Atzinums

Aicinām dzēst 10.1 apakšpunktu.
Apakšpunktā minētais "būves vai telpu grupas lietošanas veids" telpām tiek noteikts, pamatojoties uz MK Būvju klasifikācijas noteikumiem, kuri tiek izdoti saskaņā ar Statistikas likuma 21.panta 1.punktu, saskaņā ar kuru statistikas klasifikācijas mērķis ir oficiālās statistikas salīdzināmība un aprite Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonā un starptautiskajā līmenī. Var teikt, ka šādai būvju klasifikācijai nav nekādas saistības ne ar sociālo pakalpojumu kvalitāti, drošību vai citiem uz iedzīvotāju labbūtību vai klientu vajadzībām orientētu prasību ievērošanu, bet gan tikai birokrātiska prasība, kuras mērķis ir informācijas vienāda uzskaite. Tātad šāda prasība nekādi neuzlabo sociālo pakalpojumu klientu apstākļus, bet gan ir vērtējama kā formalitāte ēkas īpašnieka attiecībās ar valsti informācijas uzskaites jomā. Ir jāņem vērā, ka sociālie pakalpojumi konkrētajās telpās var tikt nodrošināti terminēti vai arī uz nenoteiktu laiku, tāpēc nav loģiski un saprātīgi sasaistīt telpu lietošanas mērķa formulējumu ar sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanas faktu. Kaut arī ārējos normatīvajos aktos nekur nav minēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanas mērķis, tomēr var pieņemt, ka tas ir saistīts ar nepieciešamību pārliecināties, ka sociālā pakalpojuma sniedzējs var nodrošināt noteiktu sociālā pakalpojuma veidu atbilstoši risināmai sociālai problēmai un klientu mērķgrupas vajadzībām. Praksē var konstatēt, ka noteiktu sociālo pakalpojumu veidus var sniegt arī telpās, kuru būves lietošanas veids nav pretrunā vai pat ir līdzīgs sociālā pakalpojuma būtībai, piemēram, patversme/ naktspatversme tiek nodrošināta bijušās viesnīcas/ hosteļa telpās, dienas aprūpes centrs tiek nodrošināts bijušajās bērnudārza telpās, bet ilgstošā sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bijušās slimnīcas telpās. Kā var redzēt, tad šādos un līdzīgos gadījumos būvju lietošanas mērķis pēc būtības nav pretrunā sociālā pakalpojuma sniegšanai, tā saturam. Tas nozīmē, ka ir nepareizi prasīt sociālā pakalpojuma sniedzējam lieku birokrātisko darbību veikšanu, kuras nav tieši saistītas ar sociālā pakalpojuma sniegšanas vai sociālā pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanas mērķi. Turklāt ārējie normatīvie akti neaizliedz izmantot telpas arī citādām darbības formām.
Reģistrējot/ pārreģistrējot sociālo pakalpojumu sniedzēju Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, šobrīd praksē parādās situācijas, kad sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties, t.sk. uz šo punktu, tiek izvirzīts nosacījums mainīt būves vai telpu grupas lietošanas veidu telpām, kurās jau ilgstoši tiek nodrošināts sociālais pakalpojums, piemēram, no "Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas" / "Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas; izglītības iestāžu telpu grupa" (piemēram, bijušo bērnudārzu telpas)/ "Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas; ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa" uz "Dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas". Šādu prasību esamība vairo birokrātiju un noslogo sociālo pakalpojumu sniedzējus finansiāli, jo telpu lietošanas mērķa maiņa ir finanšu ietilpīga, prasa izstrādāt un saskaņot Paskaidrojuma rakstu ēkas telpu grupas vienkāršotai atjaunošanai ar lietošanas veida maiņu uz 1130 (dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas), veikt saskaņošanu ar valsts un pašvaldību kompetentajām institūcijām un ēkas inventarizācijas veikšanu. Ja sociālā pakalpojuma sniedzējam, kurš nomā telpas, vai arī ēkas īpašniekam tiek uzlikts šāds pienākums, tad pastāv risks, ka šo birokrātisko prasību slodzes dēļ sociālais pakalpojums konkrētajās telpās netiks sniegts. Tāpat šobrīd pašvaldībās atbrīvojas bērnu dārzu telpas, bet šāda formāla prasība var būtiski ierobežot telpu savlaicīgu izmantošanu sociālo pakalpojumu sniegšanai.
Norādām, ka būtu nepieciešams veikt izmaiņas arī Noteikumos par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu (Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 385 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu"), pārorientējot prasību apjomu no formālām prasībām ēkām uz saturiskām prasībām telpu atbilstību risināmajai sociālai problēmai un klientu mērķgrupas vajadzībām. Piemēram, būtu jādzēš šo MK noteikumu 11.3., 15.5. un 24.5. punkts, kā arī jāveic atbilstošas korekcijas MK noteikumu pielikumos. Ierosinām pārskatīt abus noteikumus "no formālisma uz būtību".

-

Lai pārliecinātos par sociālā pakalpojuma telpu piemērotību konkrētajam pakalpojumam, pietiek ar šo noteikumu 10.2. apakšpunktā noteikto prasību, precizējot redakciju.
Tas nodrošinātu birokrātijas mazināšanu un telpu vērtēšanu pēc būtības.

10.2. telpas ir piemērotas un aprīkotas atbilstoši sniegtā sociālā pakalpojuma mērķim, ievērojot klientu vecumu un funkcionālo stāvokli.


 

Rosinām mainīt 64. punktā vārdus “septiņu dienu laikā” uz vārdiem “septiņu darba dienu laikā”.
Viss atkarīgs no klienta pakalpojuma pārtraukšanas dienas attiecībā pret pensijas vai pabalsta ienākšanas institūcijas kontā faktu. Vajadzētu redakciju mainīt uz 7 darba dienām, no pensijas vai pabalsta ieskaitīšanas brīža institūcijas  kontā, jo pretējā gadījumā ir situācijas, kad nauda ienāk institūcijas kontā tik vēlu, ka nav iespējams izpildīt prasību.

-