ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumu.

-

No projektā un anotācijā norādītās informācijas nav saprotams, kāpēc Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma (turpmāk - ATIS) ir norādīta, kā valsts informācijas sistēma, kurā tiek attēlota augstākās bangas buferjosla.
Saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma (turpmāk – ATIS likums) 3. panta pirmo daļu ATIS ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām un objektiem un to robežām. Lai iekļautu datus ATIS tiem jāatbilst Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumos Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" (turpmāk – noteikumi Nr. 61) definētajām pamatprasībām – datiem jābūt vektordatos, Latvijas koordinātu sistēmā LKS92-TM, objektiem jābūt identificējamiem pēc ATIS koda un attēlotiem ar atbilstošu ģeometrijas tipu.
No projekta, anotācijas un Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma neizriet, ka augstākās bangas buferjosla būtu apgrūtināta teritorija, kurai ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi.
Ja ieinteresētajām personām būtu vēlme iegūt, izmantot augstākās bangas datus, tad tos varētu iegūt Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā, saskaņā ar projekta 2. punktu - "jūras krasta līnija, augstākās bangas robeža un buferjosla līdz kārtējai aktualizācijai ir noteiktas šo noteikumu ​pielikumā un publicētas Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā".

-

Lūdzam papildināt projekta pielikumu pie apzīmējumiem ar jūras krasta līnijas apzīmējumu un karšu lapu nosaukumos arī iekļaut jūras krasta līniju.

-

Ņemot vērā Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā dotā delēģējuma apjomu, lūdzam izslēgt no projekta anotācijas šīs rindkopas 2.teikumu (pasvītrots): 
Civillikums nosaka pamatprincipu un konceptuālu pieeju jūras piekrastes jeb jūras piekrastes sauszemes daļas līdz ABR piederības regulējumu. Civillikumā noteiktais, ka jūras piekraste pieder valstij līdz ABR, ir vispārīga norma, bet tam ir tiesiskas sekas – mainās privātīpašumā esošo zemes vienību robežas un zemes vienību piederība, līdz ar ko tas skar gan privātpersonu, gan arī valsts intereses. Tādējādi ir nepieciešams speciālās tiesību normās noteikt kārtību, kādā tiek īstenots Civillikumā noteiktais par jūras piekrastes piederību.
Vēršam uzmanību, ka ar minētajiem noteikumiem netiek mainītas privātīpašumā esošo zemes vienību robežas un zemes vienību piederība. Par minēto jautājumu ir veicams izvērtējums atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 40 25. §) "Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" 6. punktā Tieslietu ministrijai dotajam uzdevumam. 

Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī šo rindkopu projekta anotācijā izslēdzot pasvītrotos teikumus: 

Civillikums nosaka pamatprincipu un konceptuālu pieeju jūras piekrastes jeb jūras piekrastes sauszemes daļas līdz augstākās bangas robežai piederības regulējumu. Civillikumā noteiktais, ka jūras piekraste pieder valstij līdz ABR, ir vispārīga norma, bet tam ir tiesiskas sekas – mainās privātīpašumā esošo zemes vienību robežas un zemes vienību piederība, līdz ar ko tas skar gan privātpersonu, gan arī valsts intereses. Tādējādi ir nepieciešams speciālās tiesību normās noteikt kārtību, kādā tiek īstenots Civillikumā noteiktais par jūras piekrastes piederību, pēc iespējas precīzāk fiksējot konkrētu vietu, kura definējama kā "ABR", vienlaikus definējot termiņu un ietvaru vai nosacījumus, pie kuriem attiecīgi fiksētā ABR jāpārskata tās mainīgās iezīmes dēļ. Tā rezultātā tiktu skaidri noteikts jūra piekrastes joslā esošo zemes vienību robežas un zemes vienību piederība.

 

-

Anotācijā minēts, ka projekta mērķis ir noteikt Latvijas Republikas Civillikumā ietvertā jēdziena "jūras augstākā banga" atrašanās vietu dabā, bet projekts nenosaka jūras augstākās bangas atrašanās vietu dabā, tāpēc lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

-

Anotācijas 1.6. punktā minēts, ka augstākās bangas robeža tiek aktualizēta ne retāk kā reizi 10 gados, bet nav skaidrots par jūras krasta līniju, kāpēc izvēlēts piecu gadu cikls, kā tas noteikts projektā. Lūdzam ietvert šo skaidrojumu anotācijā.

-

Tieslietu ministrijai līdz 2023. gada 31. decembrim ir nepieciešams izdod Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem. Lai šo uzdevumu izpildītu, ir paredzēts izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi". Tomēr Valsts zemes dienests līdz šim brīdim nav saņēmis jūras krasta līnijas ģeotelpiskos datus. Lūdzu, vienlaikus ar projekta izstrādi un saskaņošanu sagatavot šos datus un nosūtīt Valsts zemes dienestam, lai Valsts zemes dienests varētu pilnvērtīgi izvērtēt projekta ietekmi uz Valsts zemes dienesta procesiem un kopīgi ar Tieslietu ministriju pabeigt izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".

-

Ja projekts stājas spēkā šā brīža redakcijā, tad grozījumi būs jāveic šādos normatīvajos aktos:
- ATIS likumā - nosakot likuma 7. panta 1. punktā, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" iesniedz datus par augstākās bangas buferjoslu;
- Noteikumos Nr. 61, papildinot tā 2. pielikumu ar jaunu apgrūtināto teritoriju.
Vienlaikus Tieslietu ministrijai atbilstoši Zemes pārvaldības likuma pārejas noteikumu 5. punkta 6. apakšpunktam līdz 2023. gada 31. decembrim ir nepieciešams nodrošināt Ministru kabineta noteikumu izdošanu par kārtību, kādā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē informāciju par jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem.
Lūdzam papildināt ar minēto informāciju anotācijas 4. sadaļu "Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu".

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, kāpēc jūras krasta līniju neapstiprina Ministru kabinets.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams grozīt Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumus Nr. 668 "Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla noteikumi".

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, vai jūras krasta līnijas noteikšanā tiek izmantoti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati, proti, uzmērīto zemes vienību robežas.

-

Anotācijas 2.1. punktā nav skaidrots, kā tieši jūras krasta līnijas un augstākās bangas robežas noteikšana varētu ietekmēt fiziskas un juridiskas personas. Lūdzam ietvert plašāku skaidrojumu anotācijas 2. sadaļā.

-