Atzinums

Veselības ministrija lūdz pievienot atzīmi par tiesībām veikt īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijas pārbaudi  noteikumu projekta 1.pielikuma 123. punktā (biomedicīnas laborants) un attiecīgi precizēt anotāciju.
Latvijas Laborantu asociācijas pamatojums:
1.Latvijā Biomedicīnas laboranta profesiju apgūst Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā akreditētā programmā, iegūstot profesionālo augstāko izglītību.
2.Biomedicīnas laboranta profesijas standarts ir aktualizēts 2021. gada 7. aprīlī, kurā noteikts, ka Biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kura piedalās bioloģiskā un citu izmeklējamo materiālu laboratoriskajā sagatavošanā un izvērtēšanā. Piedalās izmeklējumu pirms analītiskajā procesā un veic analītisko un pēc analītisko procesu ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu diagnostikas un pētniecības laboratorijās. Nodrošina kvalitātes prasību ievērošanu visos diagnostisko izmeklējumu etapos, kā arī izvērtē un dokumentē iegūtos testēšanas rezultātus. Plāno un organizē laboratorijas darbu, nodrošinot, pierādījumos balstītu diagnostisko un terapeitisko lēmumu pieņemšanu.
3.      Ir Eiropas savienības valstis, kur Biomedicīnas laborants nepiedalās paraugu savākšanas posmā, bet Latvijas Biomedicīnas laborantu profesijas standartā  iekļauta asins paraugu savākšana no pacienta (venozo un kapilāro asiņu), kas nav citu Eiropas dalībvalstu prasība.
4.      Biomedicīnas laboranta profesija Latvijā ļoti būtiski atšķiras no citu Eiropas dalībvalstīm. Ņemot vērā atšķirīgās apmācības programmas Eiropas savienības dalībvalstīs un prasības attiecība uz zināšanām un prasmēm, profesiju nosaukumi un kvalifikācijas ir dažādas. Latvijā apgūstamā Biomedicīnas laboranta profesija sevī ietver citu Eiropas dalībvalstu laboratorijas tehniķu un  laboratorijas asistentu apmācību programmas.
5.      Mazākā kļūda, nezināšana, pievēršam uzmanību, ka Biomedicīnas laboranti  patstāvīgi veic asins saderības testu, kura procesā nav pieļaujamas mazākās kļūdas, jo kļūda var apdraudēt pacienta veselību un dzīvību. Kā arī veic izmeklējumus slimību diagnostikai, piedalās slimību dinamikas monitorēšanā.
 

-

Veselības ministrija ir saņēmusi Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociācijas (turpmāk -LKKA), kurā LKKA lūdz saglabāt prasību kosmētiķa profesijā veikt kvalifikācijas pārbaudi. Veselības ministrija lūdz izskatīt LKKA iebildumu.
LKKA norāda, ka katrā Eiropas Savienības valstī, kur speciālists ieguvis profesionālo kvalifikāciju, kosmētiķa profesija ir atšķirīga pēc būtības. Atšķirīgas ir prasības attiecībā uz izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem. Atšķirīgs ir profesionālās izglītības programmu saturs, profesionālās kvalifikācijas līmenis, profesionālās darbības uzdevumi, apjoms, kompetences. To visu nosaka katras nacionālās valsts atbilstošs likums un MK noteikumi. Kosmētiķis Eiropas Savienības valstīs nav reglamentēta profesija. Latvijā kosmētiķa profesija ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, drošību, specifisku līdzdalību veselības aprūpes procesā. Attiecīgs normatīvais regulējums noteicis paaugstinātas kvalitātes prasības un kritērijus kosmētiķa (reglamentēta profesija!) profesionālai izglītībai un kvalifikācijai, plašāks ir profesionālo kompetenču loks un profesionālās darbībai apjoms. Ņemot vērā visu augšminēto, LKKA ieskatā kosmētiķiem ir jāsaglabā profesionālās kvalifikācijas pārbaudes prasība īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem no ES valstīm. Saglabājot kvalifikācijas pārbaudes prasību, būs iespēja pārliecināties par pretendentu profesionālo zināšanu un prasmju atbilstību kosmētiķa profesijas standarta prasībām, par viņu spējām darboties kosmētiķa profesijā Latvijā. Tādējādi zināmā mērā tiks aizsargāts nozares darba tirgus, ierobežota nepietiekami kvalificētu personu ieplūšanu tajā, mazināta negatīvā ietekme uz kosmētiķa profesijas prestižu un estētiskās kosmetoloģijas pakalpojumu kvalitāti un klientu drošību un veselību Latvijā.
 

-