Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā Valsts vides dienests veic kontrolpirkumus” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus un priekšlikumus.
Projekta 2. punktu nepieciešams precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti uz noteikta likuma pilnvarojuma pamata un precīzi atbilstoši tam. Tādējādi Ministru kabineta noteikumu izdošanas un satura mērķi nosaka attiecīgais likums. Kontrolpirkums ir tipisks administratīvās kontroles līdzeklis un tā veikšanas pamatnosacījumus un mērķi jau noteic Atkritumu apsaimniekošanas likums (turpmāk – likums). Attiecīgi projektā šādam regulējumam nav juridiskās slodzes, jo likuma 14. panta pirmā daļa nosaka, ka kontrolpirkums ir viens no atkritumu plūsmas kontroles pasākumiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka kontrolpirkums  nav izmantojams kā līdzeklis, lai atklātu administratīvos pārkāpumus kā tādus. Likuma regulējums, tostarp anotācijā norādītā informācija par "pamatotu aizdomu nepieciešamību par normatīvo aktu pārkāpšanu", lai veiktu kontrolpirkumus, rada šaubas par piedāvātā regulējuma atbilstību Administratīvās atbildības likumam. Attiecīgi pamatotu šaubu esamība par iespējama pārkāpuma veikšanu jau ir pamats administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai. Nebūtu pieļaujams, ka iestāde veic darbības, kas raksturīgas administratīvā pārkāpuma procesam, lai atklātu un izmeklētu pārkāpumu, kontroles pasākumu ietvaros.

-

Projekta 4.punktā paredzēto nosacījumu, ka kontrolpirkums tiek veikts klātienē, nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka likumā vai projektā netiek precīzi definēts kontrolpirkums un tā uzsākšanas brīdis. Ievērojot minēto, jebkura sākotnēja elektronisko sakaru saziņa starp amatpersonām un atkritumu prettiesisku apsaimniekotāju, lai vienotos par darījuma veikšanu, būs interpretējama kā amatpersonu prettiesiska rīcība, jo nenotiks klātienē. Tādējādi arī projekta anotācijā norādītais, ka pārkāpumi var notikt arī sludinājumu portālos un mājaslapās, kurās piedāvā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus bez atbilstošas atļaujas, nekorekti pamato projektā paredzētā regulējuma būtību.

-

Projekta 5. punktu par Valsts policijas iesaisti Valsts vides dienesta īstenotā kontrolpirkuma veikšanā nepieciešams svītrot, jo likuma pilnvarojums to neparedz. Valsts policijas kompetencē esošo kontrolpirkumu veikšanu nosaka cits normatīvais akts. Tāpat arī tiesiskais regulējums daļā par Valsts policijas iesaisti kontrolpirkumos amatpersonu fiziska apdraudējuma gadījumā nav šajā projektā regulējums jautājums, jo Valsts policijas kompetenci sabiedriskās kārtības un personu drošības nodrošināšanā nosaka likums “Par policiju”. Dažāda veida atbalsta sniegšanu starp divām valsts pārvaldes iestādēm var noteikt ar starpresoru vienošanos, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 58. – 60. pants. Papildus vēlamies norādīt, ka situācijā, kad ir noticis vai ir iespējams fizisks kaitējums, kā arī Valsts vides dienesta kontrolpirkums ir nesekmīgs, apšaubāma būtu faktiska iespēja Valsts policijai turpināt šādu kontrolpirkumu, lai tas atbilstu kontrolpirkuma mērķim, kas savā ziņā paredz noteiktu anonimitāti un īpašu pieeju kontroles veikšanā.

-

Projekta 8. un 9. punktā esošo regulējumu par pakalpojumu un pakalpojuma sniedzēju nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt atbilstoši nepieciešamā regulējuma mērķim. Projekta anotācijā tiek norādīts, ka regulējums paredzēts kontrolpirkumam, ar kuru varēs konstatēt vides normatīvo aktu pārkāpumus, kad pakalpojumu sniedz personas, kuras šādām darbībām nav saņēmusi atļauju. Tādējādi uz šādām personām un viņu veiktajām darbībām nebūtu attiecināmi apzīmējumi “pakalpojuma sniedzējs” vai “pakalpojums”, jo šādi apzīmējumi tiek attiecināti uz personām, kuras darbojas tiesiski, bet projektā tas rada maldinošu priekšstatu par regulējuma būtību.

-

Projekta 9. punktu par kontrolpirkuma nodošanu un transportēšanu atkritumu apsaimniekotājam nepieciešams redakcionāli precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka šobrīd ir apšaubāma šādas normas atbilstība likuma pilnvarojumam, jo tā paredz rīcību ar atkritumiem pēc kontrolpirkuma līgumisku attiecību ietvaros, lai gan projekta anotācijā norādītais par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju nevieš skaidrību par šādas normas būtību. Turklāt atkritumu apsaimniekotājam netiks nodots pakalpojums, bet gan kontrolpirkuma rezultātā iegūtie atkritumi, tāpat arī no šādi izteiktas normas nav saprotams, kas nodrošina atkritumu transportēšanu.
 

-

Tieslietu ministrija piedāvā izvērtēt projektā paredzētā regulējuma lietderību un nepieciešamību, jo likuma pilnvarojums un attiecīgi arī regulējums projektā faktiski paredz tikai iestādei saistošas normas, ko esošās tiesību sistēmas ietvaros var noteikt ar iekšējo normatīvo aktu. Vēršam uzmanību, ka līdzīgu regulējumu par uzraugošo iestāžu tiesībām veikt kontrolpirkumus paredz Pārtikas aprites uzraudzības likums, Farmācijas likums, Preču un pakalpojumu drošuma likums un citi likumi, bet tikai likums “Par policiju” paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par kontrolpirkumu veikšanas kārtību. Šāds ar ārējo normatīvo aktu noteikts regulējums ir nepieciešams, jo kontrolpirkumu veikšanā tiek iesaistītas privātpersonas, tai skaitā nepilngadīgie. Atkritumu apsaimniekošanas jomā līdzīga regulējuma veidošana nav paredzēta (nav pilnvarojums privātpersonu iesaistei), tādēļ šai gadījumā būtu pietiekams Valsts vides dienesta izdots iekšējais normatīvais akts. Papildus norādām, ka šāda veida projektā kā Ministru kabineta noteikumos nav pieļaujams regulējums, kas var ietekmēt Administratīvā procesa likuma 152. pantā vai Administratīvās atbildības likuma 93. pantā noteikto pierādījumu pieļaujamību. Ievērojot minēto, piedāvājam izvērtēt iespēju veikt grozījumus likuma 14. panta pirmajā daļā un pārejas noteikumu 55. punktā, lai atteiktos no pilnvarojuma Ministru kabineta noteikumiem par Valsts vides dienesta kontrolpirkumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.
 

-